Rosina apturēt pašvaldības deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākts kriminālprocess Papildināts

Apollo
26 komentāri

Priekšlikumos grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā tiek rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu sākts kriminālprocess.

Rosina apturēt pašvaldības deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākts kriminālprocess

Foto: AFP/Scanpix

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredz paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku. VARAM rosina noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret deputātu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess.

Tāpat viens no VARAM ierosinājumiem paredz, ka deputāts kā domes priekšsēdētājs ir atstādināms no amata likuma «Par pašvaldībām» noteiktajā kārtībā. Likums «Par pašvaldībām» nosaka: ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.

VARAM priekšlikums arī paredz, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja deputāts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs. Patlaban likumā ir noteikts, ka deputāta pilnvaras var apturēt, ja viņš Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs.

Tātad pašreizējais regulējums noteic, ka šādos gadījumos deputāta pilnvaras var apturēt, pieņemot attiecīgu domes lēmumu, savukārt VARAM priekšlikums paredz tās apturēt obligāti un domes lēmums tam nav nepieciešams.

Savukārt deputāte Lolita Čigāne (V) rosina noteikt, ka deputāts zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, ja pret deputātu sākta kriminālvajāšana.

Čigānes ierosinājums paredz, ka deputāts šīs tiesības zaudē uz laiku līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums, un atstādināšanas laikā viņš zaudē tiesības uz mēnešalgu. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņems visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu.

Tikmēr dažādos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs savā tviterkontā raksta, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) un Čigāne, «baidoties no politiskās konkurences, rosina veikt grozījumus likumā, lai neļautu man kļūt par domes deputātu». Tāpat viņš vaicā, vai Čigāne «rosinās veikt izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos Saeimas deputāta darbību gadījumā, ja viņš ir pieķerts kontrabandā».

Skaidrojot, kāpēc VARAM iesniegusi šādus priekšlikumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) norāda, ka nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību deputāti, pret kuriem ir ierosināts kriminālprocess, turpina saimniekot domē, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

«Sabiedrības interesēs nav pieļaujama situācija, ka deputāta amatu turpina ieņemt cilvēks, pret kuru sākts kriminālprocess vai ir bijis pietiekams pamats viņu atbrīvot no novada vai pilsētas domes priekšsēdētāja amata,» uzskata ministrs.

Ministra pārstāve skaidroja, ka šis ir viens no soļiem, kā Sprūdžs turpina sākto darbu, lai veicinātu godīgākas un atbildīgāk pārvaldītas pašvaldības Latvijā. Pēc viņa domām, deputāts, kas, neskatoties uz kliedzošiem un ilgstošiem interešu konfliktiem, turpina darbu domē, demoralizē ne tikai konkrēto pašvaldību, bet visu pašvaldību sistēmu kopumā

Kā norādīja Pētermane, šāda prakse nav unikāla un ir iepriekš izmantota, - ka konkrētu gadījumu izmanto, lai rosinātu izmaiņas likumā.

Savukārt Čigāne aģentūrai LETA skaidroja, ka arī gadījumā, ja parlaments piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas deputātu, tad viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Vienlaikus Čigāne uzsvēra, ka «normālos apstākļos» parlaments nestājas pretī, ja pret kādu deputātu paredzēts sākt kriminālvajāšanu, turklāt patlaban Saeimā notiek diskusijas par iespēju «sašaurināt» deputāta imunitāti.

Līdz ar to būtu loģiski līdzīgu principu piemērot arī attiecībā uz pašvaldību deputātiem, norādīja Čigāne, piebilstot, ka kriminālvajāšana pret pašvaldību deputātu var būt saistīta arī ar viņa pienākumiem, līdz ar to šādā gadījumā nevajadzētu ļaut viņam turpināt darboties kā deputātam.

Parlamentāriete arī piebilda, ka lēmums par kriminālvajāšanas sākšanu tiek pieņemts tikai tad, kad ir savākta pietiekama pierādījumu bāze, līdz ar to nav pamata domāt, ka šādu normu varētu izmantot ļaunprātīgi vai politiskās izrēķināšanās nolūkos.

Kā ziņots, Saeima 21.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz no tā izslēgt normu, ka deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Vienlaikus likumā plānots saglabāt normu, ka darba devējs nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras darba laikā.

Likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputātam par to būs savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo darba devējam. Ja deputāts noteiktās pilnvaras realizēs darba laikā, darba algu par šo laika posmu viņam varēs nemaksāt.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.11.2017
Ienākt apollo.lv