Sekss ar draudzenes vīru — tabu. 1.

Apollo
0 komentāru

«Tu esi baigi foršā meitene!» man teica slaids, glīts vīrietis ar tik skumjām, zilām acīm. Šo komplimentu varbūt arī es uztvertu nopietni, ja vien… viņš nebūtu manas draudzenes vīrs. Bet manu draudzeņu vīri un mīļākie — tas man ir nerakstīts tabu.

«Uts» — viņš koķetē ar daudzām

Elīna nebūt nebija mana labākā draudzene, taču arī ne pavirša paziņa. Mēs bieži satikāmies, izkratījām viena otrai sirdi. Zināju, ka Jānis Elīnai ir pirmais un vienīgais vīrietis. Viņi iepazinās vēl skolas laikā, un jau drīz pēc vidusskolas beigšanas abi devās pie altāra un solīja viens otram mūžīgu uzticību.

Pēc Elīnas stāstītā, viņas vīrs bija jauks, bet, kā jau visiem, arī viņam bija sava «uts»: viņam ārkārtīgi patika koķetēt ar meitenēm. No malas raugoties šķita, ka tas ir nevainīgs flirts. Bet viņš mācēja tā paskatīties uz sievietēm, ka viņas bija gatavas skriet viņam pakaļ kaut uz pasaules malu. Par spīti tam, ka viņš bija precējies. Un Elīna dzīvoja ciešā pārliecībā, ka viņas jaukais, seksīgais un sabiedrībā iemīļotais laulenis ir viņai uzticīgs.

Mazā vakara pelde

Jāteic, arī es tā domāju. Pat viņa reizumis izteiktos komplimentus neuztvēru nopietni. Līdz zināmam brīdim…

Kādā vasaras vakarā sēdēju mājās, truli skatoties televizorā. Biju nogurusi, man negribējās nekur iet. Līdz atskanēja tālruņa zvans. «Diāna, ko tu dari? Aizbrauksim uz ezeru nopeldēties. Būšu klāt pēc 15 minūtēm!» Tas bija Jānis.

Savā naivumā nospriedu, ka Elīnai vienai ar vīru negribas doties vēlā vakarā uz ezeru, tādēļ viņi nolēmuši piezvanīt man. Taču tā vis nebija — Jānis ieradās viens. Viņš man pieglaimīgi stāstīja, ka aizbrauksim līdz ezeram, tur jau mūs sagaidīs Elīna un vēl pāris draugu. Uzcepsim gaļu, nopeldēsimies un jau pēc dažām stundām brauksim mājās. Es, protams, piekritu.

Neļauties viņa glāstiem

Protams, pie ezera nebija nedz Elīnas, nedz draugu. Mēs bijām divi vien klusā, nomaļā vietiņā. Samulsusi jautāju viņam, kāpēc viņš mani piemānījis, taču Jānis glāsmainā balsī paskaidroja: es, lūk, viena mājās sēžot, nav neviena, kas mani aizvestu nopeldēties, un viņš nolēmis mani nedaudz izklaidēt.

Situācija bija kutelīga, tomēr nolēmu izpeldēties. Nedaudz gan mulsināja fakts, ka esmu viena ar draudzenes vīru, turklāt nebija garantiju, ka šajā amizantajā situācijā peldēties neizdomātu atbraukt arī citi paziņas. Nez ko es varētu paskaidrot? Un ko skaidrotu viņš? Taču man un viņam par laimi, neviens mūsu divvientulību neiztraucēja.

Viņš mēģināja mani noglāstīt, sniedza lūpas skūpstam, bet es atrāvos. Lai gan vienā brīdī jutu, ka vēl mirklis, un ļaušos viņa skavām.

Draugu acīs donžuāns

Kādu laiku bija miers — Jānis man nezvanīja, ne reizi pat neatgādināja šo delikāto situāciju. Un arī es Elīnai neko nestāstīju — kādēļ man jādragā citas ģimenes laime? Varbūt viņa pat neko neteiktu, neko nepārmestu, jo uzticas man.

Taču vēl pēc laiciņa situācija atkārtojās. Šoreiz Jānis neatbrauca man pakaļ viens, bet ar savu kolēģi un viņa draudzeni. Un atkal man bija neērti atteikties, turklāt mierināju sevi ar domu, ka citu cilvēku klātbūtnē viņš neko nevēlēsies uzsākt. Taču kļūdījos. Tā vien šķita, ka tieši draugu acīs viņš gribēja izskatīties pēc varena donžuāna, kuram neviena meitene nevar atteikt. Bet es atkal atteicu. Lai gan redzēju, ka viņš aiz dusmām gluži vai sarkans kļuva.

Nobeigums — rīt.

Viņa reizumis izteiktos komplimentus neuztvēru nopietni. Līdz zināmam brīdim…

Viņa reizumis izteiktos komplimentus neuztvēru nopietni. Līdz zināmam brīdim…

Foto: Inga Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv