Šekspīra testaments

Apollo
0 komentāru

/../

Slepenais un sarežģītais Šekspīrs

Patiesību sakot, arī par pašu Šekspīru zināms salīdzinoši maz, turklāt nerimstas arī galvenā diskusija — vai vispār bijis tāds Viljams Šekspīrs? Šīs neskaitāmās versijas šoreiz neaplūkosim…

Zināms, ka viņš nav beidzis augstas skolas un, atbilstoši divām izplatītākajām leģendām, jaunībā vispirms bijis miesnieka palīgs, bet vēlāk bijis spiests pamest dzimto Stretfordu — par to, ka bez atļaujas nogalinājis briedi sera Tomasa Čarlikouta īpašumos. Bet pilnībā skaidrs, ka 1582. gada 27. novembrī 18 gadu vecumā viņš apprecējies.

Viņa līgava Anna Heteveja acīmredzot bijusi stāvoklī, jo baznīcā saglabājies ieraksts par viņu meitas Sjūzannas kristībām, kas notikušas neilgi pēc kāzām. Spriežot pēc uzrakstiem Annas Hetevejas kapakmenī, viņa bijusi 8 gadus vecāka par Viljamu. Baznīcu grāmatas apliecina faktus par vēl divu šā laulātā pāra bērnu dzimšanu — tie bijuši dvīņi Hamnets un Džudīte.

Par sekojošiem aptuveni 7–8 Šekspīra dzīves gadiem nav itin nekādas informācijas, un tikai 1592. gadā viņa vārds pieminēts Londonas dramaturga Roberta Grīna pamfletā, brīdinot savus draugus par kādu aktieri, kurš, raugi, uzdrošinājies pats rakstīt lugas. «Šī izlēcējvārna, kas sevi izgrezno ar mums izrautajām spalvām, šis cilvēks, kurš iedomājies, ka ir spējīgs rakstīt tikpat cienīgā baltajā pantā, kā to dara labākie no mums, ir ārkārtīgi iedomīgs un godkārīgs.»

Kopš 1595. gada Šekspīrs bieži minēts jau kā «Lorda Čemberlena trupas» (vēlāk «Džeimsa I karaliskā trupa») līderis un līdzīpašnieks. Tiesa, atšķirībā no to laiku iespiedprodukcijas, faktiski nav saglabājušies pieraksti par to, tieši kādu lugu kādās lomās viņš bijis «līderis».

Valda uzskats, ka viņš spēlējis salīdzinoši necilas otrā plāna lomiņas, piemēram, Spoku «Hamletā». 1599. gadā viņš kļuvis par teātra «Globe» līdzīpašnieku, bet 1608. gadā arī par savulaik prestižā Dominikāniešu teātra līdzīpašnieku.

Vēl pēc 4–5 gadiem viņš atgriezies Stretfordā un apmeties namā, ko iegādājies par 1597.–1599. gadā teātri sapelnītajiem līdzekļiem. Par Šekspīra nāves dienu uzskata 1616. gada 23. aprīli.

Savukārt ar Viljama Šekspīra testamentu Britu nacionālā arhīva izveidotajā tīmekļa saitē var iepazītie pilnībā bez maksas. Tajā ievērojamais dzejnieks un dramaturgs, piemēram, savai sievai Annai Hetevejai novēl «no rīcībā esošajām gultām to otro pēc kvalitātes»…

Visus 20 gadus, kamēr Šekspīrs dzīvojis Londonā, viņa sieva Anna Heteveja mitusi Stretfordā. Bet uz sava kapakmeņa Šekspīrs licis iekalt savdabīgu novēlējumu, kas vēlāk arī piepildījies, proti — nepieļaut, lai viņa sievu apglabātu viņam blakus…

Pilnu tekstu lasi žurnāla «Kabinets» jūnija numurā!

Šekspīra testaments

www.metalcraftz.biz

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv