Sējējs: Daudzi ir apvainojušies, ka netiek «Dinamo» sastāvā Intervija

Apollo
36 komentāri

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) novembra pārtraukumu Rīgas «Dinamo» sagaidīja Rietumu konferences trešajā vietā, kas ir kluba labākais sezonas sākums līgas pastāvēšanas vēsturē. «Dinamo» ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam hokejistu sniegums nebija pārsteigums, jo vasarā ielieta pareizā degviela, kas komandu joprojām virza uz priekšu. Aktuāls ir jautājums - vai līdz izšķirošajām spēlēm pavasarī bāka nebūs tukša?

Sējējs: Daudzi ir apvainojušies, ka netiek «Dinamo» sastāvā

- KHL kalendārā sagaidīts pirmais pārtraukums. Mēs nezinām vēl, bet vai tas komandai nāks par labu vai tomēr būs pretējs efekts?

- To redzēsim tikai pēc šīs pauzes (intervija notika novembra pārtraukumā). Labi, ka ir pārtraukums, puiši var savest kārtībā veselību un patrenēties, jo visu laiku ir spēles un izbraukumi. Atgriežamies mājās un pēc dažām dienām jau atkal jāspēlē. Daudzas komandas gaida šo pārtraukumu, lai sagatavotos nākamajam cēlienam. No otras puses - ja no «Dinamo» uz izlasi tiek izsaukti ap 15 spēlētājiem, tas izjauc visu treniņprocesu. No šāda viedokļa raugoties varam jautāt - cik šāds pārtraukums ir lietderīgs? Šajā gadījumā es runāju par kluba interesēm.

- Vai trešā vieta Rietumos novembra pārtraukumā tev pašam ir pārsteigums? Piemēram, šosezon sekmīgi spēlējiet izbraukumā.

- Es tā neteiktu, bet, protams, esam ļoti apmierināti. Negaidījām, ka sniegums būs tik labs, bet tas nav pārsteigums. Pārsteigts būtu, ja mēs neko nedarītu un pēkšņi būtu rezultāts, bet es zinu, kāds darbs tika ieguldīts procesā. Esmu gandarīts un priecājos, ka darbs nesis augļus. Labi pastrādāja menedžments, treneri un arī paši spēlētāji, kuri demonstrē sniegumu, kas priecē. Komanda spēlē, puiši sitas, atdodas spēlei un cenšas izspiest maksimumu.

- Droši vien šajā sakarā jāpaslavē arī jaunais treneru korpuss ar Arti Ābolu priekšgalā.

- Jā, nenoliedzami. Pozitīvi, ka treneru korpusā valda saskaņa un pozitīva darba atmosfēra. Nesen avīzē lasīju Ērika Miļuna un Ginta Bisenieka pozitīvus komentārus par kluba treneriem un viņi izteicās, ka mums ir ambiciozi speciālisti. Tā ir, bet to nevar izdarīt bez komandas atbalsta. Redzot, kā «Dinamo» treneri strādā, nedomāju, ka daudzās komandās ir tāda ķīmija starp treneriem.

- Laikam tad arī jāpaslavē jaunais vārtsargu treneris Juris Klodāns, jo Mikaels Telkvists ir uz viļņa.

- Jā, Juri mēs varam paslavēt. Redz, Telkvistu šajā vecumā vairs neizmainīsi, galvenais ir atrast blakus cilvēku, kurš zina, kādas ir sajūtas, kad esi vārtos. Klodāns nofilmē viņa darbību un abi pārrunā nianses, viņi var parunāt viens ar otru kā līdzīgs ar līdzīgu. Esmu runājis arī ar otru vārtsargu Jakubu Sedlačeku un nevarētu teikt, ka viņam ir perfekta tehnika, bet pozitīvi ir tas, ka abi vārtsargi cīnās par katru ripu. Man patīk Klodāna filozofija – vienalga, kā tu atsit ripu, galvenais, ka tā nav vārtos.

- Kā nokļuvāt līdz Klodānam? Viņš tomēr nebija līdz šim strādājis ar KHL komandām.

- Bija dažādi varianti, man nāca CV no vārtsargu treneriem – kanādieši, zviedri, somi, bet teikšu, ka vienmēr sliecos uz to, ka jādod iespēju saviem speciālistiem un tikai pēc tam jāskatās aiz robežām. Jā, bija mums Juliuss Šuplers, viņš jau vairākas sezonas bija Rīgā strādājis un zināja latviešu mentalitāti. Nāca Peka Rautakallio... ar viņu nesen runāju un viņš saka, ka tikai tagad ir sapratis savas kļūdas, pārliecinājies, ka spēlētāji lietas uztver citādāk. Līdz galam viņš netika saprasts. Tagad ir treneri, kuri ar daļu no spēlētājiem ir kopā spēlējuši, daži no viņiem strādājuši kā galvenā trenera palīgi un var salīdzināt aizvadītos gadus. Artis piecus gadus bija asistents un ir iekrājis pieredzi, domāju, ka arī vietējiem hokejistiem ir lielāka motivācija ar saviem treneriem sasniegt labus rezultātus. Kad bijām parakstījuši vasarā līgumus ar treneriem, domājām par vārtsargu treneri un daudz diskutējām. Neatceros, Artis vai Ģirts [Ankipāns - M.L.] izteica ideju, ka varētu aicināt Klodānu un tas arī īstenojās praksē. To akceptēja arī kluba vadība.

- Priecē arī leģionāri. Pagaidām nav tādu, uz kuriem rādīt ar pirkstu negatīvā nozīmē.

- Jā, piekrītu. Bija brīdis, kad traumas bija vairākiem spēlētājiem un paņēmām čehu Vojteku Polaku. Bija vienošanās, ja viņš sevi labi apliecinās laukumā, tad paliks komandā līdz sezonas beigām un viņš akceptēja šos noteikumus, bet, ja nebūsim apmierināti ar sniegumu, tad pārtraukumā šķirsimies. Tā arī notika.

- Tobrīd traumēts bija arī Haščaks.

- Jā, viņam arī bija savainojums un komandas soliņš nebija diez ko garš. Polaks bija brīvs un ar viņa piesaisti vēlējāmies stabilizēt sastāvu. Dažas spēles viņš nospēlēja labi, bet kopumā gaidījām vairāk. Haščaks, Ņiživijs un Cipulis ir veseli un Polakam vietu pirmajās divās maiņās neredzējām.

- Oskara Cibuļska savainojums un izkrišana līdz sezonas beigām ir liels zaudējums?

- Sezonas sākumā mums bija astoņi pieredzējuši aizsargi plus divi jaunie – Mārtiņš Porejs un Edgars Siksna. Principā parasti spēlē ar sešiem un vienu jauno. Protams, nedomājām, ka Cibuļskim sezona noslēgsies, bet palikām bez viena stabila aizsarga. Tāds, diemžēl ir hokejs un ar to ir jārēķinās. Patlaban mums ir pieci stabili aizsargi, kuri spēlē katrā mačā un vēl Krišjānis Rēdlihs, kuram gan spēle galīgi neiet un nevaru saprast kāpēc. Fiziskā kondīcija viņam ir laba, bet uz laukuma tiek pieņemti tādi lēmumi, ka brīžiem jābrīnās. Nemāku teikt, kas par lietu. Esam runājuši ar viņu, bet nevaram izskaidrot, kāpēc spēle neiet. Tikmēr priecē Laviņa sniegums. Ar treneriem runājām - ja Rodžers nospēlēs 30% no kopējā spēļu skaita, tad viņš savu misiju būs izpildījis simtprocentīgi. Viņam pieredze ir, viņam nav speciāli jāgatavojas mačiem, Laviņu jebkurā brīdī var iemest sastāvā un aizsargs savu darbu paveiks. To arī pierādīja dažas pēdējās spēles, kad viņš pirms tam bija izlaidis vairākus mačus. Žēl, ka pie spēles laika netiek Mārtiņš Porejs, bet mači ir saspringti un katrā mačā jācīnās par punktiem. Patlaban viņš nav starp sešiem vadošajiem un domāsim, ko darīt. Būtu labi, ja varētu viņu izīrēt.

- Interesanti, ka Ozoliņš šosezon ir piedalījies visās līdzšinējās spēlēs, kas ir nedaudz neierasti. Iepriekšējo sezonu prakse rādīja, ka «Dinamo» treneri piekopa aizsargu rotāciju un atpūsties sanāca visiem aizsargiem. Vai sezonas svarīgākajos mačos Ozo būs tikpat svaigs un labs?

- Tagad jau ir pārtraukums un viņam ir iespēja atpūsties. Skatīsimies, taču cerēsim, ka Sandis būs pietiekami svaigs līdz beigām.

- Vasarā kopā ar komandu trenējās 1992. gadā dzimušais Kirils Tambijevs, taču sastāvā neiekļuva. Kas tavā skatījumā viņam pietrūkst?

- Viens no iemesliem viņa nepaturēšanai bija nepietiekoša fiziskā sagatavotība. Šogad viņš, pēc dzimšanas gada, vēl ir kā jaunais spēlētājs «Dinamo», bet HK «Rīga» vairs spēlēt nevar. Labāk ņemt tādu spēlētāju, kuru var izmantot gan HK «Rīga», gan «Dinamo» rindās. Tik labs, lai spēlētu pamatsastāvā, Tambijevs nebija, tādēļ izvēlējāmies tos spēlētājus, kuri var palīdzēt abām komandām. Lielās komandas sastāvā vēlas daudzi tikt un ir apvainojušies, ka tas nav izdevies, bet visa pamatā ir konkurence. Es jau saku – ja es un treneri ir tik slikti, ka tevi neņem, bet tu esi labs spēlētājs, pierādi to mums, tiekot kādā no Eiropas vadošajām līgām. Pierādi, ka mēs esam kļūdījušies.

- Un jūs paņemsiet atpakaļ...

- Jā... kāpēc ne? Taču pierādi, ka spēlē pirmo vijoli kādā no komandām, bet mēs neesam saskatījuši tevī talantu. Mums nav mērķis kādu izmest un noniecināt, jo nav jau tik daudz to spēlētāju. Neviens treneris negribēs būt sev ienaidnieks un neņemt labu spēlētāju. Treneriem arī jāizpilda savs uzdevums, tādēļ viņi komplektē sastāvu ar maksimāli labākajiem spēlētājiem, kuri ir viņu rīcībā.

- Krievi atkal pacēluši jautājumu par leģionāru skaita palielināšanu komandās. Tev ir viedoklis šajā jautājumā?

- Jā, ir, bet man nav viennozīmīgas atbildes. Jā, varbūt būs konkurence, no otras puses – nevar saprast, ko viņi ar to grib panākt. Mums nav viesspēlētāju limita, bet izmantojam piecus, sešus ārzmeniekus. Cenšamies spēlēt ar vietējiem kadriem, taču mums nav tik daudz augstas klases spēlētāju, bet tie, kuri ir, spēlē citur un par atalgojumu, kuru nevaram «pacelt». KHL klubi  uzskata, ka būs konkurence un vietējo spēlētāju cenas kritīsies. Mans viedoklis ir tāds, ka  labiem krievu hokejistiem cenas tik un tā paliks tādas pašas, savukārt ārzemnieki izkonkurēs vidusslāni. Vadošajiem spēlētājiem cenas nemainīsies. Vai atcelt pilnībā leģionāru limitu? Nezinu, kā uz to reaģēs federācijas un kā šajā gadījumā izdosies nokomplektēt valstsvienības no KHL spēlējošajiem. Ir vēl variants, ka spēlētāji no tām valstīm, kuras ir pārstāvētas KHL, netiek uzskatīti par ārzemniekiem. Respektīvi, ukraiņi, latvieši, čehi, nākamgad somi un citi neiegūst viesspēlētāja statusu. Līdz ar to leģionāri būs no Ziemeļamerikas, Zviedrijas, Šveices un vēl dažām citām valstīm, kuras nav pārstāvētas KHL. No šo valstu spēlētājiem jau vien var izveidot vienu komandu un viņi nebūs leģionāru statusā. Es šeit redzu daudzus «par» un «pret» un grūti pateikt, kādu ceļu līgai iet. Piemēram, Somijā un Šveicē ir ārzemnieku kvotas. Negribu samelot, bet zviedri laikam atcēla.

- Vislielākais leģionāru pieplūdums no Ziemeļamerikas ir Vācijā, kur spēlē vairāk kā 120 hokejistu no okeāna otras puses, bet dažos klubos ārzemnieku skaits sasniedz pusi.

- Vācijā viņiem ir licences. Ja tev ir, piemēram, septiņas kvotas uz ārzemju spēlētājiem un visas esi aizpildījis, tad jaunus leģionārus pieteikt nevari. Šāda sistēma varbūt varētu tikt izmantota arī KHL. Starpcitu, nevienā citā līgā kā KHL netiek lauzti tik daudz līgumi ar spēlētājiem un treneriem. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

12.12.2017
Ienākt apollo.lv