Rubesa: naftas cena diezin vai pēkšņi nokritīsies ļoti zemu

Apollo
0 komentāru

Naftu iegūt ir dārgi, tas kļūst arvien grūtāk, tādēļ varbūtība, ka naftas cena pēkšņi nokritīsies ļoti zemu, ir ļoti neliela, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» teica «Statoil» sabiedrisko un valdības attiecību direktore Azerbaidžānā Baiba Rubesa, kura līdz 2008.gadam vadīja «Statoil Latvija».

Rubesa: naftas cena diezin vai pēkšņi nokritīsies ļoti zemu

Foto: Scanpix/AP

««Statoil» ir līdzīpašnieks vienā no lielākajiem naftas un gāzes laukiem («ACG» un «Shah Deniz») Azerbaidžānā. Kopā visi partneri (ne tikvien «Statoil») ir investējuši apmēram 40 miljardus ASV dolāru (apmēram 20 miljardus latu), un atkarībā no zināmiem lēmumiem visai drīz tur varētu investēt vēl 20 miljardus ASV dolāru (apmēram 10 miljardus latu). Tā ir ļoti nozīmīga naftas atradne,» skaidro Rubesa.

Kā stāsta Rubesa, no Azerbaidžānas redzes loka var vērot globālās enerģētikas cenu attīstību un ieguves tendences. «Pasaules finanšu un ekonomikas krīze ir ietekmējusi pieprasījumu pēc naftas un gāzes, un pieprasītie apjomi ir ievērojami zemāki. Naftas biznesā nav mainījies tas, kur var atrast naftu, kādi ir ģeoloģiskie apstākļi un cik var būt sarežģīti to iegūt. Naftu iegūt ir dārgi, un tas kļūst arvien grūtāk. Tādēļ varbūtība, ka naftas cena pēkšņi nokritīsies ļoti zemu, ir ļoti neliela,» uzskata Rubesa.

Viņasprāt, interesanta tendence ir saiknes starp naftas un dabasgāzes cenu vājināšanos, lai gan abus enerģijas avotus parasti atrod vienā un tajā pašā atradnē, vietām pat dabasgāzei traucējot jēlnaftas ieguvi, jo «lieko» gāzi daudzviet pasaulē pie avota sadedzina.

«Lielās enerģijas «medības» pasaulē tagad arī saistās ar gāzes lauku atrašanu. Pēdējo divu gadu laikā Azerbaidžānā esmu iemācījusies, cik tālredzīgi un stratēģiski skatās, kā un kur iegūt gāzi, ko nozīmē transporta ceļi. Turklāt dabasgāzes izcenojums arī mainās. Sabiedrībā, piemēram, jau diskutē, vai nākotnē gāzes cenu turpināt saistīt ar naftas cenu, vai arī to vajag atdalīt,» stāsta Rubesa.

«Šodienas zemāka pieprasījuma tirgus apstākļos piedāvājumā nav vairs tikai gāze no cauruļvadiem, bet arī plaši augošs LNG (šķidrinātas gāzes) tirgus un ASV atklātie «shale gas» (gāze, kas atrodama šīferī) lauki, tātad piedāvājums krietni pieaug. Pirms diviem gadiem šķita, ka tuvākajā nākotnē nepietiks gāzes. Tagad bilde, šķiet, mainās,» uzskata Rubesa.

Lielās naftas atradnes, kas Azerbaidžānā jau pamanītas 19.gadsimtā, ir stipri ietekmējušas Azerbaidžānas ekonomikas līdzsvaru. Valsts tikusi cauri ekonomikas un finanšu krīzei bez nopietnām sekām, bet atkarība no naftas industrijas esot ļoti liela.

«Azerbaidžānā aptuveni 80%, ja ne vairāk, no valsts ienākumiem iegūst no naftas laukiem, un no šiem ienākumiem ap 80% nāk no viena lauka, kur «Statoil» ir līdzīpašnieki,» skaidro Rubesa. «Statoil» cenšoties sniegt padomus Azerbaidžānai par to, kā tikt galā ar atkarību no naftas sektora, jo Norvēģijai pēc zemjūras atradņu atrašanas un attīstīšanas kopš septiņdesmitajiem esot bijušas līdzīgas problēmas.

«Azerbaidžāna un citas tā sauktās jaunās naftas valstis skatās uz Norvēģiju kā labo piemēru naftas ienākumu pārvaldīšanai (governance). Šo divu gadu laikā esmu organizējusi vairākas delegācijas, lai pārstāvji no Azerbaidžānas satiktos ar cilvēkiem, kas Norvēģijā palīdzēja attīstīt naftas ekonomiku, tostarp valsts naftas fondu (Norvēģijā - The Government Pension Fund of Norway),» stāsta Rubesa.

«Statoil» ir 1972.gadā dibināta norvēģu enerģētikas kompānija, kas pārsvarā darbojas ar naftas un gāzes ieguvi jūrā pie Norvēģijas un citviet pasaulē, kā arī ar naftas pārstrādi un naftas produktu tirdzniecību vairākās valstīs. «Statoil» apgrozījums 2009.gadā bija 465 miljardi Norvēģijas kronu (41,2 miljardi latu). 2008.gadā apgrozījums bija 656 miljardi Norvēģijas kronu (58,1 miljards latu). Kompānijā ir 29 000 strādājošo.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv