Savas mirstības apzināšanās var nākt par labu

Apollo
45 komentāri

Lielākajai daļai cilvēku nepatīk domāt par nāvi, un domas par novecošanu un mirstīgumu var izraisīt dažādas neirozes. Taču sava mirstīguma apzināšanās dod arī ko labu, secinājuši zinātnieki.

Memento mori

Memento mori

Foto: Sabbian Paine, CC BY-SA 2.0

Līdz šim lielākā daļa pētījumu par mirstīguma apzināšanos koncentrējusies uz negatīvajiem aspektiem, ko nes apziņa, ka mēs visi kādu dienu nomirsim. Dominējošā psiholoģijas teorija līdz šim bijusi eksistenciālo šausmu pārvarēšanas teorija (terror management theory), kas pieņem, ka nāves apcerēšana izraisa bailes un nemieru. Piemēram, pētījumos šīs teorijas rāmjos atklāts, ka domas par nāvi var padarīt cilvēku aizspriedumaināku.

Tomēr pakāpeniski vairāku nozaru literatūrā ienākuši citi skaidrojumi. Piemēram, «pozitīvā psiholoģija» piedāvā tādus konceptus kā «posttraumatiskā izaugsme» (post-traumatic growth), kas ir ideja, ka cilvēki var piedzīvot psiholoģisku izaugsmi caur traumatisku pieredzi. Domas par mirstīgumu un nāvi var būt smagas, bet saskaņā ar šo teoriju tās var palīdzēt mums kļūt psiholoģiski spēcīgākiem.

Pētījumā, kas nesen publicēts žurnālā «OMEGA – Journal of Death and Dying», 356 dalībniekiem vecumā no 18 līdz 80 gadiem tika uzdoti jautājumi par viņu pieredzi, apzinoties mirstīgumu. Dalībniekiem tika lūgts novērtēt, cik lielā mērā viņi piekrīt 89 apgalvojumiem, kuros pausta dažāda attieksme pret mirstīguma apzināšanos. Tostarp bija tādi apgalvojumi kā «es neļauju bailēm par nāvi noteikt manu dzīvi» un «man bail nomirt, pirms es esmu kļuvis vecs».

Dalībniekiem tika arī jautāts, cik ļoti viņi ir ieinteresēti savas veselības uzturēšanā, cik daudz ir gatavi riskēt un cik daudz pielāgoties.

Daļa no pētījumā identificētajām attieksmēm bija negatīvas. Tostarp tika identificēta baiļu sajūta, bezspēcība (apzinoties cilvēka trauslumu nāves priekšā) un emocionāla attālināšanās (atteikšanās atzīt nāvi). Pētījumā tika secināts, ka tie cilvēki, kas norādīja uz lielāku bezspēcības un emocionālās attālināšanās sajūtu, anketās atzīmēja, ka ir gatavi uzņemties lielāku risku, un pauda mazāku vēlēšanos pakļauties.

Iespējams, cilvēki, kuri norādīja, ka uzņemas lielākus riskus, tā rīkojas, jo dzīvo ar sajūtu, ka nomirs jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, ko dara. Tie, kas nevēlas pakļauties, piemēram, noteikumiem, iespējams, šādi mēģina iegūt varas un kontroles sajūtu nenovēršamās nāves priekšā.

Pētījumā arī atklājās, ka gados jauniem cilvēkiem un cilvēkiem ar zemāku izglītību biežāk ir negatīvāka attieksme pret nāvi. Atklājās arī, ka pastāv saistība starp bailēm no nāves un lielāku vērtības piešķiršanu veselības saglabāšanai.

Mantojuma spēks

Pētījuma rezultāti atklāja, ka apziņai par mirstīgumu, ir arī pozitīvi aspekti. Mirstības pieņemšana, nevis bēgšana no tās vai baidīšanās, var palīdzēt mums pilnasinīgi dzīvot to laiku, kas mums uz šīs zemes atvēlēts.

Mirstības apzināšanās var arī radīt vēlmi atstāt aiz sevis kādu mantojumu pasaulei, kaut ko, kas pārdzīvotu mūs pašus un šādi uzveiktu nāvi. Tādējādi apziņa par nāves neizbēgamību var būt arī ļoti radošs spēks.

Vajadzība atstāt mantojumu palīdz samierināties ar domu par mirstīgumu, mazina bezspēcību un sajūtu, ka dzīvei trūkst mērķa.

Pētījumā atklājās saistība starp apziņu par mantojuma nepieciešamību un centieniem uzturēt veselību un augt garīgi.

Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēki, kas ir ieinteresēti mantojuma atstāšanā, saskatot tajā veidu kā pārspēt nāvi, visticamāk, arī uzņemsies atbildību par savu veselību un piešķirs lielu vērtību savai iekšējai izaugsmei. Mākslinieki ir tam lielisks piemērs. Caur savu radošo matojumu viņi turpina dzīvot mūžīgi. Nodošanās mantojuma atstāšanai - vai tā būtu mākslas darbu radīšana vai bērnu audzināšana - var palīdzēt samierināties ar novecošanu un domu par to, ka kādreiz būs jānomirst.

Turklāt mantojums arī palīdz palicējiem vieglāk samierināties ar zaudējumu.

Apziņa, ka spējam atstāt mantojumu, kas mūs pārdzīvos, var kļūt arī par stimulu sasniegt vairāk, uzturēt veselību, koncentrēties uz dzīvošanu šeit un tagad un uzturēt labas attiecības ar līdzcilvēkiem.

Protams, visi pētījuma rezultāti ir balstīti uz korelācijām, un nav iespējams droši apgalvot, ka tieksme atstāt aiz sevis mantojumu patiešām liek cilvēkiem justiem piepildītākiem. Taču rezultāti liek domāt, ka tā ir.

Tādēļ nākamreiz, kad uzmācas domas par nāvi, der atcerēties, ka koncentrēšanās uz to, ko gribat atstāt aiz sevis, var palīdzēt jums šo biedējošo apziņu pārvērst pozitīvā motivācijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv