«Saskaņa» vēlēšanās uzrādīs labu rezultātu, lai Urbanovičs kļūtu par premjeru

Apollo
0 komentāru

Sestdien sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» kongresā vairāki delegāti, tai skaitā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsvēra, ka 10.Saeimas vēlēšanās «Saskaņas centram» (SC) ir jāgūst nevis vienkārši labs rezultāts, bet «jāuzrāda tāds rezultāts, lai Jānis Urbanovičs kļūtu par premjeru.»

«Saskaņa» vēlēšanās uzrādīs labu rezultātu, lai Urbanovičs kļūtu par premjeru

Foto: Lita Krone/LETA

«Lai bērniem un mazbērniem pēc 20 gadiem nebūtu kauns, mums tagad ir jāuzvar,» uzrunājot kongresa delegātus sacīja Ušakovs.

Izklāstot SC, kurā bez partijas «Saskaņa» ietilpst arī Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) un Daugavpils pilsētas partija, ieceres partijas Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Urbanovičs uzsvēra, ka apvienība iestāsies par progresīvā nodokļa ieviešanu nekustamajiem īpašumiem, juridiskajām personām, bagātības nodokļa ieviešanu fiziskajām personām un akcīzes nodokļa piemērošanu «luksus» klases precēm. Tiesa, iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana tiek solīta ne ātrāk kā 2013.gadā.

Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» sola kategoriski iestāties pret pensiju samazināšanu un sociālā nodokļa likmes samazināšanu. Tiek solīts, ka partija neatbalstīs turpmāku pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu un ienākumu nodokļa pamatlikmes paaugstināšanu juridiskām personām.

Pēc Urbanoviča teiktā, vienīgi pilnīgi akli politiķi, kas norūpējušies, meklējot labumus tikai sev, un nespēj domāt valstiskās kategorijās, tikai tie, kurus naids padara aklus, nespēj ieraudzīt, kādu grandiozu ekonomisko potenciālu slēpj Latvijas attiecības ar Krieviju.

Kongresā izskanēja viedoklis, ka viens veiksmīgs kontrakts ar Krieviju, kurai ir plašs noieta tirgus, Latvijas uzņēmumam ļautu desmitkāršot ražošanas apjomu.

«Saskaņas» kongresā uzrunu teica arī Eiropas Parlamenta deputāts, LSP līderis Alfrēds Rubiks. Viņš brīdināja SC no pārāk rožainajām cerībām pēc 20 gadu ilgas atrašanās opozīcijā. «Viena lieta ir kritizēt un mācīt citus, cita - pašiem realizēt iecerēto,» teica Rubiks.

Viņš arī pastāstīja, ka atcelto avioreisu dēļ bija spiests uz Strasbūru braukt ar mašīnu cauri Latvijai, Lietuvai, Polijai, Beļģijai un Francijai. Rubiks sacīja, ka viņam nācās iekšēji sarkt, jo bija kauns par bezatbildīgo attieksmi pret zemi Latvijā, neapstrādātajiem laukiem un jau gadiem nenovāktiem salmu ruļļiem. «Ja mēs laukus nesakārtosim, nelīdzēs Šlesera solītās desmitiem tūkstošu darba vietas tūrisma nozarē,» piebilda sociālistu līderis. Rubiks arī pauda neizpratni par Zaļo un zemnieku savienības nostāju, kuriem pirmajiem vajadzējis redzēt un celt trauksmi par to, cik nesakopti ir Latvijas lauki.

Tomēr par to, kādas tautsaimniecības nozares Latvijā ir perspektīvākās, domas dalījās. Piemēram, Aleksandrs Gapoņenko pauda viedokli, ka Latvijā nav vienkārši jāizcērt meži, bet jāceļ celulozes rūpnīcas. Savukārt Vadims Jerošenko pauda viedokli, ka perspektīvā kā nozare ir informācijas tehnoloģijas un tādas izglītības sistēmas radīšana, lai izglītoties uz Latviju brauktu studenti no ārzemēm.

Jerošenko arī pauda viedokli, ka Latvijai ir jāpārskata ar starptautiskajām finanšu organizācijām parakstīto līgumu noteikumi. Pārrunām ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un citiem aizdevējiem «ir jānotiek no saimnieka pozīcijas». «Mēs esam savas zemes saimnieki. Mēs nelūdzam, lai ārvalstu bankas mētātos ar naudu un neapdomīgi izsniegtu kredītus,» klāstīja Jerošenko.

Lai kredītu nenāktos dzēst, lēti pārdodot atlikušo valsts īpašumu, ir jāpārkreditē SVF kredīts uz ilgāku termiņu, emitējot valsts aizdevumu obligācijas, teica Jerošenko.

Viņš mudināja Latvijā izveidot ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropas Savienībā konkurētspējīgu nodokļu sistēmu, lai uzņēmēju darbība plūstu uz Latviju, nevis bēgtu no tās, lai vietējam uzņēmējam būtu izdevīgi maksāt nodokļus, nevis izvairīties no tiem. Lai sasniegtu mērķi Jerošenko mudināja atbrīvot no ieņēmumu nodokļa nomaksas tos uzņēmumus, kas savu peļņu iegulda attīstībā, bet bargi vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas.

Kongresā ar ziņojumiem uzstājās vairāki SC potenciālie ministru amatu kandidāti. Daži no šiem ziņojumiem, bija visai vispārīgi un amatieru līmenī, bet Guntars Kirke, kurš bija apkopojis plašu statistisko materiālu par lauksaimniecību, pat ar aplausiem tika nodzīts no tribīnes.

Atvaļinātais virsnieks Normunds Aizpurs sūrojās, ka no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiek atvaļināti jauni, talantīgi virsnieki, kuri ir pat dienējuši ārvalstu misijās, bet nesaņem pielaidi NATO noslēpumiem. Savukārt Zemessardzē pēc Kirkes teiktā, valda intrigas, skandāli un izglītības diplomu pirkšana.

Potenciālais tieslietu ministrs, Saeimas deputāts Valērijs Agešins savu uzrunu veltīja valsts advokatūras institūta izveides nepieciešamībai, lai arī mazsvarīgie iedzīvotāji tiesā varētu aizstāvēt savas intereses.

Ar radikāliem priekšlikumiem kongresā nāca klajā Jānis Ādamsons, kurš pauda pārliecību «mēs būsim lemti uzvarai nākamajās vēlēšanās». Pēc Ādamsona domām, lai garantētu nacionālo drošību, ir lietderīgi apvienot Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, kas ļautu ietaupīt 20 līdz 30 miljonus gadā, ko varētu izmantot militārpersonu un policistu algu paaugstināšanai. «Ar ieročiem mums neviens neuzbruks,» teica Ādamsons.

Ādamsons uzskata, ka Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija «jāapvieno zem viena jumta». Esot jāreorganizē arī militārā izlūkošana, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet sīkāk pie šīs ieceres Ādamsons nepakavējās.

Savukārt Nacionālā drošības padome, kas patlaban darbojas Valsts prezidenta vadībā, pēc Adamsona teiktā, patlaban nav efektīva, jo «cilvēki sanāk, parunā un neko nenolemj». Ādamsons uzskata, ka Nacionālās drošības padome ir jānodod Ministru prezidenta padotībā, kurš varēs prasīt konkrētu atbildību no tajā ietilpstošajām amatpersonām.

Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs, kuram SC iecerējis uzticēt ārlietas, pauda viedokli, ka «domstarpības par vēstures interpretāciju nedrīkst traucēt sadraudzību ar kaimiņu valstīm.» Cilēvičs arī uzsvēra, ka Latvijai, sadarbojoties ar citu valstu sociāldemokrātiem, ir jāveicina cilvēktiesību ievērošana, diskriminācijas izkaušanu, visu tautu un indivīdu tiesības Eiropas Savienībā.

Detalizētāk savu ekonomisko programmu ar kuru SC ies uz 10.saeimas vēlēšanām, iecerēts prezentēt konferencē, kas notiks 29.maijā.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā, Kongresu namā notika sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» pirmais kongress, kura laikā partijas valdes priekšsēdētājs SC Ministru prezidenta amata kandidāts Urbanovičs sacījis, ka politiskajā vidē sakopšana nav notikusi jau divdesmit gadus un tuvojoties lielās tīrīšanas laiks Latvijas politikā.

Kā ziņots, sociāldemokrātiskajā partijā «Saskaņa» apvienojušās Tautas saskaņas partija (TSP), «Jaunais centrs» un Sociāldemokrātiskā partija.

2009.gadā trīs politiskie spēki, kas bija apvienības «Saskaņas centrs» sastāvā - Jāņa Urbanoviča TSP, Sergeja Dolgopolova «Jaunais centrs» un Egīla Rutkovska Sociāldemokrātiskā partija -, pieņēma lēmumu par vienotas partijas «Saskaņa» izveidošanu.

«Apvienošanās mērķis ir vienkāršs - kļūt stiprākiem, paaugstināt darba efektivitāti. Mūs apvieno viena sociāldemokrātiskā ideoloģija, mēs izvirzām sev mērķi kļūt par 10.Saeimas lielāko frakciju. Kopā, nostiprinot komandu, paātrinot lēmumu pieņemšanas procesu, mēs varēsim sasniegt šo mērķi,» uzsvēris «Saskaņas» valdes priekšsēdētājs Urbanovičs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv