Sabiedrība tikusi maldināta: valsts parāds nepārsniedz 5 miljardus latu

Apollo
0 komentāru

Saskaņā ar Valts Kases datiem, kura uzrauga un vada valsts parādu, Latvijas valsts parāds maija beigās bijis 4,892 miljardi latu. Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā plaši izskanēja informācija, ka Latvijas valsts parāds pārsniedz 5 miljardus latu un šis parāds pieaugot par 64 latiem sekundē, vēstī LTV raidījums «De facto».

Sabiedrība tikusi maldināta: valsts parāds nepārsniedz 5 miljardus latu

Foto: Scanpix/Reuters

Analizējot Valsts Kases datus, secinājis, ka šis apgalvojums nav precīzs – pēdējos divos mēnešos valsts parāds ir samazinājies un nevis pieaudzis un nav pārsniedzis piecu miljardu robežu.

Iestādes mājas lapā publiski pieejamie Valsts Kases dati liecina, ka janvāra beigās valsts parāds bija 4,387 miljardi latu, februāra beigās – 4,495 miljardi, marta beigās – jau 4,940 miljardi – jo martā tika saņemti aptuveni 500 miljoni latu – daļa nākusi no Eiropas Komisijas un daļa no SVF. Bet te arī pieaugums apstājas, piecus miljardus tā arī nesasniedzis. Valsts Kases mājas lapā atrodamā informācija liecina, ka aprīļa beigās valsts parāds samazinājies par 45,7 miljoniem latu un bijis 4,894 miljardi latu . Pēc „de facto” lūguma Valsts Kase sniedza arī operatīvo informāciju par valsts parāda lielumu maija beigās – tas – lai arī nedaudz, bet turpina samazināties (par 1,4 miljoniem latu) un nevis pieaugt kā šonedēļ izskanēja publiskajā telpā. Maija beigās valsts parāds bija 4,892 miljardi latu.

«Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka prognozēt, vai valsts parāds pārsniegs 5 miljardus šobrīd ir grūti, jo tas esot atkarīgs no budžeta. Viņš uzsver: «Ja skatāmies uz cipariem, ko Latvija var dabūt – tad varētu iet pāri 5 miljardiem, bet pašreizējā situācija ir labāka nekā plānots – Latvijai nebūs jāņem visa apsolītā nauda». Kazāks arī atzīst, ka Latvijas ekonomika uzlabojas, bet pārāk lēni.

Šobrīd valdība mēģina panākt vienošanos, lai naudu turpmāk piešķirtu nevis aizdevuma veidā, kas palielina valsts parādu un par ko jāmaksā procenti – bet gan kredītlīnijas veidā – tas nozīmē – mēs ņemtu tikai tad, kad vajag un procentus maksātu tikai par paņemto. Šobrīd apmēram 30% no aizņemtās naudas, kas veido valsts parādu, stāv Valsts Kasē neizmantoti. Šis drošības buferis Latvijai ļāvis atgūt gan ieguldītāju un starptautisko reitinga aģentūru uzticību.
 
Politologi norāda, ka ekonomika būs galvenā tēma arī priekšvēlēšanu cīņās, otrā plānā atbīdot, piemēram, nacionālo jautājumu.

Vaicāts - vai ņemot vērā, ka vairums iedzīvotāju nav ekonomikā tik izglītoti, politiķiem paveras labas manipulācijas iespējas runājot par ekonomikas tematiem un piedāvājot nereālus risinājumus, politologs Jānis Ikstens norāda, ka šeit aktīvi jādarbojas nevalstiskajām organizācijām, medijiem un ekonomistiem. Tieši viņu pienākums ir analizēt politiķu piedāvātos scenārijus un risinājumus un ja tie ir nereāli, tad tā arī ir jāpasaka – šīs ir blēņas.

Runājot par valsts parādu – ar to saprot centrālās valdības parādu un pašvaldību parādu, kas gan veido tikai mazu daļiņu – kādus 3% no valsts parāda. Atsevišķi tiek rēķināts arī privātā sektora parāds, kas veidojas no uzņēmumu un mājsaimniecību parāda. Tā proporcija pret IKP ir lielāka nekā valsts parādam.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.08.2017
Ienākt apollo.lv