Saeimā asi debatē par TP rosinātajiem Satversmes grozījumiem

Apollo
0 komentāru

Saeimā ceturtdien izvērtās vairākas stundas ilgas asas debates par Tautas partijas rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredzēja Saeimai dot tiesības pašai sevi atlaist.

Deputāte Vineta Muižniece (TP) uzsvēra, ka šāda likumprojekta iesniegšanas iemesls ir pārliecība, ka laikā, kad daudzviet pasaulē ir vērojama ekonomiskā un no tās izrietošā politiskā krīze, pastāv nepieciešamība pēc jauniem instrumentiem, ar kuriem krīzi novērst. Arī Latvijā vajadzīga izlēmīga, atbildīga un ātra rīcība, to var panākt ar ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Tomēr saskaņā ar pašreiz konstitūcijā paredzēto pirms šādām vēlēšanām būtu jārīko tautas nobalsošana par esošās Saeimas atlaišanu. Tāds scenārijs valstij izmaksā vismaz divus miljonus latu un piecus mēnešus visai nepilnvērtīga Saeimas darba, savukārt TP piedāvātais variants ir «lētāks, ātrāks un efektīvāks». Tas ļautu pavisam īsā laikā atrisināt samilzušo uzticības krīzi starp parlamentu un tautu.

«Ja valsts ir smagi slima, un mēs zinām, ka tā tas ir, tad nelīdzēs ne kompreses, ne plāksteri. Un mēs piedāvājam radikālāku metodi — asins pārliešanu — jaunas parlamenta vēlēšanas,» teica Muižniece.

Atbalstīt TP rosinātos Satversmes grozījumus Muižniece īpaši rosināja «Sabiedrības citai politikai» un «Pilsoniskās savienības» deputātus, kuri ir pametuši partijas, no kurām ievēlēti Saeimā. Viņiem jaunas vēlēšanas, kurās tauta apstiprinātu deputātu mandātus, nepieciešamas pat vairāk nekā pozīcijas deputātiem, norādīja Muižniece.

Deputāte Ilma Čepāne (PS), izpētot Satversmes sapulces stenogrammas un 20.–30. gadu speciālo literatūru, ir secinājusi, ka nedz Satversmes tēvi, nedz Latvijas tiesību teorētiķi tādu lietu kā parlamenta pašsaīsināšanos un pašatlaišanos vispār nav apsprieduši. Atšķirībā no tautas un Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, kur pietrūka tikai atsevišķu deputātu balsu, lai šāda norma tiktu Satversmē ieviesta. Pēc Čepānes domām, pastāvot šādai pašatlaišanās un pašsaīsināšanās iespējai, Saeima atsevišķos gadījumos var šantažēt Valsts prezidentu, piemēram, ja viņš ir nolēmis prasīt kāda likuma otrreizēju caurlūkošanu vai ir nolēmis apturēt kāda likuma publicēšanu.

Deputāte Solvita Āboltiņa (JL) norādīja, ka «Satversme ir sabalansēts dokuments un to nevar grozīt tikai tajā brīdī, lai risinātu kaut kādu vienu šā brīža situāciju». «Jā, ir situācija kritiska, ir jāmēģina rast risinājums, bet tāpēc nevar grozīt valsts pamatlikumu,» teica JL līdere.

Savukārt deputāts Pēteris Hanka (ZZS) atgādināja: «Cienījamie kolēģi, šeit jau neviens netiek turēts ar varu. Noliekam, kas vēlas, mandātu, un aiziet mājās.» Hanka uzsvēra, ka visiem jāvienojas, jāstrādā un jāsakārto valsts

Deputāts Pauls Putniņš (ZZS) arī iebilda pret Saeimas tiesībām sevi atlaist. «Bet tagad kā izskatās? Tātad jūs pēkšņi vai pamazām nevarat kaut ko izdarīt… un varbūt pat salaižat daudz ko dēlī, un tad pēkšņi paši sašmurgājas un tad saka: nu, tad rīkojieties tālāk, mēs aizejam projām,» teica Putniņš. «Nu, tā nevar! Tas ir amorāli. Nu, kā mēs savā Satversmē kaut ko tādu varam ierakstīt?»

Deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) pat pieļāva iespēju, ka «virs Latvijas visu laiku stāv pilnmēness».

«Mana saprašana ir ļoti vienkārša. Latvijas Satversme ir spēkā, un Saeimu atlaist var Valsts prezidents. Iekams viņš to nav darījis, Saeimai ir jāstrādā un jāstrādā ar pilnu klapi, pilnīgi un absolūti. Bet, bet jūs te kaut ko visu laiku mudžināt, » teica Tabūns.

Deputāts Vents Armands Krauklis (TP) debates par TP rosinātajiem Satversmes grozījumiem nosauca par «liekulības tirgu». «Es nekādi nevaru saprast tās partijas, kas vēl pavisam nesen kliedza vārda tiešā nozīmē: atlaist Saeimu, atlaist Saeimu, atlaist Saeimu, bet tagad, kad tiek piedāvāts Eiropā aprobēts veids, kādā veidā un lētāk panākt jaunas vēlēšanas, tad pēkšņi visi šie kliedzēji atrod n-tos iemeslus, kādēļ neatbalstīt šo priekšlikumu,» teica Krauklis. Viņš atgādināja, ka šāds konstitucionālais risinājums ir gan Ungārijā, gan Austrijā, gan Polijā.

Deputāts Guntis Blumbergs (ZZS) aizstāvēja viedokli, ka jāparedz iespēja 51 parlamenta loceklim ierosināt un 67 nobalsot par Saeimas pašatlaišanos, tādam instrumentam ir jābūt. Tas, vai viņu izmantos 2009. gada kaut kādā mēnesī vai 2045. gadā, vai 3015. gadā — tas ir atkarīgs no mums, no mūsu pēcnācējiem. «Tāpēc, kolēģi, strādāsim, lai tā nebūtu,» aicināja Blumbergs.

Juris Dobelis (TB/LNNK) savukārt paziņoja, ka apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK attieksme pret Satversmi ir šāda: «Jo mazāk kāds gar viņu «grābstīsies», jo valstij būs labāk. Un būtu ļoti labi, ja kādu laiku gar viņu vispār «negrābstītos», bet izstudētu visu to, kas Satversmē ir rakstīts. Jo patlaban jebkurš «uzbrauciens» Satversmei it tikai politikānisms, nekas cits vairāk,» teica Dobelis.

«Uzbraucieni», kas notiek Satversmei 9. Saeimā, pēc Dobeļa domām, izskaidrojami ar to, ka «vieni tika pie varas, otri netika». «Tie, kas netika, arī bija finansēti ar nolūku kaut ko dabūt pēc tam atpakaļ. Netika. Tātad vajadzēs sabiedrību tracināt. Vispirms Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izmantoja Satversmes 72. pantu, lai rosinātu referendumu par apturētajiem grozījumiem drošības iestāžu likumos. Kad bija redzams, ka var iekustināt sabiedrību uz visādiem izgājieniem, atmodās daži malači un sāka sabiedrību tracināt, » apgalvoja Dobelis. Divās Saeimā esošās partijās vienlaikus sākās šķelšanās, no «Jaunā laika», TB/LNNK, arī no Tautas partijas aizgāja deputāti un izveidojās vairākas jaunas partijas. Pēc Dobeļa domām, «tās bija kaut kādas intereses vienam, otram, trešam… Vienam gribējās tikt pie mazākas konkurences Eiropas Parlamentā, viens puisis stipri pārrēķinājās un vispār tāpēc nestartēs uz Eiropas Parlamentu, acīmredzot sponsori ir pateikuši: vecīt, tu esi vajadzīgs Rīgā un nevis Briselē un tāpēc paliec mierīgs».

«Nu, tad jūs man izskaidrojiet: ja Saeimas deputāts uzskata, ka šī Saeima ir jāatlaiž, kāpēc viņš šajā Saeimā sēž? Ar kādu nolūku viņš sēž un silda savu dibenu šeit?» jautāja Dobelis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv