Saeima nevarētu tik vienkārši pati sevi atlaist

Apollo
0 komentāru

Nodrošināt iespēju Saeimai atlaist pašai sevi šobrīd būtu sarežģīti, var secināt no politiķu un tiesību ekspertu teiktā. Lai grozītu Satversmi, tajā paredzot Saeimai šādas tiesības, nebūtu pietiekama politiskā atbalsta — šādam solim vajadzīgas divu trešdaļu parlamenta deputātu balsis, turklāt grozījumus pamatlikumā nevar izskatīt steidzamības kārtā, tātad tas jebkurā gadījumā prasītu vienu līdz divus mēnešus. Savukārt Saeimas atlaišanu ar speciāla likuma palīdzību, ko, iespējams, būtu vieglāk pieņemt no politiskā aspekta, īsti neatbalsta juristi. Tomēr gan politiķi, gan tiesību eksperti apgalvo, ka ir citi veidi, kā nodrošināt ātrāku Saeimas atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu rīkošanas procesu. Piemēram, paredzot Satversmē tiesības prezidentam atlaist Saeimu, nevis tikai ierosināt, kā ir tagad. Tādējādi varētu apiet referendumu un uzreiz rīkot jaunas vēlēšanas.

Saeimas sēde

Foto: AFI

Par to, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot daudz ātrāk, tikai jāatrod tam atbilstoši juridiskie risinājumi, pirmā pagājušajā nedēļā sāka runāt Tautas partija. Šonedēļ tās politiķi sagatavojuši arī attiecīgu iespējamo Satversmes grozījumu projektu, paredzot, ka Saeima ir atlaista, ja to ierosina 51 deputāts un par to nobalso divas trešdaļas parlamenta deputātu. Taču arī tam, lai šādus grozījumus valsts pamatlikumā pieņemtu, vajadzētu divu trešdaļu tautas kalpu atbalstu, bet pašreizējās aplēses liecina, ka tas nebūtu iespējams, jo to neatbalsta opozīcijas partijas, arī pašā koalīcijā par to nav vienotības. Kā «Neatkarīgajai» skaidroja «Jaunā laika» līdere Solvita Āboltiņa, diskutēt varētu par citiem variantiem, kas ir bijuši arī konstitucionālo tiesību komisijas atzinumā, piemēram, ka prezidents var atlaist Saeimu bez referenduma. Taču jebkurā gadījumā «Jaunais laiks» atbalstot līdzšinējo prezidenta uzstādījumu, ka jānogaida līdz 31. martam, jo vēl jāgroza vēlēšanu likums un jāveic citi uzdevumi.

Turklāt S. Āboltiņa atgādināja — Tautas partija pati agrāk piekritusi, ka Saeimai pašatlaišanas tiesības nav dodamas. Jāatgādina, ka jau pērn oktobra sākumā, kad apakškomisijā darbam ar Satversmes grozījumiem sprieda par to, cik plašiem jābūt labojumiem, sprieda arī par Saeimas iespēju pašai sevi atlaist. Un toreiz deputāti nolēma, ka pašatlaišanas iespēja valsts pamatlikuma grozījumos netiks iekļauta, kam piekrita visas parlamentā pārstāvētās frakcijas. Tāpat deputāti vienprātīgi vienojās, ka šāda veida grozījumi jebkurā gadījumā nebūtu attiecināmi uz to Saeimu, kas tos pieņēmusi, bet tikai uz nākamo sasaukumu.

Jāpiebilst, ka sākotnēji Tautas partijas politiķi pieļāva arī Saeimas atlaišanas iespēju ar īpašu likumu. Konstitucionālo tiesību eksperts Zigurds Mikainis «Neatkarīgajai» skaidroja: ja pati Saeima tā izlemj, nevar tai liegt «sevi upurēt» — tas ir politisks lēmums. Taču tad tam būtu jābūt paredzētam Satversmē, nevis vienkāršā likumā, jo tas neatbilstu pamatlikuma garam, kurā nekas nav rakstīts par Saeimas tiesībām sevi atlaist. Rīgas Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits, prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, sarunā ar «Neatkarīgo» izteicās, ka speciāla likuma pieņemšana esot padziļinātas analīzes jautājums. Uzreiz noraidīt šādu iespēju nevarot, bet pirms nav redzēta šāda iespējamā likuma redakcija, vērtēt šādu iespēju esot pāragri.

Prakse parlamentam atlaist pašam sevi nav pasaulē izplatīta. Taču šobrīd sevi atlaist var likumdevēji vairākās valstīs, piemēram, parlaments Austrijā, liecina prezidenta veidotās Konstitucionālo tiesību komisijas apkopojums. Līdzīgi esot arī Ungārijā — tur gan tas nedrīkst notikt laikā, kad valstī iestājusies krīze vai izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv