Satversmes tiesa atzīst izglītības reformas likumību

Apollo
0 komentāru

Šodien, 13. maijā, Satversmes tiesa nolēma, ka Izglītības likuma pārejas noteikumu 9. punkta 3. apakšpunkts atbilst vairākām Satversmes un starptautisko līgumu normām, portālu «Apollo» informēja Satversmes tiesas preses sekretārs Edgars Pastars.

Tieši šis apakšpunkts — apstrīdētā norma — noteica, ka no 2004. gada 1. septembra vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un pirmajos kursos mācību satura apguve valsts valodā jānodrošina ne mazāk kā 60 procentos no kopējās mācību stundu slodzes, ieskaitot svešvalodas.

Spriedumā akcentēts nozīmīgs apstāklis — Latvijas okupācijas, iedzīvotāju deportāciju un intensīvās imigrācijas dēļ izveidojusies etnodemogrāfiska situācija. Tās rezultāts — liels krievvalodīgo skaits un savulaik viņiem izveidots nošķirts skolu tīkls. Savukārt apstrīdētā norma ir pakāpenisks solis skolu nošķirtības likvidēšanā un valsts valodas lietojuma nostiprināšanā.

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētā norma, paredzot vienu no bilingvālās apmācības metodēm, nepārkāpj personas tiesības uz izglītību un neaizskar mazākumtautību pārstāvju tiesības saglabāt savu identitāti un kultūru. Tieši otrādi — tās veicina un ir pamats kvalitatīvu un tālāk izmantojamu zināšanu ieguvei, kā arī sabiedrības integrācijai. Valsts valoda ir ne vien jāmācās kā atsevišķs priekšmets, bet tā jāizmanto arī mācību satura apguvē. Proporcija «60/40» nepārkāpj personas tiesības uz izglītību un nav diskriminējoša. Tā ievērojami palielina valodas zināšanu un praktiskas lietošanas līmeni.

Lai gan Satversmes tiesa apstrīdēto normu atzina par atbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām, tiesa norādīja: apstrīdētā norma, tikai atbilstoši interpretēta, nav pretrunā ar samērīguma principu.

Tiesa secināja, ka, pieņemot apstrīdēto normu, vairāk tiek aizsargātas to skolēnu intereses, kuri ir gatavi īstenot tajā ietvertās prasības, bet likumā nav noteikta saudzējoša pāreja uz jaunajām prasībām skolēniem, kuru vēl 90. gadu vidū aizsāktais izglītošanas process pamatskolā bijis nepilnīgs.

Lai apstrīdētā norma nepārkāptu samērīguma principu, līdz 2007. gada 1. septembrim, kad mācības 10. klasē sāks skolēni, kuru izglītošanas procesā pamatizglītībā posmā ir lietoti bilingvālās apmācības modeļi, atsevišķās skolās vai klasēs attiecīgu priekšmetu vienlaikus varētu mācīt divās valodās, nevis katru priekšmetu tikai valsts valodā vai tikai mazākumtautību valodā. Šāda apstrīdētās normas interpretācija un piemērošana līdzsvarotu dažādu personu intereses — vieni varētu īstenot apstrīdētas normas prasības, bet citi tās izmantotu saudzējošāk.

Tiesa kritiski vērtēja pastāvošo izglītības un izglītošanas procesa kvalitātes kontroles mehānismu. Tas esot nepilnīgs. Turklāt nav veikti sistemātiski pētījumi par mazākumtautību izglītības kvalitātes izmaiņām. Līdz ar to var rasties situācija, ka jebkuras izglītības sistēmā ieviestās pārmaiņas nesasniedz savu mērķi un izglītošanas process zaudē jēgu.

Satversmes tiesa atzīst izglītības reformas likumību

Foto: Inga Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv