Sandija Semjonova reportāža: Irākas kara cena III

Apollo
0 komentāru

Bagdāde — «miera» pilsēta

Atgriežamies Irākas galvaspilsētā Bagdādē. Krāšņā pilsēta dibināta 763. gadā. Tās centrālo daļu, kurā savulaik dzīvoja halīfs, senatnē veidoja saskaņā ar persiešu kosmoloģijas likumu — apļa formā. Bagdāde īsā laikā kļuva par vienu no pasaulē lielākajām pilsētām. Vienu brīdi tajā dzīvoja pat vairāk cilvēku nekā Konstantinopolē. Savulaik Bagdādi dēvēja par miera un Dieva pilsētu. Daži pat apgalvo, ka Bagdāde atrodas vietā, kur atradies Ēdenes dārzs. 8. un 9. gadsimts bija pašreizējās Irākas galvaspilsētas ziedu laiks — tā kļuva par bagātāko pilsētu pasaulē. Taču pēc mongoļu postījumiem un nemitīgajām cīņām pret ārvalstu karaspēkiem izcilā pilsēta zaudēja savu slavu.

Šodien Bagdādi sauc par vienu no bīstamākajām, nabadzīgākajām un viltīgākajām Austrumu lielpilsētām. Tajā dzīvo pieci miljoni cilvēku.

Elektrības padeve ir ierobežota. Bagdādes iedzīvotāji uzskata, ka sliktie sadzīves apstākļi ir apzināts, pret viņiem vērsts noziegums. Piemēram, gadu pēc kara beigām galvaspilsētas lielākā elektrostacija ražoja tikai 20 procentus no iespējamā apjoma. Visi labi atceras, kā 1991. gadā Sadāms Huseins trīs mēnešu laikā atjaunoja ASV iznīcinātāju uzlidojumos izpostīto elektrības sistēmu, bet amerikāņi to nav spējuši paveikt piecreiz ilgākā laika posmā. Vienlaikus jāatzīst, ka Irāka nav Afganistāna, kur lielākā daļa cilvēku nenojauš, ko nozīmē civilizācija. Jau pirms Sadāma Huseina nākšanas pie varas tieši Irāka bija attīstītākā valsts reģionā.

Irākas atjaunošanas plāns ir visu laiku lielākais un dārgākais investīciju plāns vēsturē. Salīdzinājumam: Māršala plāns pēckara Vācijā paredzēja ieguldīt 11,5 miljardus ASV dolāru, Bosnijas atjaunošanā ieguldīja 4,5 miljardus, Afganistānā — 2 miljardus, Kosovā — 1,4 miljardus. Šajā ziņā Irāka ir pārliecinoša līdere, jo līdz šim tajā investēti 20 miljardi ASV dolāru. Turklāt paši pieticīgākie aprēķini liecina, ka nākamajos trīs gados šai valstij būs nepieciešami vēl 50 miljardi.

Summas ir milzīgas, un paši irākieši par tām ļoti brīnās. Oficiāli tiek paziņots, ka labklājības celšanai iztērētas astronomiskas naudas summas, taču pašu labklājību nemana. 70 procenti irākiešu vēl aizvien ir bezdarbnieki, un arī strādājošo algas par lielām nenosauksi. Vienlaikus savulaik pagaidu koalīcijas padome ar Polu Brēmeru priekšgalā Bagdādes zoodārza speciālistiem maksāja 170 tūkstošus ASV dolāru… Vēl viens piemērs: ar mums kopā strādājošais irākiešu tulks piedzīvoja īstu kultūršoku, kad nokļuva amerikāņu armijas bāzē Kirkūkā. Viņš atteicās ticēt savām acīm, jo bāzē, pretēji pilsētas dzīvei, bija viss normālai dzīvei nepieciešamais — tīrs ūdens un kvalitatīvs ēdiens. Viens ASV valdības apsardzes darbinieks dienā saņem 1200 ASV dolārus, bet viņam blakus stāvošais irākiešu karavīrs — 8 dolārus. Veca paruna teic, ka svešā makā naudu neskaita, taču šī lielā atšķirība it visā draudzību neveicina. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc neuzticība starp irākiešiem un koalīcijas spēkiem arvien pieaug.

No līdz šim piešķirtās naudas pieci miljardi dolāru ieguldīti Irākas elektrības atjaunošanā, nedaudz mazāk — drošības nodrošināšanai, 2 miljardi — naftas lauku apsaimniekošanai, 875 miljoni — ūdens saimniecības uzturēšanai, kā arī 300 miljoni — cilvēktiesību ievērošanai. Vietējie iedzīvotāji vairākkārt izteikušies, ka Irākas pagaidu padome strādā amerikāņu pavadā un paverdzina valsti. Pēc irākiešu domām, ārzemju kompānijas nopelna tieši uz vietējo iedzīvotāju rēķina. Piemēram, pirmās mobilo telefonu licences atdotas ēģiptiešu ORASCOM un Kuveitas MTC kompānijām.

Par savstarpējo nesaprašanos liecina arī kāds incidents pie Irākas Naftas ministrijas, kas patiesībā ir īsts paraugs Austrumu kultūras neizpratnei. Notiekot arvien vairāk terora aktiem, amerikāņi drošības apsvērumu dēļ nolēma vietējos ministrijas darbiniekus katru dienu pārbaudīt ar suņiem. Rezultātā 200 irākiešu atteicās doties uz darbu. Vietējie mēģināja karavīriem paskaidrot, ka dažiem irākiešiem somās ir Korāns un saskaņā ar svētās grāmatas rakstiem suns nedrīkst tai pieskarties, taču amerikāņi nekādi nereaģēja. Situācija kļuva arvien saspringtāka, līdz kādu dienu gājiens uz darbu pārvērtās par plašu mītiņu, kurā Naftas ministrijas darbinieki izkliedza draudus: «Nost ar ASV, nost ar Bušu!» Jāpiebilst, ka ar šiem skaļajiem vārdiem vēl nebija gana — kāds no garāmgājējiem ASV karavīru virzienā sāka mest akmeņus. Pagāja vēl pāris minūtes, un atskanēja pirmie šāvieni… Tādējādi parasta rīta drošības pārbaude pārvērtās par irākiešu un koalīcijas spēku konfliktu.

Pārprastā demokrātija

Bagdādes netālās pilsētiņas Kiflas mērs Ahmeds Abazī uzskata, ka Irākā notiekošo var izskaidrot ar irākiešu nepareizo demokrātijas izpratni. Pašreiz tauta nav gatava savu valsti pārvaldīt pati, taču arī amerikāņus viņi nevēlas. «Irākieši daudz cietuši no viena režīma. Gadu desmitiem šeit bijusi tikai viena partija — «Bath» — un nācās sadzīvot visiem. Padomājiet par to, kā viņi visi dzīvoja, valstī taču ir tik daudz nacionalitāšu, tautību un interešu. Šobrīd irākiešiem vispirms ir jāsakārto sava sadzīve, tad viņi sāks domāt par valsti. Ja cilvēks nespēj uzturēt kārtībā savu māju, tad viņš nespēs domāt arī plašāk. Gadiem ilgi bijusi viena politiska struktūra, un te pēkšņi parādās daudzas un katra saka kaut ko citu. Irākieši vienkārši nespēj izprast notiekošo. Daudzas no partijām pārprot demokrātijas jēgu un ir politiski radikālas. Kā jūs zināt, Irākas sabiedrība veidota no ciltīm, irākieši uzticas cilšu līderim, nevis demokrātijai. Savukārt cilšu līderi jauc politiku ar reliģiju. Nav iespējams irākiešiem iegalvot, ka demokrātija ir laba, īpaši tagad, pārejas laikā. Uzbūvēt jaunu sabiedrību? Tas prasīs ilgu laiku. Jādod iespēja strādāt, un irākieši būs apmierināti. Pagaidām notiek pretējais, jo tiek aicināti ārvalstu speciālisti, un cilvēku neapmierinātība tikai pieaug,» saka Ahmeds Abazī.

Savukārt Šomalī pilsētas mērs Ismils Zidāns Hentušs uzskata, ka šobrīd irākieši ir sadalījušies divās pretējās nometnēs: «Viena liela daļa atbalsta koalīcijas spēkus, taču viņu viedoklis reti parādās pasaules ziņu programmās. Mediji labprātāk rāda un stāsta par spridzinātājiem un uzbrucējiem, kuri pārstāv otru sabiedrības daļu. Situācija uzlabojas ļoti lēni, tāpēc kārtību varēs ieviest tikai tad, kad amerikāņi būs pametuši Irāku un vara tiks nodota vietējo rokās.»

Pretēji domā viens no nu jau bijušās Irākas pagaidu padomes pārstāvjiem Dūrs Nuraldīns. Sarunāt interviju ar viņu izdodas tikai pēc trīs dienu neatlaidīgiem pūliņiem un desmitiem telefona zvanu. Par Latviju Nuraldīns ir dzirdējis, taču, uzzinot, cik mūsu valstī ir liels lasītāju un skatītāju pulks, paziņo, ka Irākas amatpersonas pienākums nav sniegt intervijas. Pēc ilgas pierunāšanas interviju tomēr sarunājam. Agrā rītā, vēl stundu pirms norunātā laika, ierodamies tā sauktajā Bagdādes zaļajā zonā. Nākas iziet vairākus drošības pārbaudes posmus. Pirmajā pārbauda drēbes un aparatūru, nākamajā kontrolpunktā smalki izprašņā par ierašanās iemeslu, trešajā vēlreiz pārbauda aparatūru, bet ceturtajā vēlreiz pārbauda pašu drēbes.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

19

2014. gada 19. decembris

Vārda dienas

Lelde, SarmisAlena, Alereins, Alēna, Lelda, Jordisa

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mākoņains
Rīga pašreiz +7 ℃
Mākoņains

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 08:58
Saule riet: 15:42
Dienas ilgums: 6:44

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

19.12.2014
Ienākt apollo.lv