SC: ziedojumu likumība ir jāpārbauda KNAB

Apollo
0 komentāru

Apvienībai «Saskaņas centrs» (SC) ziedoto līdzekļu izcelsmes likumība jāpārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), aģentūrai LETA teica SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

SC: ziedojumu likumība ir jāpārbauda KNAB

Foto: Ieva Čīka/LETA

Kā ziņots, portāls «Pietiek.com» vērsies KNAB un Drošības policijā, lūdzot pārbaudīt kāda gados paveca laulāta pāra 5000 latu ziedojumu un kādas citas privātpersonas 2500 latu ziedojumu partijas «Saskaņas centrs» pārmantotājai sociāldemokrātiskajai partijai «Saskaņa».

Urbanovičs skaidroja, ka patlaban atrodas ārzemēs, tādēļ būtu neētiski izteikties par ziedotājiem pirms situācijas izvērtēšanas. Kad viņš atgriezīsies, tad šo jautājumu analizēs, bet patlaban darbs esot KNAB.

«Ja kāds būs ziedojis ne savu naudu, tad viņš būs pārkāpis likumu,» norādīja Urbanovičs.

Arī SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins uzskata, ka ziedojumu likumība ir jāpārbauda KNAB . «Ja tiesībsargājošajām institūcijām būs kaut kas iebilstams pret šiem ziedojumiem, tad atgriezīsim tos likumā noteiktajā kārtībā. Bet, ja KNAB uzskatīs, ka viss kārtībā, tas nozīmēs, ka nedarīsim neko un būsim pateicīgi ziedotājiem,» teica Agešins.

SC politiķis norādīja, ka paļausies uz KNAB kompetenci. Apvienība nav šos gadījumus pētījusi un šos cilvēkus nepazīstot. «Labvēļu mums ir gana daudz, un, ja cilvēki mums vēlas palīdzēt, tas ir apsveicami,» atzina Agešins.

Agešins arī rosināja sākt diskusiju par to, vai noteikti būtu jāatklāj ziedotāju vārdi un uzvārdi, jo daudzi būtu gatavi ziedot kādus 50 vai 100 latus, bet no tā atturas, jo viņu darba devēji draudot par to izrēķināties.

Kā ziņo «Pietiek.com», 2.augustā jau pensijas vecumu sasniegušais 1943.gadā dzimušais Jānis Lūsis un viņa dzīvesbiedre, 1956.gadā dzimusī Ludmila Lūse, kopā «Saskaņai» ziedojuši 5000 latu. Oficiālā datubāzu informācija liecina, ka viņiem nav nekādu ienesīgu uzņēmumu vai amatu, turklāt arī nekādus oficiālus darījumus Lūšu ģimenes pārstāvji pēdējos gados nav veikuši, norādīja portāla veidotāji.

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka Jānis un Ludmila Lūši mitinās Rīgā, Salnas ielā, 62,2 kvadrātmetrus lielā dzīvoklītī, ko iegādājušies 1999.gadā. Šādam pirkumam Lūši tolaik ņēma aizņēmumu sākotnēji «Rietumu bankā», tad - «Aizkraukles bankā». Pensionāri vēl šobrīd nav nomaksājuši dzīvokļa kredītu - uz to joprojām reģistrēta 25 000 latu hipotēka par labu «Aizkraukles bankai».

Kā «Pietiek.com» secinājis no Lūšu laulību līguma, dzīvoklis ir viņu vienīgā patiešām vērtīgā manta, ko viņi arī ierakstījuši 2001.gadā noslēgtajā un 2003.gadā reģistrētajā līgumā par visas mantas šķirtību - tas fiksēts kā Ludmilas Lūses atsevišķā manta. «Lursoft» datubāze rāda, ka ne Ludmilai Lūsei, ne Jānim Lūsim nepieder un arī nekad nav piederējušas kādu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāldaļas, viņi tādās arī nav ieņēmuši kādus amatus.

Savukārt 2500 latus trīs dienu laikā spējusi ziedot 26 gadus vecā referente Tatjana Sergejeva-Zusko. Vienīgais savulaik viņai piederējušais, bet nu Sergeja Sergejeva īpašumā esošais uzņēmums pagājušo gadu beidzis ar apgrozījumu, kas ir ievērojami mazāks par ziedoto summu, norāda portāls.

Šā gada 2.augustā Sergejeva-Zusko sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa ziedojusi 2000 latu, bet divas dienas vēlāk - vēlāk 500 latu.

«Pietiek.com» vērš uzmanību uz to, ka šos 2500 latu 26 gadus vecā sieviete spējusi akumulēt, kaut arī saskaņā ar publisko datu bāzu ziņām viņai nav ne vērā ņemamu uzņēmumu kapitāldaļu vai amatpersonas statusa kādā kompānijā, ne arī ieķīlājamu nekustamo īpašumu vai ar tiem veiktu darījumu.

Rīgas domes interneta mājaslapa rāda, ka viņa strādā par SC Rīgas domes deputātu frakcijas referenti. Savukārt, kā rāda «Lursoft» datubāze, Sergejeva-Zusko pašlaik ieņem vienīgi amatu nodibinājumā «Dzintara sirds», bet no valdes locekļa amata un 100% kapitāldaļu SIA «Empora» viņa šķīrusies jau 2005.gadā.

Pašlaik šis lietotu preču mazumtirdzniecības uzņēmums pieder 1955.gadā dzimušajam Sergejam Sergejevam, taču tas jebkurā gadījumā nevar būt nesis pietiekamus līdzekļus ievērojamajam ziedojumam: SIA «Empora» pagājušo gadu beigusi tikai ar 181 lata peļņu un apgrozījumu, kas būtiski atpalicis par no lielākās ziedojuma daļas apjoma, - 1401 latu, vēsta portāls.

Sergejevai-Zusko, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, nepieder pat niecīgākais nekustamais īpašums. Turklāt pēdējos gados viņa arī nav veikusi arī nevienu darījumu ar nekustamo īpašumu, kas varētu izskaidrot ziedoto līdzekļu izcelsmi.

Kad Sergejeva-Zusko 2010.gadā, tolaik strādājot par farmaceiti un SC Rīgas domes deputātu frakcijas referenti, no SC kandidēja uz vietu Saeimā, kā savu vienīgo mantu viņa bija deklarējusi 1000 latu lielus skaidrās naudas uzkrājumus. Valsts amatpersonas deklarāciju viņa nav iesniegusi.

KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga skaidroja, ka KNAB pārbauda ziedotāju iespējas ziedot attiecīgos līdzekļus politiskajām partijām un gadījumos, ja tiek secināts, ka tie nav pietiekami, KNAB atbilstoši patlaban spēkā esošajai likumdošanai pieņem lēmumu par dāvinājuma summas atmaksu ziedotājam. Politisko partiju finansēšanas likumā noteikts, ka fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus, iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, kuri gūti attiecīgajā vai iepriekšējos divos gados un kuru veidi noteikti likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv