Sākums «gigantiskiem ģeopolitiskiem un ekonomiskiem procesiem pasaulē»?

Apollo
24 komentāri

Jaunākie  notikumi Lielbritānijā – britu premjera Deivida Kamerona panāktie piemaksu un pabalstu ierobežojumi viesstrādniekiem un gaidāmais referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) – satraucis Latvijas valstspiederīgos gan dzimtenē, gan svešumā. Interneta vidē izskanējuši dažādi viedokļi – vieni ir pārliecināti, ka notiekošie procesi «nobremzēs» Latvijas iedzīvotāju emigrācijas plūsmu uz Lielbritāniju, citi domā pretēji. Taču -  ko patiesībā nozīmē notiekošais Lielbritānijā, un, ar ko būtu jārēķinās mums, piedāvājam trīs dažādus viedokļus.

Sākums «gigantiskiem ģeopolitiskiem un ekonomiskiem procesiem pasaulē»?

Foto: gingerbeardman, CC BY-NC-ND 2.0

Demogrāfs Ilmārs Mežs sarunā ar portālu «Apollo» pauž viedokli, ka jaunās reformas, tostarp arī iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES, nekādi neietekmēs Latvijas iedzīvotāju emigrācijas procesus.

«Emigrācijas procesi, diemžēl, turpināsies līdzīgi, kā iepriekš, nemanāmi samazinoties, taču joprojām saglabājoties ļoti augstā līmenī. Katru gadu Latviju turpinās pamest 15 līdz 20 tūkstoši iedzīvotāju.

Diez vai Lielbritānijas pabalsti ir galvenais iemesls cilvēku emigrācijai no mūsu valsts. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki pamet Latviju, ir darbs un daudz labākas iespējas nopelnīt, it īpaši specialitātēs, kas ir mazkvalificētas. Darba iespējas par salīdzinoši pievilcīgām algām Lielbritānijā ir daudz plašākas nekā Latvijā.»

Mums jādomā vienu gājienu uz priekšu

Mežs uzsver, ka uz  jautājumu par pabalstu samazināšanu viesstrādniekiem vajadzētu skatīties nevis vienpusīgi (vai izmaiņas ir izdevīgas tiem pilsoņiem, kuri aizbrauc strādāt uz Lielbritāniju), bet gan – vai tas ir taisnīgi valstij.

«Vai mēs kā Latvijas pilsoņi gribētu maksāt svešiem ārzemniekiem visus sociālos pabalstus, kādi pienākas Latvijas iedzīvotājiem? Arī tādiem ārzemniekiem, kas nedomā strādāt, bet tikai iztikt no sociālās palīdzības?»  jautā Mežs.

Mežs uzskata, ka katrai valstij ir tiesības pašai noteikt to, uz kādiem noteikumiem tiks maksāts sociālais atbalsts gan saviem pilsoņiem, gan iebraucējiem. Vienlaikus Mežs piebilst, ka cita problēma ir tā, ka Lielbritānija sev pieprasa īpašu statusu ES.

«Iespējams, ka nākamos gadus ES nodarbosies tikai ar «īpašā statusa» pieprasījumiem dažādos jautājumos no pārējām ES dalībvalstīm. Tas ir lielais mīnuss. Var gadīties, ka uz pāris gadiem ES būs paralizēta ar šiem centrbēdzes nosacījumiem.»

Mežs uzsver, ka mums kā Latvijas pilsoņiem ir jādomā vienu gājienu uz priekšu– mēs nedrīkstam žēloties par pārdesmit eiro pabalstu samazinājumu, ignorējot faktu, ka, ja gadījumā no ES izstājas Lielbritānija un vēl kāda valsts, tad ES kļūst par nevarīgu un nesvarīgu organizāciju, kas īsti vairs nespēlē to politisko lomu, ko varētu spēlēt.

«Tad mēs paliekam vieni ar saviem «draudzīgajiem austrumu kaimiņiem»».

Mežs norāda, ka ilgtermiņā ES vājināšanās un sabrukšana Latvijas pilsoņiem būtu daudz sāpīgāka, nekā jebkuriem citiem. «Lielbritānija, protams, var atļauties šādu «spēli», jo viņiem ģeopolitiskā situācija ir pavisam cita. Mūs tas ietekmētu ļoti negatīvi, jo mūsu nākotnes ģeopolitiskā situācija tiktu sašķobīta,» spriež Mežs.

Mežs uzsver, ka par pabalstu samazināšanu viesstrādniekiem no Latvijas nebūtu jāuztraucas, bet Latvijai drīzāk vajadzētu izmantot to, ka arī mūsu valstij ir tiesības palielināt pabalstus savām ģimenēm. Demogrāfs aicina sekot Igaunijas paraugam, kas pabalstu par pirmo un otro bērnu jau palielinājusi līdz 50 eiro, bet par trešo bērnu ģimenēm pienākas 100 eiro. Papildus, sākot ar 2017.gadu, visām daudzbērnu ģimenēm tiek piešķirts vēl 200 eiro liels pabalsts, lai ģimene nenonāktu nabadzības riska grupā.

«Igaunijā ir arī apjomīga mājokļa programma, kas vairākiem desmitiem tūkstošu Igaunijas ģimeņu spējusi palīdzēt iegādāties vai uzlabot savu mājokli. Lielā mērā tas rada «enkuru» un nodrošina, ka igauņu emigrācija uz citām valstīm ir niecīga. Piemēram, pagājušajā gadā Igaunijā migrācijas saldo bija 0. Tie ir tikai mīnuss 100 cilvēki. No Igaunijas izbrauca par 100 cilvēkiem vairāk, nekā iebrauca. Latvijā šī bilance ir mīnuss 8000, no Latvijas aizbraukuši ap 30% jauniešu vecumā no 20 līdz 35 gadiem. Atlikušo Latvijā dzīvojošo šī vecuma cilvēku skaits ir par 30% mazāks, nekā, kad viņi piedzima. Tas ir ļoti liels apdraudējums valsts nākotnei,»  brīdina Mežs.

Vienlaikus Mežs norāda: «Pat, ja Lielbritānija izstāsies no ES, nedomāju, ka viņi tik ļoti apgrūtinās Austrumeiropas darbaspēka pieplūdumu savā valstī, jo tas viņu ekonomikai un darba devējiem ir izdevīgi.»

Lielbritānijā notiekošais kā aizsardzības pasākumi?

Krasi pretējās domās ir skandalozais ekonomists Dmitrijs Smirnovs, kurš uzskata, ka Kamerona panāktā vienošanās par pabalstu samazināšanu viesstrādniekiem ir viens no diviem aizsardzības pasākumiem pret tuvojošos ekonomiskās krīzes un tai sekojošo migrācijas vilni, kas drīzumā varētu skart ES.

«Tuvojas otrais ekonomiskās krīzes vilnis. Ja pirmajam krīzes vilnim epicentrs bija ASV, tad otrā krīzes viļņa epicentrs būs eirozona. Lielbritānija par to zina un vēlas no ES atdalīties, lai tās zaudējumi būtu minimāli,» uzskata ekonomists.

Smirnovs min, ka par tuvojošos krīzes vilni liecinot divas galvenās pazīmes – pirmkārt, tā ir naftas cenu krišanās visā pasaulē, jo krītas pieprasījums pēc naftas. Otra pazīme – Pasaules fondu biržās krītas visu fondu tirgus indeksi.

Smirnovs atgādina, ka pirmās ekonomiskās krīzes laikā no Latvijas aizbrauca ap 300 000 iedzīvotāju, un līdz ar otro krīzes vilni sāksies otrais migrācijas vilnis no Latvijas, cilvēki brauks uz Lielbritāniju meklēt darbu. «Darbu viņi diez vai atradīs, bet vismaz brauks pēc pabalstiem. Lūk, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Lielbritānija tagad atteikusies maksāt pabalstus visiem jauniebraucējiem.»

Uz jautājumu, kā Lielbritānijas izstāšanās no ES varētu ietekmēt Latviju, Smirnovs atbild, ka Lielbritānija ir viens no lielākajiem ES «sponsoriem», kas tās budžetā iemaksā vairāk, nekā no tā saņem. Ja Lielbritānija izstāsies no ES, tās budžets samazināsies un automātiski Latvija no ES budžeta saņems mazāk naudas.

Savukārt Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivāns Lielbritānijā notiekošo skaidro ar diviem iemesliem.

ES gaida grūti laiki

 «Lielbritānijas vēlmi izstāties no ES diktē divi iemesli. Viens no tiem ir bēgļu krīze Eiropā un milzīgā imigrācija, pret kuru protestē briti, jo Lielbritānija pārvēršas par «pasaules staigātāju zemi». Tā ir iekšpolitiska problēma. Otra problēma ir stratēģiska. Pašlaik pasaules ekonomiskais centrs acīmredzami pārvietojas uz Klusā okeāna krastiem - tur, kur atrodas Ķīna, Japāna, Koreja, ASV - šī četru valstu grupa; arī ne pārāk sen klāt pienākusī Singapūra, Malaizija, Indija.

Lielbritānija stratēģiski pārdomā, vai ir jēga atrasties ūnijā ar ES ar tās milzīgajām problēmām un gaidāmo ekonomisko lejupslīdi, kas pilnīgi noteikti būs. Tā labāk orientējas uz plaukstošo un attīstības potencēm piepildīto Austrumāziju. Lielbritānijai ir alternatīvas - nav tā, ka tā aizies no ES un paliks par vientuļu salu. Taču tas, ka ES gaida grūti laiki, tas ir pilnīgi droši.»

Profesors ir pārliecināts, ka esam liecinieki gigantiskiem ģeopolitiskiem un ekonomiskiem procesiem Eiropā un  pasaulē. Uz jautājumu, vai Lielbritānijas soļi varētu apturēt emigrācijas plūsmu uz Lielbritāniju, Taivāns atbild:  «Mēs redzam, ka no Latvijas pārvietojamās personas vienkārši bēg. Iemesls ir tāds, ka Latvija neko viņiem nespēj piedāvāt, viņiem šeit būs grūta dzīve. Lielbritānijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs šī situācija ir labāka, lai gan arī tur pabalsti tiek apgriezti. Taču demogrāfiskais spiediens no dienvidiem nemazinās. Ja Rietumeiropā būs atteikums šiem bēgļiem, jo lielākas iespējas viņus šeit sagaidīt mums. Tas, protams, ir tikai pieņēmums.»

Taivāns, tāpat kā demogrāfs Ilmārs Mežs, netic, ka pēc notikumiem Lielbritānijā varētu mazināties Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju un citām valstīm.

«Protams, var notikt zināmas cilvēku daļas atgriešanās Latvijā. Klasiskos pētījumos gan norādīts, ka imigrācija izraisa emigrāciju. Imigranti piedāvā lētāku nekvalificēto darbaspēku un pēc ekonomikas likumiem «dārgākais» darbaspēks emigrē. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri strādā nekvalificētu darbu Lielbritānijā, tiks atlaisti, lai darbā pieņemtu Tuvo Austrumu strādniekus, kuri izmaksās lētāk. Latvijas iedzīvotājiem nāksies darbu meklēt citur. Vai viņi atgriezīsies Latvijā, ļoti šaubos, jo viņi būs pieraduši pie Eiropas iespējām. Tās, protams, ir tikai teorētiskas shēmas.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

27.06.2016
Ienākt apollo.lv