Rungainis: Acīmredzot esam tik bagāti, lai uzturētu atpalicību

Apollo
359 komentāri

Latvijai ir pietiekami daudz resursu tikai 5% teritorijas efektīvai apsaimniekošanai. Ja turpināsies mēģinājumi šos resursus izdalīt 100% visai teritorijai, tad visiem līdzekļu būs 20 reizes mazāk nekā nepieciešams, šodien konferencē «Latvijas ekonomikas attīstības izaicinājumi 2020» sacīja investīciju baņķieris, AS «IBS Prudentia» padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Rungainis: Acīmredzot esam tik bagāti, lai uzturētu atpalicību

Foto:Edijs Pālens/LETA

Viņš norādīja, ka valsts industrializācijas izšķirošie jautājumi ir teritoriālā reforma, izglītības reforma un enerģētikas politika.

«Ja daļai attīstīto teritoriju ir jāuztur neattīstītas, tad, tāpat kā alkoholiķu ģimenēs, tās nonāk līdzatkarīgo statusā, mēģinām palīdzēt tiem, kam jāpalīdz pašiem sev. Tiem, kam laukos nav darba, ir jākoncentrējas pilsētās, un nav jāmēģina atbalstīt vietas, kur nekad nekas vairs nenotiks. Ja atsakāmies to saprast, tad acīmredzot esam tik bagāti, lai uzturētu atpalicību,» uzsvēra Rungainis.

Industrializācija pēdējos 300 gados notiek tikai pilsētās, un arī Latvijai tas būtu jāsaprot, piebilda baņķieris.

«Nordea» bankas vecākais ekonomists Andris Strazds norādīja, ka divu pēdējo tautas skaitīšanu rezultāti liecina, ka apdzīvotās vietas attālumam no Rīgas ir tieša saistība ar iedzīvotāju skaita samazināšanos - katri 50 kilometri no Rīgas dod aptuveni piecus procentpunktus iedzīvotāju skaita samazinājumā.

«Piemēram, Tukumā samazinājums ir 5%, Saldū - 10%, Kuldīgā - 15%, bet Daugavpilī un Rēzeknē - 20%. Rīga un Pierīga vēl ir kā attīstības magnēts, kas spēj noturēt iedzīvotājus,» skaidroja Strazds.

Viņš uzskata, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir jākoncentrē deviņos attīstības centros, kas ir republikas pakļautības pilsētas. «Ja mēģināsim šo attīstību izstiept pa visiem 64 000 kvadrātkilometru, tad nekas labs tur neiznāks,» uzskata Strazds.

«Ja uzturam mazas, nekonkurētspējīgas skolas, nespējam maksāt algas skolotājiem, dabaszinību skolotāju kļūst arvien mazāk, dabaszinības nav obligāto eksāmenu skaitā, tad rezultātā iegūstam nekonkurētspējīgus cilvēkus bez kvalifikācijas, kuru vienīgā iespēja ir braukt prom,» sacīja Rungainis.

Viņš piebilda, ka iedzīvotāju skaita ziņā sabrūkošas valstis nekad nekļūst bagātas, tāpēc Latvijai beidzot jāķeras pie nopietnām reformām.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts piekrīt tam, ka jānotiek resursu un iedzīvotāju koncentrācijai, un norādīja uz Singapūras piemēru, kuras teritorija ir 100 reizes mazāka nekā Latvija, bet iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir desmit reizes lielāks.

«Jābūt racionāliem principiem, kā izmantot teritoriju. Resursi jākoncentrē atsevišķos attīstības centros, bet pārējā teritorija jāizmanto Latvijai tradicionālām un konkurētspējīgām nozarēm - mežsaimniecībai un intensīvai lauksaimniecībai,» uzsvēra Pavļuts.

«Visi no mums kaut ko grib. Vācija - darbaspēka un izejvielu avotu, Krievija - naudas atmazgātuvi un piekto kolonnu Eiropas Savienībā un NATO, bet Latvijā beidzot jāsaprot, ko gribam mēs paši. Jāveic teritoriālā un izglītības reforma, enerģētikā jācenšas izmantot vietējie energoresursi, jo ar milzīgu energoresursu importu nekāda industriālā reforma neizdosies,» piebilda Rungainis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv