Saeima ratificē Mazākumtautību aizsardzības konvenciju

Apollo
0 komentāru

Saeima ceturtdien pēc ilgām politiskām debatēm un vairāku pārtraukumu izsludināšanas ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju. Par konvencijas ratifikāciju nobalsoja 64 deputāti, pret bija 9 deputāti.

Pret konvencijas ratifikāciju balsoja apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNKK Saeimas frakcijas deputāti, kā arī partijas «Jaunais laiks» pārstāvis Pauls Kļaviņš un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts Leopolds Ozoliņš. Kreiso partiju politiķi, kā arī partijas «Jaunais laiks» (JL) pārstāve Liene Liepiņa balsojumā nepiedalījās.

Konvencijai tika pievienota deklarācija, kurā definēts nacionālās minoritātes jēdziens, kā arī norādīts uz divām atrunām.

Par mazākumtautībām Latvijā uzskatīs cilvēkus, kas ieguvuši Latvijas pilsonību un paaudzēm ilgi dzīvo mūsu valstī, kā arī vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru. Pēc «Jaunā laika» frakcijas vadītāja Kārļa Šadurska ierosinājuma, dokumentā tika arī ierakstīts, ka tie nepilsoņi un bezpilsoņi, kas pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijā, nepiederēs pie nacionālās minoritātes, taču tiks identificēti ar konvencijas definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti un varēs izmantot konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likumos nebūs noteikts pretējais.

Latvija konvenciju ratificē ar divām atrunām, kas attiecas uz konvencijas 10. un 11. pantu.

Dokumenta 10. pants paredz apņemšanos «iespēju robežās nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālajām minoritātēm piederošām personām un administratīvajām institūcijām teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo nacionālajām minoritātēm piederošas personas, pēc šādu personu lūguma un gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai».

Savukārt minoritāšu konvencijas 11. pants noteic, ka «puses apņemas savu tiesību sistēmu un attiecīgi starpvalstu līgumu ietvaros, kā arī ņemot vērā savus specifiskos apstākļus, izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus, kas domāti sabiedrībai, arī minoritātes valodā teritorijās, kuras tradicionāli lielā skaitā apdzīvo nacionālajām minoritātēm piederošas personas, ja ir pietiekams pieprasījums pēc šādām norādēm».

Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinēs Ārlietu ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Šobrīd konvenciju ratificējušas 36 Eiropas Padomes dalībvalstis.

Pret konvencijas ratifikāciju Saeimā asi iestājās apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Saeimas frakcijas deputāti. «Tāda līšana kā šodien Saeimā ilgi nav redzēta,» debatēs pirms likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā paziņoja «tēvzemietis» Juris Dobelis. Politiķis interesējās, kas valdošās koalīcijas deputātus spiež lielā steigā bez debatēm pieņemt tik nopietnu starptautisku dokumentu.

«Tēvzemiešu» pārmetumus, ka konvencijas ratifikācijas atbalstītājus kāds «rausta», noraidīja Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis (TP). Pēc viņa domām, valdībā izstrādātais dokuments ir pārdomāts un izsvērts.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins (TP) uzsvēra, ka Ārlietu ministrijā izveidotā darba grupa, ilgstošu laiku strādājot pie dokumenta sagatavošanas, ir analizējusi dažādu valstu pieredzi minoritāšu jautājumos. Izstrādājot Latvijas pieeju konvencijas ratifikācijai, esot ņemta vērā Eiropas mazo valstu pieredze, kurās ir stingri noteikumi attiecībā uz imigrantiem un savas kultūras, nacionālās identitātes saglabāšanu. Pēc Kiršteina teiktā, vairākas valstis, piemēram, Luksemburga, Malta un Lihtenšteina, ir paziņojušas, ka tajās nav nekādu minoritāšu. Savukārt Kipra pēc konvencijas ratifikācijas esot noteikusi trīs mēnešu laiku, kad minoritātēm jāizšķiras, kurai no kopienām — grieķu vai turku — sevi piesaistīt. Francija joprojām nav parakstījusi šo dokumentu, atgādināja politiķis.

Tautas saskaņas partijas (TSP) Saeimas frakcijas deputāts Boriss Cilevičs pauda nožēlu, ka konvencija tiek ratificēta ar būtiskām atrunām. Tomēr viņš prognozēja, ka tās agri vai vēlu Latvijai būs jāatceļ, kā to rekomendē ārvalstu eksperti.

Pēc konvencijas atbalstīšanas pirmajā lasījumā Saeimā sākās politiskās cīņas, kuru dēļ lēmuma pieņemšana būtiski ieilga, proti, lai likumu varētu izskatīt galīgajā lasījumā, tas bija jāizskata Ārlietu komisijā, taču sākotnēji valdošajai koalīcijai neizdevās tajā nodrošināt kvorumu. Situācija tika atrisināta, Ārlietu komisijā ievēlot Tautas partijas frakcijas vadītāju Jāni Lagzdiņu un Šadurski. Viņiem iesaistoties komisijas darbā, likumprojekts guva tās atbalstu.

Diskusijas starp «Jauno laiku» un Tautas partiju radīja arī Šadurska ierosinājums precizēt, kādi cilvēki varēs izmantot konvencijā paredzētās tiesības. Deputāts ierosināja ļaut šīs tiesības baudīt tikai Latvijas nepilsoņiem vai bezpilsoņiem, lai uz tām nevarētu pretendēt viesstrādnieki, kuri ir citu valstu pilsoņi un nākotnē varētu braukt uz Latviju.

Skaidrojot steigu konvencijas pieņemšanā, TP frakcijas priekšsēdētājs Lagzdiņš aģentūrai LETA sacīja, ka nevēlas pieļaut prettiesisku elementu protesta akcijas pret konvencijas pieņemšanu starp lasījumiem Saeimā, tādējādi apdraudot sabiedrisko kārtību. Politiķis uzsvēra koalīcijas vēlmi dokumentu pieņemt pēc iespējas ātrāk. Pēc viņa domām, tas ir ļoti sabalansēts.

Saeima noraidīja JL frakcijas deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu iekļaut konvencijā atsauci uz Latvijas okupāciju. TP frakcijas deputāte Anta Rugāte norādīja, ka konvencijā nav jāatkārto jau vairākos dokumentos minētais Latvijas okupācijas fakts. Viņa atgādināja, ka nesen Saeima pieņēma Komunistisko noziegumu nosodījuma deklarāciju, kurā aicina Krieviju atzīt Latvijas okupācijas faktu.

Saeima noraidīja arī kreiso frakciju deputātu priekšlikumus izslēgt no likuma atrunas par minoritāšu valodas lietojumu pašvaldībās un ielu nosaukumos, kā arī vairākus ierosinājumus mainīt minoritāšu definīciju.

Tika noraidīts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums par minoritātēm nosaukt līvu un čigānu tautības Latvijas pilsoņus, kuri paaudzēm ilgi dzīvojuši Latvijā.

Tika noraidīts kreiso deputātu priekšlikums, konvenciju attiecināt uz nepilsoņiem.

Pēc Saeimas sēdes, kas beidzās plkst. 22 vakarā, gandarījumu par paveikto darbu žurnālistiem pauda Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš. Pēc viņa teiktā, dokumentā noteiktās tiesības, iekļautās atrunas un minoritāšu definīcija nodrošina Latvijas pamatnācijas un minoritāšu tiesības.

«Paldies dievam, pabeidzām,» pēc sēdes teica JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis. Viņam esot atvieglojums, jo beidzot būšot miers no politiskajām spekulācijām, ka Latvija nav pieņēmusi šo konvenciju.

Viņš akcentēja, ka konvencija neuzliek nekādas jaunas saistības mūsu valstij. Domstarpības konvencijas pieņemšanas laikā labi ilustrējot to, ka partijām vajadzīga ciešāka sadarbība. Komentējot partijas frakciju atšķirīgos viedokļus, Šadurksis sacīja, ka tas esot bijis katra deputāta pārliecības balsojums un viņš par Kļaviņa un Liepiņas atšķirīgo viedokli zināja jau pirms balsojuma.

Politiķis noraidīja pieņēmumu, ka lielā steiga varētu būt saistīta ar gaidāmo Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfa Ekeusa vizīti Latvijā, lai prezidente varētu informēt par padarīto.

Konvenciju Latvija parakstīja 1995. gadā. Tā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

Saeima ratificē Mazākumtautību aizsardzības konvenciju

Foto: AFI/B.Koļesņikovs

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv