Saeima konceptuāli atbalsta ES konstitucionālo līgumu

Apollo
0 komentāru

Saeima ceturtdien ar 82 balsīm «par» konceptuāli atbalstīja Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu.

Pret ES Konstitūcijas ratificēšanu balsoja tikai pie frakcijām nepiederošais politiķis Māris Gulbis, bet 12 kreiso spēku politiķi balsojumā atturējās. Priekšlikumus pirms likuma izskatīšanas galīgajā lasījumā varēs iesniegt līdz 23. maijam. Valdošās koalīcijas politiķi cer, ka Konstitūciju Saeimā ratificēs līdz maija beigām.

Konstitucionālais līgums aizstās līdz šim spēkā esošos ES pamatlīgumus un noteiks turpmākos ES darbības pamatprincipus. Līgumu veido preambula, četras daļas — vispārējie noteikumi, pamattiesību harta, ES politikas un nobeiguma noteikumi, kā arī 36 protokoli, kas ir neatņemama konstitucionālā līguma sastāvdaļa.

Konstitūcijas pirmajā daļā 60 pantos tiek definēta ES, tiek noteiktas tās vērtības, mērķi un kompetences. Šajā daļā tiek noteiktas arī institūcijas, darbības instrumenti, finansiālā perspektīva, kā arī nosacījumi dalībai ES.

Turpmāk ES lēmumu pieņemšanā tiks izmantots tā sauktais kvalificētais balsu vairākums, kas paredz, ka «par» jābalso 55% dalībvalstu, kas pārstāv 65% ES iedzīvotāju. Piemēram, ja kāds lēmums Latvijai liksies neizdevīgs, tai būs jāatrod vēl trīs dalībvalstis, un lēmumu nevarēs pieņemt. Tomēr daudzos tieslietu, iekšlietu, ārlietu un ekonomiskās politikas jautājumos tie būs 65% dalībvalstu un 72% iedzīvotāju, kas padarīs grūtāku lēmumu pieņemšanu. Bloķējošajā mazākumā jābūt vismaz četrām dalībvalstīm.

Minimālais Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaits katrai ES dalībvalstij būs seši, savukārt Eiropas Komisijā līdz 2014. gadam katra dalībvalsts būs pārstāvēta ar vienu balsstiesīgu komisāru.

Viens no strīdīgajiem jautājumiem bija par EP deputātu minimālā skaita palielināšanu. Saskaņā ar sākotnējiem ierosinājumiem mazākajām valstīm katrai bija paredzētas četras vietas. To skaits tagad ir palielināts līdz sešām vietām. EP nebūs vairāk kā 750 deputātu, un neviena valsts nevar ieņemt vairāk kā 96 vietas, samazinot Vācijai paredzētās vietas par trim deputātiem. Tas attieksies arī uz Turciju, ja tā iestāsies ES. EP tiek piešķirta arī lielāka ietekme — parlamenta pieņemtajiem lēmumiem daudzos jautājumos būs līdzīgs spēks kā ES Padomes lēmumiem.

Lai gan notika diskusijas, Konstitūcijas ievada tekstā netika atstāta atsauce uz kristietību.

ES tiks izveidots ilgtermiņa ES līderu padomes prezidenta postenis ar atkārtotas ievēlēšanas iespēju pēc 2,5 gadu termiņa pašreizējo sešu mēnešu vietā.

Latvijā ES Konstitūcijas ratificēšana kavējās, jo ilgstoši netika novērstas kļūdas dokumenta tulkojumā latviešu valodā. Kopumā savulaik bija konstatēts vairāk nekā 500 dažādu neprecizitāšu.

Ārlietu ministrija norāda, ka joprojām visas iepriekš konstatētās kļūdas konstitucionālā līguma tulkojumā latviešu valodā nav novērstas — tas ir laikietilpīgs process, jo visi labojumi jāsaskaņo ar pārējām 24 ES dalībvalstīm.

Latvija, līdzīgi kā Lietuva, nepieciešamos labojumus konstitucionālajā līgumā varētu veikt pēc tā ratifikācijas Saeimā. Kā uzskata ārlietu ministrs, Latvijai nevajadzētu gadiem ilgi kavēties ar ES Konstitūcijas ratifikāciju tikai stilistisku un gramatisku kļūdu dēļ, jo juridiskie precizējumi jau ir veikti.

Jauno ES Konstitūcijas līgumu, kas izstrādāts gandrīz divus gadus ilgās sarunās, ES līderi parakstīja pagājušā gada 29. oktobrī Romā — tajā pašā vietā, kurā 1957. gadā tika parakstīts savienības sākotnējais līgums.

Kā uzskata Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), vēsturiskā vienošanās par Eiropas Konstitūciju prasīja «milzīgu darba un intelektuālo ieguldījumu». «ES konventā un starpvaldību konferencē pirmo reizi vēsturē darbojās, diskutēja un panāca vienošanās 25 partneru komanda,» norāda ministrs.

«Konstitūcija Eiropai vēlreiz apliecina un stiprina eiropeisko pasaules uztveri un dzīvesveidu, tādas fundamentālas vērtības kā miers, demokrātija, cilvēktiesības, uz kuru pamata būvēta Eiropas Savienība,» uzskata politiķis.

Mērķis ir padarīt ES institūcijas caurredzamākas, efektīvākas un labāk sagatavotas stāties pretim 21. gadsimta izaicinājumiem. Konstitūcijai ir arī simboliska nozīme, jo tā dod kopēju identitāti Eiropas Savienībai ar 450 miljoniem iedzīvotāju, vienlaikus ļaujot katrai valstij saglabāt tās neatkārtojamo identitāti, akcentē ministrs.

Konstitūciju jau ir apstiprinājuši septiņu valstu — Spānijas, Grieķijas, Itālijas, Lietuvas, Slovēnijas, Slovākijas un Ungārijas — parlamenti.

Viens no izšķirošajiem brīžiem Konstitūcijai būs Francijas referendums, kas notiks 29. maijā. Pēdējās sabiedrības domas aptaujas liecina, ka aptuveni 54% aptaujāto franču gatavojas balsot pret ES līguma apstiprināšanu. Balsot pozitīvi par Eiropas Konstitūciju frančus aicinājusi arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Astoņas dalībvalstis plāno rīkot referendumu. Zināms, ka Nīderlandē tas notiks 1. jūnijā, Luksemburgā — 10. jūlijā, bet Dānijā — 27. septembrī. Aptaujas liecina, ka tieši Nīderlandē, kuras pilsoņi parasti atbalstījuši Eiropas projektus, patlaban valda diezgan eiroskeptisks noskaņojums — referendumā 58,2% balsotu pret jauno konstitūciju, liecina aptaujas. Nīderlande dod vislielāko ieguldījumu uz vienu iedzīvotāju ES finansēšanā.

Polijā referendums paredzēts septembrī, Portugāle plāno rīkot referendumu decembrī kopā ar municipālajām vēlēšanām, Īrijā referendumu varētu sarīkot šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, bet Čehijā — 2006. gada jūnijā kopā ar vispārējām vēlēšanām.

Gaidāms, ka arī eiroskeptiskajā Lielbritānijā referendums, kas paredzēts 2006. gada sākumā, varētu būt sarežģīts. Turklāt pēdējais referendums Lielbritānijā notika pirms 40 gadiem, kad 60% britu nobalsoja par palikšanu toreizējā Eiropas Kopienā.

Pārējās dalībvalstīs — Austrijā, Beļģijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā, Itālijā, Latvijā, Maltā, Vācijā un Zviedrijā — lēmumu pieņems nacionālie parlamenti, lielākoties šogad.

Lai ES Konstitūcija stātos spēkā, tā jāratificē visām 25 ES dalībvalstīm. Ja Konstitūciju noraidīs kaut vai tikai viena dalībvalsts, līguma nākotne kļūs apšaubāma.

Saeima konceptuāli atbalsta ES konstitucionālo līgumu

Foto: AFI/Elmārs Rudzītis

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv