Sapņi darbībā

Apollo
0 komentāru

Jāņa Rozes apgādā iznākusi Alena D. Bregdona un Deivida Gemona grāmata «Apgūsti ātrāk, atceries vairāk».

Miegs — neaizstājama mācību procesa sastāvdaļa

Ja vien ļaujamies gulēšanas priekam, mēs pavadām miegā trešo daļu dzīves. Daudzi iedomājas, ka gulēt nozīmē nosist laiku un ka mēs paveiktu daudz vairāk, ja mazāk stundu veltītu miegam, bet vairāk — darbam. Jauniešu un japiju* sabied­rībā ir teju negods atzīties, ka ik nakti astoņas stundas pavadāt miegā, it kā tas no­zīmētu atklāti paziņot par savu vājumu, slinkumu vai paradumu apmierināt savas iegribas.

Un tomēr tieši miega trūkums visbūtisāk samazina darbaspējas. Arvien vairāk pētnieku vienojas kopīgā secinājumā, ka jaunas zināšanas un prasmes spējam ap­gūt vienīgi tad, ja esam kārtīgi izgulējušies.

Jaunākie pētījumi apliecina, ka jaunu pieredzi ilgstošajā atmiņā nevar optimāli noglabāt, mirkli nosnaužoties, — miegam ik nakti jāvelta pilnas astoņas stundas. Pētnieki ir pierādījuši arīto, kuras miega fā­zes ir svarīgākās specifisku zināšanu vai prasmju apguvei. Turklāt zinātnieki izsaka visai interesantus pieņēmumus par to, kāpēc mēs redzam sapņus.

Miegs, sapņi un jaunu prasmju apguve

Septiņdesmitajos gados Vensāna Bloha (Vincent Bloch) laboratorijā Parīzes universitātē guva pašus pirmos pierādījumus miega lomai jaunu prasmju apguves procesā. Šis zinātnieks ievēroja, ka žurkas, kuras mācās pārvietoties pa labirintu, ilgāku laiku pavada tā sauktajā ātro viļņu miegā, kurā mēs sapņojam visintensīvāk.

Citi pētnieki pierādīja, ka, pamodinot cilvēkus tieši šajā miega fāzē (t. i., ik reizi, kad elektroencefalogramma uzrādīja tai raksturīgo smadzeņu aktivitāti), viņiem ir grūtāk atcerēties iepriekšējās dienas notikumus.

Izmantojot vismodernākās iekārtas, kuras nebija pieejamas pirmo pētījumu veicējiem, pirms dažiem gadiem ir gūts apliecinājums tam, ka šajā miega fāzē gal­vas smadzeņu neironu aktivitāte ļoti līdzinās tai, kāda novērota dienas laikā mā­coties.

Tādēļ ir pamats apgalvot, ka sapņojot savā ziņā tiek atkārtots dienas laikā uzzinātais un apgūtais, lai to labāk piesaistītu jau esošo gudrību krājumam, un, traucējot šo procesu, varam apgrūtināt jauno zināšanu saglabāšanu.

Kad Bloha novērotās žurkas pārvietojās labirintā, darbojās t. s. eksplicītā atmiņa un dzīvnieki apzināti apguva jaunas zināšanas. Abu procesu pamatu veido zinā­šanas un atmiņas, kuru esamību apzināmies. Tai pašā laikā žurkām darbojās arī epizodiskā atmiņa, jo dzīvniekam bija jāatceras, ka tas noteiktā vietā un laikā ir veicis konkrētu darbību.

Vēl vienu no tīšās atmiņas veidiem dēvē par semantisko, jo tā glabā informāciju par faktiem (piemēram, kas ir Lielbritānijas premjermi­nistrs) un citu apzinātu informāciju (piemēram, kad beidzās Pirmais pasaules karš).

* Japijs — gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti (Svešvārdu vārdnīca. Jumava, 1999. — 323. lpp.)

Sapņi darbībā

www.diannenhendrix.com

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv