Sejas aizsegšanas ierobežojums joprojām tālu no pieņemšanas

Apollo
28 komentāri

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien vēl nepieņēma lēmumu attiecībā Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas noteiktu ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Sejas aizsegšanas ierobežojums joprojām tālu no pieņemšanas

Edijs Pālens/LETA

Komisijas sēdē vairāku iestāžu pārstāvji un vairāki deputāti izteica kritiku par likumprojekta anotācijas kvalitāti un norādīja uz citiem iespējamiem risinājumiem.

Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) pēc diskusiju noslēguma norādīja, ka komisija šodien vēl nepieņems lēmumu, un aicināja likumprojekta autorus, Tieslietu ministrijas pārstāvjus, uzrunāt Saeimas frakcijas un skaidrot šo piedāvājumu.

Pašlaik likumprojekts Saeimā ir skatīšanas sākumā, un parlaments vēl nav nonācis līdz lemšanai par tā konceptuālu atbalstīšanu.

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Kristīne Līce sacīja, ka jautājums ir, cik plašs un kā pamatots ir valsts plānotais aizliegums aizsegt sejas. Viņa cita starpā norādīja uz bažām par likumprojekta teksta kvalitāti, kas var radīt pretrunas tā piemērošanā. Piemēram, nav skaidrs, kurš noteiks, ka likumā minētie izņēmumi - laika apstākļi un veselības stāvoklis ļauj likumīgi aizklāt seju.

Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis norādīja, ka DP iekšējās diskusijās nav uzstājuši uz nepieciešamību virzīt seju aizsedzoša apģērba aizliegumu. Bet jebkura aizlieguma ieviešana rada negatīvu rezonansi no to cilvēku puses, uz kuriem tas attiecas, tāpat arī starptautiskās teroristiskās organizācijas pievērš uzmanību tām valstīm, par kurām tām veidojas priekšstats, ka tajās ar kādu regulējumu «apspiež musulmaņus», norādīja DP priekšnieka vietnieks.

Saeimas Juridiskā biroja vecākā padomniece Ilze Tralmaka norādīja, ka likumprojekts var nesamērīgi ierobežot privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi, vārda un izteiksmes brīvību. Piemēram, gadījumā, ja cilvēks gribētu aizklāt seju, lai sniegtu politisku un māksliniecisku vēstījumu. Tāpat neesot skaidrs, kā tiks vērtēta iespēja cilvēkam aizklāt seju veselības stāvokļa dēļ, ņemot vērā, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu veselības datu apstrāde ir aizliegta, ja vien nav saņemta nepieciešamā atļauja.

Tralmaka norādīja arī uz vairākām citām iebildēm, kas apkopotas septiņu lappušu atzinumā, kurā Juridiskais birojs norādījis, ka neatbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas sēdē izskanēja arī citādāks skatījums. Profesors Leons Taivans iespēju nesāt seju aizsedzošo apģērbu saistīja ar vēstījumu radikālā islama pārstāvjiem, kuri atbalsta terorismu, ka viņi var droši apmesties mūsu valstī.

Pēc ekspertu uzklausīšanas deputāte Lolita Čigāne (Par!/V) pauda pārsteigumu, ka Tieslietu ministrija ir ieguldījusi tik lielu darbu šajā jautājumā, lai gan reizē ir tik daudz problēmu, ko risināt tiesu jomā, tajā skaitā ar tiesnešu disciplinārlietām. Politiķe likumprojekta anotāciju pielīdzināja «augļu salātiem», paužot neizpratni, kāpēc tajā ir minēta Korāna interpretācija vai atsauce uz Šveices praksi par minaretiem.

Deputāte pauda atbalstu tam, ka sievietes ir jāatbrīvo no pazemojošā pienākuma aizklāt seju, taču reizē viņa nevar atbalstīt likumprojekta anotāciju. Viņa norādīja, ka ir jāieklausās DP priekšnieka vietnieka Ulmaņa sacītajā, ka, ja tā nav drošības problēma, tad nav skaidrs, kāpēc ar šiem grozījumiem Latviju cenšamies «uzlikt uz radikāļu kartes». Čigāne pieļāva iespēju paredzēt tiesības pašvaldībām liegt sejas aizsegšanu konkrētās situācijās.

Deputāts, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka šī jautājuma skatīšana ir «toksiska» un īsti labs nav neviens no iespējamajiem lēmumiem. Viņš atsaucās uz Taivana sacīto, skaidrojot, ka, ja likumprojekts tiktu noraidīts, tas būtu signāls, ka radikalizēti cilvēki «var nākt iekšā» valstī. Reizē arī tā atbalstīšana varētu Latvijai pievērst nevajadzīgu uzmanību. Ņemot vērā, ka viņš vairāk saklausīja mīnusus, politiķis pauda, ka nav gatavs šodien atbalstīt normatīvā akta projektu.

Iebildumus cēla arī deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš atsaucās uz Tiesībsarga biroja sniegto informāciju, ka šīs izmaiņas attiektos tikai uz piecām sievietēm. Situācijā, kad Lielbritānijā un Īrijā Latvijas valsts piederīgajiem tiekot «atņemti» desmitiem bērnu, šodien skatāmais jautājums vērtējams, kā neīsta, bet «feika» problēma, kuras risināšanai vēl tiekot tērēti līdzekļi, akcentēja politiķis.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likuma mērķis ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu. Tajā ir paredzēti izņēmumi, kad sejas aizsegšana nepieciešama normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei, piemēram, ķivere pārvietojoties ar motociklu, profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ un veselības stāvokļa dēļ.

Tāpat šie aizliegumi neattieksies uz dievnamiem, lūgšanu telpām un citām telpām, kurās notiek reliģiska darbība, tādējādi ļaujot cilvēkiem praktizēt savu reliģiju.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nepieciešams izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvo atbildību par likumprojektā noteiktā ierobežojuma neievērošanu. Plānots, ka par seju aizsedzoša apģērba nēsāšanu vispirms tiks izteikts brīdinājums, bet par atkārtotu pārkāpumu tiks piemērots naudas sods, kas variētu no 150 līdz 200 eiro, iepriekš žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Balstoties uz Ministru kabineta komitejas ierosinājumiem, TM ir papildinājusi likuma anotāciju, iekļaujot tajā atsauci uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) secinājumiem lietās par līdzīga tipa aizliegumiem, kurās ECT nosprieda, ka dalībvalsts (Beļģija) abās lietās nav pārkāpusi Eiropas cilvēktiesību konvenciju.

TM arī norāda, ka līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos ir nepieciešams organizēt izglītojošus pasākumus sabiedrībā par likumprojekta piemērošanas jomu un likumprojektā noteikto izņēmumu īstenošanu praktiskajās situācijās, kā arī jāveic apmācības amatpersonām, kas piemēros noteikumus par likumprojektā noteikto administratīvo atbildību. Kamēr tiks likumprojekts tiks izskatīts Saeimā TM plāno izstrādāt vadlīnijas, kas paskaidros un precizēs likumprojekta praktisko piemērošanu, tai skaitā plašāk aprakstot noteikto izņēmumu tvērumu.

Turpretim Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis aģentūrai iepriekš LETA norādīja, ka ĀM nepārliecina likumprojektā un tā anotācijā sniegtais Latvijas konkrētās un specifiskās situācijas izvērtējums, jo ierobežojuma noteikšanas nepieciešamībai tiek izmantoti secinājumi, kas ir attiecināmi uz Franciju un Beļģiju - vienīgajām Eiropas valstīm, kurās ir ieviests vispārējs seju aizsedzoša apģērba aizliegums sabiedriskās vietās, bet kuru situāciju ir grūti salīdzināt ar Latviju.

Lai arī anotācija ir papildināta, tajā joprojām trūkst izvērsta vērtējuma par Latvijas konstitucionālo vērtību apdraudējumu un ierobežojuma nepieciešamību, ņemot vērā nelielo skaitu cilvēku, kuru tiesības šis likumprojekts ierobežotu, aģentūrai LETA norāda Tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga birojs arī atgādina, ka Tiesībsarga ieskatā, ierobežojums noteiktām personu grupām nēsāt seju aizsedzošas galvassegas pats par sevi nevar sasniegt izvirzīto mērķi - nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv