Robežsardzes suņus baro labāk nekā cietumniekus

Apollo
0 komentāru

Viena Valsts robežsardzes (VRS) dienesta suņa pabarošana dienā izmaksā vidēji 1,16 latus, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā cietumnieka ēdināšanai atveltītie 78 santīmi dienā.

Robežsardzes suņus baro labāk nekā cietumniekus

Foto: Scanpix/Reuters

Kā aģentūra LETA vasaras beigās uzzināja Rīgas Centrālcietumā, ieslodzītos baro trīs reizes dienā. Piemēram, pusdienās viņi tiek pie skābu kāpostu zupas un grūbu-kartupeļu biezputras, bet vakariņās - pie kartupeļiem ar siļķi. Aptuveni reizi nedēļā tiek pagatavoti arī svaigu dārzeņu salāti, piemēram, kad zupās netiek izvārīti visi kāposti un burkāni.

Tādējādi vienam cietumniekam maltītes kopumā izmaksā vidēji 78 santīmus dienā. Iepriekš gan izmaksas bija apmēram par 20 santīmiem lielākas, taču 2009.gada vasaras vidū valdība samazināja ieslodzītajiem noteiktā uztura daudzumu, jo līdz tam daļa iepirkto un pagatavoto produktu netika patērēti uzturā un tie bija jāizmet atkritumos.

Savukārt Robežsardzes dienesta suņi no nekādiem budžeta samazinājumiem pēdējā laikā nav cietuši, turklāt suņu darba efektivitātes pārbaudes, kas tiek veiktas vismaz divas reizes mēnesī, liecina, ka 99% gadījumu trenētie dzīvnieki atklāj nelegālo robežpārkāpēju atstātās pēdas, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja VRS priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars.

Kā skaidroja VRS koledžas Kinoloģijas dienesta inspektore Regīna Barševska, suņa veselībai ļoti svarīga ir pareizas barības izvēle un šajā procesā jāņem vērā daudz dažādu faktoru. Galvenais, lai barība būtu bez nevēlamiem ķīmiskiem piejaukumiem un pārbaudīta pēc Eiropas Savienības standartiem. Dienesta suņu barības iegādei tiek rīkoti iepirkumu konkursi. Piemēram, pēdējā šādā konkursā uzvarējis zoopreču vairumtirdzniecības uzņēmums SIA «Komeks».

Katram sunim individuāli nepieciešamais barības daudzums tiek aprēķināts pēc īpašas formulas, izmantojot trīs mainīgos - dzīvnieka svaru, šķirni un vecumu. Tāpat tiek ņemta vērā arī suņa darba specifika un veselības stāvoklis, piemēram, alerģiskas reakcijas pret kādām vielām, skaidroja Barševska.

Patlaban robežsardze vairs neiegādājas jaunus suņus, bet četrkājainie palīgi tiek vairoti vaislas ceļā. «Šobrīd mēs esam izveidojuši savu sistēmu un darbojamies tikai savos ietvaros, tātad vaislas darbā mēs palielinām suņu skaitu,» aģentūrai LETA norādīja VRS priekšnieks.

Piemēram, pirms dažām nedēļām robežsardzes suņu pulks kļuvis kuplāks par astoņiem kucēniem. Visi piedzimuši vienā metienā. Tuvākajā laikā šie kucēni tiks testēti, lai pārbaudītu, cik tie ir derīgi dienestam. «Attiecīgi tie sunīši sāks apmācības procesu un aizies uz robežu,» skaidro Garbars.

Pašlaik VRS dienestā ir 126 suņi un astoņi jau minētie kucēni, bet veiktie aprēķini liecina, ka optimālais strādāt spējīgo suņu skaits robežsardzē būtu 164, turklāt papildus nepieciešami arī kucēni, kuri būtu gatavi nomainīt vecos suņus. «Iztrūkums nav liels, bet tomēr mums viņu vajag nokomplektēt, jo katrā nodaļā tas suns ir neaizvietojams, īpaši pēdu meklēšanā uz zaļās robežas,» atzīst robežsardzes priekšnieks.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv