«Sapņu fabrikas» īpašnieki pārsūdzējuši izsoles likumību un rezultātu

Apollo
6 komentāri

Mūsdienu kultūras centra «Sapņu fabrika» īpašnieki Civilprocesa likuma kārtībā apstrīdējuši 17.jūlijā notikušās izsoles likumību un rezultātus, kurā šis nekustamais īpašums tika pārdots SIA «Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra», biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «Sapņu fabrikas» līdzīpašnieks Dainis Vītols.

«Sapņu fabrikas» īpašnieki pārsūdzējuši izsoles likumību un rezultātu

Foto: R.Oliņš/Apollo

Lūgumi par protestu attiecībā uz izsoles likumību un rezultātu ir iesniegti Ģenerālprokuratūrā, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas Senātā, informēja Vītols.

«Tāpat ir iesniegtas vēl divas sūdzības - procesuālā kārtībā Rīgas Apgabaltiesā pārsūdzētas tiesu izpildītāja Andra Spores darbības līdz izsolei, savukārt Rīgas Centra rajona tiesā iesniegta sūdzība par nerēķināšanos ar «Sapņu fabrikas» esošo nomnieku interesēm,» sacīja Vītols.

Viņš piebilda, ka patlaban, kamēr iesniegtās sūdzības netiek izskatītas, izsoles rezultāti nevar tikt apstiprināti.

Jau ziņots, ka 17.jūlijā izsolē ir pārdots nekustamais īpašums, kurā atrodas izklaides komplekss «Sapņu fabrika», biznesa portālu «Nozare.lv» informēja tiesu izpildītāja Spores birojā.

Vītols biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja, ka izsolē piedalījās tikai viens solītājs - SIA «Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra» - un «Sapņu fabrika» tika nosolīta par 600 500 latiem.

«Mūsuprāt, izsole ir nelikumīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, izsoles cena ir mākslīgi pazemināta, jo īpašumam bija divi vērtējumi. Viens, ko pasūtīja Rīgas domes nozīmēts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs, īpašuma vērtību noteica 824 000 latu apmērā. Otrs vērtējums, ko mūsu kreditora «Latvijas Hipotēku un zemes bankas» uzdevumā pasūtīja Spore, vērtību noteica 570 500 latu apmērā,» norādīja Vītols.

«Sapņu fabrikas» juriste Kristīne Neimane biznesa portālam «Nozare.lv» skaidroja, ka faktiskais parādnieku beztiesiskais stāvoklis īpaši uzskatāmi redzams šajā lietā. Beztiesiskā stāvokļa pamatā ir Civilprocesa likuma «robi».

«Piemēram, jāuzsver kaut vai tāda situācija, kurā var nonākt un arī nonāk parādnieks, proti, ka vairāki piedzinēji katrs vēršas pie cita tiesu izpildītāja - un Civilprocesa likumā nav nekāds regulējums šādu situāciju izslēgšanai -, tādējādi pret parādnieku vēršas divi vai vairāki tiesu izpildītāji un katrs no viņiem veic noteiktās procesuālās darbības, par kuru izpildi aprēķins tiek pieprasīts no parādnieka,» skaidroja Neimane.

Kā vienu, tā otru vērtēšanas procesu, kurš tiek veikts, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 604. pantu, nešaubīgi apmaksā parādnieks, norādīja Neimane. «Tā kā likumā nav paredzēts, ka parādnieks no šādiem dubultiem vai trīskāršiem piedziņas procesiem tiktu pasargāts, piemēram, tos apvienojot vienā, tad var sanākt, ka parādnieks par novērtējumiem maksā ne tikai divas vai trīs reizes, bet četras vai pat sešas. Konkrētajā gadījumā uzskatāmi redzams, ka novērtējuma atšķirība ir milzīga, faktiski, ja tiktu piemērots novērtējums, kurš norādīts tiesu izpildītāja Veinberga pasūtītajā vērtējumā, tad «Sapņu fabrika» būtu dzēsusi savas parādsaistības,» uzsvēra Neimane.

Vītols piebilda, ka arī izsoles rīkošana nav likumīga, jo «Latvijas Hipotēku un zemes bankas» parāda piedziņas prasību pret «Sapņu fabriku» izskatīja Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa. «Saskaņā ar Civillikumu šķīrējtiesas nevar izskatīt strīdus, kuros viena no pusēm ir valsts vai pašvaldību iestādes, vai arī valstij vai pašvaldībām piederoši uzņēmumi,» norādīja Vītols.

«Valsts bankai prasība pret uzņēmumu bija jāiesniedz valsts tiesā. Tāpat «Sapņu fabrika» jau nedēļu mēģināja vienoties ar «Latvijas Hipotēku un zemes banku» par izsoles atlikšanu, jo mums ir sarunas par kredīta refinansēšanu citā bankā pilnā apjomā, tomēr atlikt izsoli neizdevās,» sacīja Vītols.

Tāpat «Latvijas Hipotēku un zemes banka», pieprasot rīkot izsoli, nav ņēmusi vērā to, ka «Sapņu fabrikā» ir nomnieki, kuriem nomas līgumi ir noslēgti līdz 2020.gadam. «Arī nomnieki jau ir iesnieguši tiesā prasību nostiprināt viņu nomas līgumus Zemesgrāmatā,» sacīja Vītols.

Neimane sacīja, ka «Sapņu fabrikas» lietā ir svarīgi arī saprast kreditora un solītāja tiesiskās attiecības un nešaubīgo savstarpējo saiti, kā arī virkni dokumentāli fiksētu darbību, kas norāda uz šo personu ļaunprātību, kas ir par pamatu prasīt, lai izsoli atzīst par spēkā neesošu.

«Nav šaubu, ka «Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra» ir 100% pašam kreditoram piederošs uzņēmums, līdz ar to visas darbības, kuras tiek veiktas no šī uzņēmuma puses, ir tādas, lai būtu saskanīgas ar kreditora interesēm. Šeit rodas tādi interesanti jautājumi, kāpēc «Sapņu fabrikai» piederošā nekustamā īpašuma izsolīšana par vairāk nekā 200 000 latu zemāku vērtību bija izdevīga kreditoram un kāds bija tās mērķis? Kas un uz kāda pamata piešķirs «Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra» naudas līdzekļus norēķinam? Ja tas ir kreditors, tad tas finansēs pats sevi tā vietā, lai normālā kārtā piedalītos izsolē, kā to paredz Civilprocesa likums, un savus prasījumus ieskaitītu nosolītajā cenā,» uzsvēra Neimane.

Kā liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», izsolē tika piedāvāts objekts, kurā ietilpst 5064 kvadrātmetrus liels zemesgabals Lāčplēša ielā 101, kā arī četras ēkas. Izsoles sākumcena bija noteikta 570 500 latu apmērā.

Izsolē iegūtos līdzekļus plānots novirzīt «Latvijas Hipotēku un zemes bankā» izsniegtā kredīta 830 000 latu apmērā dzēšanai.

Vītols iepriekš sarunā ar laikrakstu «Bizness&Baltija» skaidroja, ka problēmas ar parādu atdošanu saistītas ar vairākiem faktoriem, tostarp servitūtu, kas liedz «Sapņu fabrikai» izmantot 300 kvadrātmetrus kompleksa teritorijā. «Mums jau desmit gadus ir tiesvedība ar «Valsts nekustamajiem īpašumiem». Servitūts ir būtiski ierobežojis mūsu iespējas īstenot uzņēmējdarbību,» apgalvo Vītols. 

2001.gadā dibinātā «Sapņu fabrika» pērn strādāja ar 96 500 latu apgrozījumu, kas bija par 20,5% mazāk nekā 2010.gadā. Uzņēmuma zaudējumi samazinājās par 30% - līdz 83 200 latiem.

Lielākie uzņēmuma īpašnieki ir Vītols (37,73%), Līvija Vītola (34,61%), kā arī Maija Vītola (23,9%), savukārt Uldim Bartkevičam pieder 1,22%, Zanei Straumei un Osvaldam Rudzātam - pa 1,27% kapitāldaļu, liecina «Firmas.lv» informācija.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Interesanti

Apollo E-veikali

21

2014. gada 21. decembris

Vārda dienas

Saulcerīte, Tomass, TomsSaulceris, Saulgaida, Saulgaitis, Tomašs, Tomijs, Tumašs

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +1 ℃
Skaidrs

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 08:59
Saule riet: 15:43
Dienas ilgums: 6:44

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

21.12.2014
Ienākt apollo.lv