Satversmes tiesu spiedīs rīkoties antikonstitucionāli

Apollo
0 komentāru

Juristi pauž šaubas, vai konstitucionāls būs pats īpašais likums, ko premjera uzdevumā izstrādā Valsts kanceleja un kas Satversmes tiesai ļautu izvērtēt vēl neparakstītā robežlīguma atbilstību Satversmei. Līdz ar to turklāt tiktu iedibināta nepieņemama prakse, kad valdība galīgā lēmuma pieņemšanu politiski neērtos jautājumos uzveļ uz tiesu varas pleciem.

Piektdien no Krievijas vēstniecības Latvijā tika gūts apstiprinājums tam, ka līdzās problēmas juridiskam risinājumam tiek meklēts arī politisks kompromiss. Krievijas pārstāvniecības sūtnis un padomnieks Valentīns Ovsjaņņikovs apliecināja, ka abu valstu ārlietu ministriju amatpersonas aktīvi meklē risinājumus strupceļam.

Viens no variantiem, kas tiek apspriests, esot divpusējas deklarācijas pievienošana robežlīgumam. Tas gan esot tikai viens no vairākiem iespējamiem variantiem, kuri pašlaik vēl ir projekta stadijā.

Tomēr Krievija nemainot pozīciju, ka robežlīguma parakstīšana būs iespējama vienīgi pēc Latvijas vienpusējās deklarācijas atsaukšanas. To varētu darīt, ja Satversmes tiesa (ST) atzītu, ka robežlīguma projekts nav pretrunā ar Satversmi arī bez šīs deklarācijas. Līdz šim valdība apgalvojusi, ka robežlīgums ir pretrunā ar Satversmi un vienpusējā deklarācija šo pretrunu atrisina. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Anita Rodiņa uzskata, ka, virzot robežlīguma izvērtēšanu ST, valdība vienlaikus atzīst, ka vienpusējā deklarācija nav sasniegusi mērķi un, neraugoties uz tās pieņemšanu, līguma pretruna Satversmei saglabājas.

Gan viņa, gan ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš spriež, ka īpašais likums, ko premjera uzdevumā izstrādā Valsts kancelejā un kas ļautu ST izskatīt vēl neparakstītu līgumu, ko nepieļauj ST likums, visdrīzāk pats būs pretrunā ar Satversmi. Proti, valdība ar to pēc būtības prasīšot ST konsultāciju par līguma projektu, tādējādi uz tiesas pleciem uzliekot izpildvaras funkciju, kas ir pretrunā ar Satversmē deklarēto varas dalīšanas principu. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Neatkarīgajai iepriekš skaidroja, ka valdības lēmums izstrādāt īpašu likumu, nevis grozīt Satversmes tiesas likumu skaidrojams tieši ar vēlmi neieviest kā praksi ST konsultāciju par vēl sagatavošanas stadijā esošiem likumprojektiem. Savukārt A. Rodiņa domā, ka īpašais likums no šādas «sliktas prakses» ieviešanas nepasargās, jo turpmāk nekas nekavēšot pieņemt kārtējo īpašo likumu.

«Valdība baidās pieņemt lēmumu un grib, lai to dara Satversmes tiesa, lai tad varētu teikt, ka atbildīga par izvēlēto risinājumu ir tiesa. Tā ir tiesu varas iejaukšana politikā,» spriež A. Rodiņa.

«Visticamākais, ka īpašais likums, ja to pieņems, būs antikonstitucionāls,» prognozē arī A. Endziņš. Viņš prognozē, ka problēma arī varētu rasties, kad kāds ST vērstos ar pieteikumu izvērtēt jau parakstīto robežlīgumu, jo tad ST būtu jāvērtē līgums, kas tapis pēc pašas atzinuma, un tas neesot pieļaujams. A. Rodiņa arī apšauba, vai īpašais likums nebūs pretrunā ar Satversmes 85. pantu, kas noteic, ka ST lietas izskata «likumā noteiktās kompetences ietvaros».

Proti, juriste šo normu interpretē tā, ka lietu izskatīšana var notikt tikai saskaņā ar Satversmes tiesas likumu, nevis kādu citu, īpašu likumu. Savukārt Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane Neatkarīgajai norāda, ka darbs pie īpašā likuma izstrādes notiek, neraugoties uz šiem iebildumiem. «Satversmes tiesa nav autonoms orgāns, un tai jāpilda Saeimas dotais uzdevums valstij tik svarīgā jautājumā,» spriež E. Ektermane.

Satversmes tiesu spiedīs rīkoties antikonstitucionāli

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv