Saproņenko domā beigt karjeru finansiālo problēmu dēļ

Apollo
0 komentāru

Atēnu olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs Jevgeņijs Saproņenko nupat kā atgriezies mājās ar Eiropas čempiona zelta medaļu kaklā. Īpaši salda šī uzvara šķiet, ja ņem vērā, ka neilgi pirms starta viņš nopietni apsvēra iespēju pielikt punktu vingrotāja karjerai.

— Izcīnītais zelts ir ieguldītā darba rezultāts vai sagadīšanās?

— Man paveicās. Sagatavošanās posms bija ļoti slikts. Zāles joprojām nav. Atceraties, kad apsolīja, ka būs? Teicās, ka aprīlī būs, nemaz nerunājot par to, ko stāstīja pēc Sidnejas olimpiādes. Jūnijs klāt, zāles nav. Inventārs tajā pašā esošajā zālē. Mēnesi pirms Eiropas čempionāta salūza, pareizāk sakot, bija nolietots. Tas tika pirkts pirms gada, gatavojoties olimpiādei. Tramplīns ir tikai viens, tāpēc to lieto visi. Nevaram izkontrolēt, lai tas būtu tikai izlases vingrotāju rīcībā. Tagad man sāp mugura no tā, ka treniņos izmantoju tādu inventāru. Ar laiku tramplīni kļūst cietāki, un es nevaru normāli atsperties, uzlabot lēciena tehniku. Var gūt arī traumas; tas man noteikti nebija vajadzīgs pirms tik nozīmīga starta. Muguras problēmu dēļ nolēmu, ka iziešu uz starta tikai lēcienā, nevis kombinējot ar piedalīšanos citās disciplīnās.

— Uzrādītās atzīmes gan liecināja, ka pašam viss izdevās.

— Nebija spēcīgas konkurences, jo daudzi nebija atbraukuši. Defers, kas uzvarēja Atēnas, vispār nepiedalījās, bet tā jau viņš dara. Startē, kaut ko uzvar un pēc tam gadu atpūšas. Marians Dragulesku nokrita kvalifikācijas sacensībās, tāpat vēl daži spēcīgi sportisti. Finālā tika tie, kuri stabili lec, tomēr sarežģītības pakāpe ir zemāka, un tas izpaužas bāzes atzīmē. Manas kombinācijas ir sarežģītākas, taču tas palielina arī riska faktoru. Taču abi lēcieni izdevās labi.

— Runāja, ka tiesneši esot tev palīdzējuši.

— Īstenībā dzirdēju, ka bija otrādāk. Tas, ka esmu no Latvijas un olimpiskais vicečempions, neko nenozīmē. Pirms finālsacensībām dzirdēju, ka man neļaušot uzvarēt. Bet lēcieni izdevās labi. Jā, kvalifikācijas sacensībās sanāca tā, ka tiesnešu brigādē bija Artūrs Mickevičs. Taču nevarētu teikt, ka tas īpaši palīdzēja. Ja nepiezemētos precīzi vai kristu, neviens nevarētu man palīdzēt tikt finālā.

— Kāpēc trenera pienākumus vairs nepilda Vitālijs Šnikers, bet Raimonds Končis?

— Šnikers ir Latvijas izlases treneris, kuram jārūpējas par komandu. Tajā ir seši cilvēki, un viņiem katram vajadzīga uzmanība. Tagad man ir pašam savs treneris un viņš strādā tikai ar mani. It kā varēju iztikt bez trenera, tomēr fakts, ka viņš ir, atvieglo man darbu zālē — pietur, paceļ, novāc vai uzliek matračus, nodrošina bīstamāko lēcienu laikā. Nevaru visu laiku prasīt Šnikera palīdzību, jo viņam jāstrādā ar citiem izlases vingrotājiem.

— Ko deva starti Pasaules kausa izcīņas posmos pirms Eiropas meistarsacīkstēm?

— Biju speciāli aizbraucis uz vairākiem etapiem, sākot ar tiem, kuri notika Amerikā. Tas bija gandrīz uzreiz pēc Pasaules kausa izcīņas finālsacensībām. Brauciens deva iespēju pārliecināties par savu sportisko formu. Nostartēju slikti, vienā lēcienā gandrīz salauzu kāju, tomēr tas viss bija nepieciešams. Tas bija sagatavošanās posms, kurā ir jāpiedalās sacensībās. Saprotu, ka šādi braucieni prasa naudu, bet nevaru sēdēt visu laiku Rīgā, nestartēt un tad cerēt kaut ko sasniegt Eiropas čempionātā. Sagatavošanās posmā sāk no zemākām vietām, analizē un labo kļūdas, kuras novēršot, var uzrādīt krietni labākus rezultātus. Tas viss ir nepieciešams.

— Kā vērtē abu pārējo Latvijas sportistu — Ērika Rēveliņa un Dmitrija Trefilova — sniegumu?

— Ērika sagatavošanās posmu ietekmēja elkoņa trauma, kas liedza trenēties. Tomēr mēnesi pirms Eiropas čempionāta viņš vingrojumā apļos bija izveidojis jaunu programmu, kas atbilda visām prasībām. Tā Ērikam labi izdevās, lai gan beigās noslīdēja roka un tāpēc viņš piezemējās gandrīz uz sejas. Dmitrijam nepaveicās, jo jau pašā sākumā viņš uz rokām uzrāva sešas tulznas. Uz zirga viņam noslīdēja roka, pēc tam ar asiņojošām rokām gāja uz stieni, un nekas labs tur nevarēja sanākt.

— Vai novembrī paredzētais pasaules čempionāts būs galvenais sezonas starts?

— Pirms Eiropas čempionāta uzzināju Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV), ka naudas startiem vairs nav, izņemot pasaules čempionātu. Tas nozīmē, ka gatavojoties nevaru piedalīties citos mačos. Teicu, ka tādā gadījumā nebraucu uz Eiropas čempionātu. Nauda palikusi tikai tam, lai piedalītos pasaules meistarsacīkstēs un nekam citam. Gatavojoties Eiropas čempionātam, biju iztērējis visus sev piešķirtos līdzekļus, bet par papildus finansējuma iegūšanas iespējām neviens neko konkrētu nevarēja paskaidrot. Gada sākumā tika sastādīta aptuvenā tāme, apkopojot sezonas laikā paredzētos izdevumus. Taču finansējums izrādījās par mazu. Tas nozīmēja, ka vajadzēja sēdēt Rīgā, pašam mēģināt atrast naudu, lai aizbrauktu uz Eiropas čempionātu. Man vienkārši bija apnikušas šīs problēmas, tāpēc paziņoju — viss, atsauciet mani no sacensībām, es nebraukšu, beigšu trenēties un iešu mācīties. Aizgāju uz Latvijas Vingrošanas savienību (LVS), kas solījās kaut ko darīt lietas labā. Progress bija panākts, turklāt mans atteikums iegāztu vairākus cilvēkus. Starts un uzturēšanās Ungārijā jau bija apmaksāti, un šī nauda neaizbraukšanas gadījumā nebūtu dabūjama atpakaļ. Pēc olimpiskajām spēlēm biju domājis, ka varēšu mierīgi dzīvot un trenēties nākamos četrus gadus, regulāri uzrādot labus rezultātus. Taču tagad sanāk tas pats, kas agrāk. Pagājušajā gadā papildus līdzekļus sezonai piešķīra Rīgas dome, pirms diviem gadiem arī meklējām naudu, lai varētu tikt uz mačiem. Situācija atkārtojas katru gadu — piešķirtais finansējums vienmēr ir par maz. Pēc Atēnām solīja, ka viss būs kārtībā. Varu mierīgi trenēties un neuztraukties par naudas jautājumiem, taču tagad ir citādāk.

Jevgeņijs Saproņoenko (no kreisās) ar olimpisko sudraba medaļu Atēnu olimpiskajās spēlēs.

Jevgeņijs Saproņenko (no kreisās) ar olimpisko sudraba medaļu Atēnu olimpiskajās spēlēs.

Foto: EPA-AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv