Rubenis atzīst, ka teātrī «treknie gadi» beigušies Papildināts

Apollo
0 komentāru

Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, neraugoties uz problēmām, nākotnē skatās optimistiski.

Ojārs Rubenis

Ojārs Rubenis.

Foto: Lita Krone/LETA

Pirms jaunās sezonas svinīgās atklāšanas otrdien viņš žurnālistiem uzsvēra, ka jaunajā sezonā darbs plānots nevis pēc principa, «cik tas mums maksās», bet viens no galvenajiem faktoriem, izvēloties stratēģiju, būs kolektīvam nodrošināt maksimāli daudz darba.

«Es, neraugoties uz visām problēmām, uz dzīvi skatos optimistiski, jo man, godīgi sakot, visa ārprātīgā vaidēšana tik ļoti krīt uz nerviem, jo tā beidz cilvēkiem garastāvokli. Jāsaka tā: līdz pēdējam kaujas triecienam, vienalga, kas notiks mūsu valstī, es domāju, mums jāskatās uz priekšu, jo citā zemē jau mums, kur dzīvot, nav un Nacionālajam teātrim tiešām nav citur, kur dzīvot, un vispār latviešu teātrim ir ļoti grūti izsisties,» Rubenis atzina.

Viņaprāt, pagājušajā sezonā izrāžu apmeklētība bijusi salīdzinoši laba (aptuveni 78%) un kopumā sezona aizvadīta veiksmīgi, lai gan «teātrī treknie gadi ir beigušies».

Tāpat, neraugoties uz kritiku, viņaprāt, veiksmīga bijusi pagājušās sezonas teātra devīze, kas sasaukusies ar valsts 90 gadu jubileju — «Sapnis par Latviju!».

«Kā kolektīvā nosmēja Uldis Dumpis, dod, Dievs, lai mums nākamā sezona no «sapņa par Latviju» iepriekšējā nepārvērstos sapnī par skatītāju. Bet domāju, ka mēs labi pavadījām jubilejas sezonu,» Rubenis sacīja, vēl piebilstot, ka par to liecina arī lielais teātrim piešķirto nomināciju skaits «Spēlmaņu naktī». Jau otro gadu Nacionālā teātra kolektīvam nomināciju skaits bijis lielāks par 20. Tas, vai beigās piešķirta balva, pat neesot tik būtiski, jo jau nominācijas apliecina māksliniecisko kvalitāti.

Runājot par pagājušo sezonu, teātra direktors norādīja, ka 10 mēnešos kopā nospēlētas 444 izrādes, kas ir «ļoti daudz». Teātris piedalījies arī dažādos sabiedriskos pasākumos — gan Muzeju un Baltajās naktīs, gan pasākumā «Staro Rīga». «Domāju, mēs ļoti labi līdz ar to varējām pozicionēties kopējā telpā un laikā, ar kuru dzīvo Latvija un Rīga,» Rubenis atzina.

Apmeklējuma ziņā teātra aizpildītība bijusi 78%. Lai gan «jebkurš direktors vēlētos 100%», tomēr arī līdzšinējie rādītāji neesot slikti. Kopējais apmeklētāju skaits pa visām zālēm pagājušajā sezonā bijis 162 000 skatītāju.

Kā populārākās pērnās sezonas izrādes teātra direktors atzīmēja «Keriju», «Ļauno garu», «Skolu» un «Uz neatgriešanos» Lielajā zālē, Aktieru zālē «Tikai mīla viena», «Pulkveža atraitne» un «Bille», bet Jaunajā zālē — «Mehāniskais apelsīns», «Lācis» un «Pils lidojums klusumā». Tāpat veiksmīgas izrādījušās «Žurkas Kornēlijas» izrādes, kuru plānots attīstīt, pilnveidot un uzvest arī jaunajā sezonā.

Nacionālais teātris vairākkārt devies arī viesizrādēs uz citām valstīm, un nu risinoties sarunas, piemēram, par «Kerijas» iespējamo uzvedumu Kauņas muzikālajā teātrī novembrī. Savukārt 9. septembrī ar «Billi» plānots piedalīties Baltijas festivālā Tartu.

Tāpat laba sadarbība izvērtusies ar reģioniem (Ventspili, Jelgavu, Madonu) — gandrīz katru mēnesi Nacionālais teātris devies viesizrādēs.

Turpretī, runājot par izredzēm un finansējumu jaunajā sezonā, Rubenis atzina: «Tas nu ir noticis, ka teātrī «treknie gadi» ir beigušies. Bet patiesībā man jāteic, ka teātrim nekad tādu īstu «trekno gadu» nav bijis. Vienkārši bija iespēja nedaudz vairāk domāt, lai sublimētu visus mākslas veidus, kas ir iespējami, uz teātri un dotu iespēju režisoriem, scenogrāfiem, aktieriem nedomāt par katru santīmu, bet domāt nedaudz par to, kā attīstīties tālāk. Un vadītājiem bija iespēja domāt vairākas sezonas uz priekšu.»

Nu šis laiks beidzies, un patlaban neizskatās, ka būs iespēja teātrī uzaicināt darboties, piemēram, kādas starptautiskas zvaigznes, kas īpaši svarīgi, lai ienestu teātrī citu pasaules domāšanu un izjustu, kā tas strādā uz pasaules fona.

Patlaban dotācija teātrim salīdzinājumā ar 2008. gadu nākamajā pusgadā jau samazināta par 41%, un «tas ir kritiski». Līdz šim dotācija nosegusi apmēram 40–50% no teātra izdevumiem, kas neesot bijuši «uzpūsti» — neviena izrāde arī pagājušajā sezonā neesot izmaksājusi vairāk nekā 35 000 latu, kas neesot daudz.

«Būs traki, jo — ko dotācija sedza līdz šim? Tā sedza visu darba samaksu un pavisam mazu daļiņu kādreiz varējām veltīt ēkas uzturēšanai,» norādīja Nacionālā teātra direktors, uzsverot, ka visas pārējās izmaksas bijušas uz teātra pleciem un piesaistītas ar sponsoriem. Šādi pastāvīgi sponsori teātrim bijuši vairāki, kuru skaits līdz ar krīzi samazinājies, arī ziedotās summas sarukušas.

Patlaban (līdz gada beigām) valsts dotācija nosedzot 80% no štata darbinieku pamatalgām, «pārējais viss ir uz teātra pleciem» — ēkas izmaksas, kas katru mēnesi ir aptuveni 30 000 latu, ārštata un autorlīgumi, kā arī jauniestudējumu veidošana.

Ja valsts dotācija tiks samazināta vēl vairāk, Rubenis pieļauj, ka teātri varētu nākties arī slēgt, kaut teātrim esot arī plāns «B».

«Plāns «B» — ja finansējums vēl tiek samazināts nākamā gada pirmajā pusgadā, bet, ja budžets tiks veidots uz visu gadu un ja tur samazina vēl par kādu procentu, es domāju, ka [tā] ir kritiska robeža. Mēs esam tā «nominimizējušies»! Ja vēl jāmazina, mēs varam nonākt pie tā, ka uzkaram atslēdziņu un vienā brīdī to teātri esam spiesti vienkārši aiztaisīt ciet. Tā atslēdziņa ir plāns «C», bet ceru, ka līdz tam nenonāks,» sacīja Ojārs Rubenis.

Viņš arī uzsvēra, ka pēdējais, no kā atteiksies, būs darbinieku algas. Patlaban teātris samazinājis štatus apmēram par 5%. Tik maz tāpēc, ka iepriekšējos gados samazinājums jau veikts un patlaban esot palicis minimums. Vidējā darbinieka alga teātrī esot 380 latu uz papīra, patlaban vēl tiekot pārskatīti līgumi un samazināti izdevumi uz ārštata darbinieku rēķina, tiks samazināti autorhonorāri, scenogrāfijas izmaksas — teātris šajā ziņā mēģinās strādāt ar ļoti minimāliem līdzekļiem, meklēs lētākus un vienkāršākus materiālus.

Rubenis vēlējies teātrim piesaistīt vairākus jaunos aktierus, tomēr pašreizējā situācijā tas nebūs iespējams — puišu ansamblis gan aktieru sastāvā teātrī patlaban esot ļoti spēcīgs, bet pie meitenēm teātra direktors «būtu gribējis kādu jaunu Džuljetu vai Dezdemoni paņemt klāt».

No strādājošajiem pensionāriem, kas teātrī bijuši 37 (septiņi no tiem aktieri), vairāki izvēlējušies aiziet pensijā, tomēr vairākums palicis teātrī, atsakoties no lielākās pensijas daļas — šādu izvēli izdarījusi pat apkopēja.

Divi no septiņiem aktieriem, kas arī ir strādājošie pensionāri, — Svetlana Bless un Rasma Garne — turpmāk teātrim palīdzēs kā ārštata darbinieki. Abām aktrisēm gan arī līdz šim bijusi tikai pusslodze. Savukārt pārējie pieci pensijas vecuma aktieri tomēr izvēlējušies atteikties no pensijas, kaut teātris šo naudu kompensēt nevarēs.

Biļešu cenas gan palikšot iepriekšējo gadu līmenī: vidējā biļetes cena teātrī ir 6,70 latu, zemākā — viens lats, bet aukstākā (uz atsevišķām izrādēm un īpašiem projektiem) — apmēram 15 latu. Arī abonementu cenas nemainīsies, un tos varēs iegādāties, sākot no 36,50 latiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv