Rosina piepildīt pasaules okeānus ar niecīgiem burbuļiem

Apollo
0 komentāru

Lai samazinātu globālās sasilšanas efektus, zinātnieki ir izteikuši visdažādākos piedāvājumus, piemēram, stratosfērā palaist putekļus, kas bloķētu Saules gaismu, vai palielināt okeānā oglekli absorbējošo aļģu daudzumu. Hārvardas universitātes fiziķim Raselam Saitam ir jauns priekšlikums.

Rosina piepildīt pasaules okeānus ar niecīgiem burbuļiem

Foto: Scanpix/AP

Saits ierosina piepildīt pasaules okeānus ar niecīgiem burbuļiem, palielinot Saules gaismas atstarošanas spēju un pazeminot ūdens temperatūru. «Tā kā ūdens klāj lielāko planētas daļu, neaizsedziet Sauli,» teica Saits. «Padariet ūdeni spožāku.»

Burbuļi ir efektīvs veids, kā padarīt ūdeni gaišāku. Dabīgie burbuļi rada mazāk kā 1/10 daļu no 1% Zemes albedo.

Saits ir izdomājis, ka jūrā varētu izveidot vēl mazākus burbuļus par dabīgajiem. To diametrs būtu tikai 1/500 daļa no milimetra. Šādi mikroburbuļi ir  dabīgi «gaisa spoguļi». Tos varētu radīt ar īpašām ierīcēm, kas sajauktu ūdeni ar saspiestu gaisu. «Es piedāvāju izmantot dabīgu procesu un pastiprināt tā efektivitāti, izmanoto fiziku, jo sastāvdaļas paliek tās pašas,» skaidroja Saits.

Datorsimulāciju rezultāti liecina, ka šādiem mikroburbuļiem būtu ievērojams dzesēšanas efekts. Analizējot gaisa, ūdens un gaismas mijiedarbību, Saits konstatēja, ka mikroburbuļi varētu dubultot ūdens atstarošanas spēju, ja to koncentrācija nepārsniegtu vienu miljono daļu tilpuma vienībā. Ievadot iegūtos datus klimata modelēšanas programmā, Saits ieguva pārsteidzošus rezultātus. Mikroburbuļi varētu pazemināt pasaules temperatūru par aptuveni 3oC.

Mikroburbuļu tehnoloģija ne tikai kavētu globālo sasilšanu, bet samazinātu arī ūdens iztvaikošanu upēs un ezeros. Saits ir pārliecināts, ka 1 km2 «apburbuļošana» ir paveicama, bet lielāka laukuma noklāšana ar burbuļiem būtu tehnoloģiski grūtāk izdarāma. Enerģijas patēriņš šajā gadījumā nav kritiskais faktors. 1000 vēja ģenerātoru saražotā enerģija būtu pietiekama, lai ar burbuļiem noklātu visas pasaules okeānus. Lielākais izaicinājums būtu nodrošināt šo burbuļu ilgdzīvotspēju. Dabā burbuļu dzīves ilgums ir atkarīgs no izšķīdušo organisko vielu daudzuma un nanodaļinām. Bez šiem komponentiem burbuļi ātri pazūd. Ja ūdens ir pārāk tīrs, burbuļi nepastāvēs pārāk ilgi, lai ar tiem varētu pārklāt lielus apgabalus.

Viens no veidiem, kā pārbaudīt šīs idejas lietderību, ir analizēt iespaidu, kādu uz okeānu atstāj burbuļi, kurus aiz sevis atstāj kuģu dzenskrūves. Tā uzskata okeanogrāfs Pīters Brēvers. «Tas ir kaut kas tāds, par ko neviens nav runājis,» par Saita ideju teica Brēvers.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv