Septiņi miljoni pagātnes tradīcijām

Apollo
160 komentāri

Pagājušajā nedēļā sporta sabiedrība kārtējo reizi pārliecinājās par kompetences trūkumu to amatpersonu vidū, kuriem pieder tiesības izlemt sporta nozares nākotni Latvijā.

Septiņi miljoni pagātnes tradīcijām

Foto: Edijs Pālens/LETA

Lietas būtība - «Sporta politikas pamatnostādņu 2013.-2020. gadam» un «Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras koncepcijas» projektus Izglītības un zinātnes ministrija pieņēma bez konsultēšanās ar vadošajām sporta organizācijām: Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP), Latvijas Paralimpisko komiteju (LPK), Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju (LKSSA) un Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomi (LSIIDP).

Starp daudziem mistiskiem apgalvojumiem kārtējo reizi tikusi uzburta arī vīzija par Murjāņu sporta ģimnāzijas neaizstājamo ieguldījumu jauno sporta talantu izaudzināšanā.

«Šajos dokumentos izteiktais apgalvojums ir šāds: «Ņemot vērā Murjāņu sporta ģimnāzija nozīmīgumu jauno sportistu sagatavošanā, pieņemts lēmums attīstīt projektu par septiņiem miljoniem latu.» Ja tiek izteikts šāds apgalvojums, tad man jājautā - kā izpaužas MSĢ nozīmīgums? Vai tas tiek darīts tikai tādēļ, ka tas ir valsts īpašums? Es vēlos runāt par sportu, bet tur ir tikai pieci sporta veidi, kuros olimpiešu skaits ar katru reizi samazinās. Kur ir tas nozīmīgums, lai situācijā, kad nav naudas, tur ieguldītu septiņus miljonus,» vaicā Vrubļevskis.

«Šie jautājumi nav apspriesti ne ar sporta federācijām, ne sporta federācijas apvienojošām organizācijām. Tādēļ vēršamies gan pie Nacionālās padomes, gan premjerministra [Valda Dombrovska] ar aicinājumu pilnveidot šos dokumentus, lai pēc tam mums neviens nepārmestu, sak, jūs taču paši tos redzējāt un piekritāt, ka šādi nekvalitatīvi dokumenti aiziet valdībā uz apstiprināšanu. Mēs piedāvājam savas zināšanas un pieredzi, lai palīdzētu ministrijai,» uzsver LOK prezidents.

«Kādu mērķu vārdā valsts grib dot naudu MSĢ? Ja tas ir tāpēc, lai neaizietu postā valsts īpašums, tad es saprotu, taču tādā gadījumā nevajag stāstīt, ka tas ir domāts sportam. Ko no tā iegūs sports? Uz šo jautājumu nav atbildes. Nekustamais īpašums tiks sakopts, par to nav šaubu, bet kas šīs telpas aizpildīs? Šobrīd Murjāņos darbinieku ir tikpat cik audzēkņu. Vai tas ir normāli?» jautā Vrubļevskis.

«Turklāt nav paredzēts ieguldīt naudu sporta veidu programmu attīstībai - ne inventāra iegādei, ne transportam, ne dalībai sacensībās,» norāda LOK prezidents. «Mēs esam gājuši ar priekšlikumiem, lai uz MSĢ finansēšanas bāzes kā sistēmas veidotu sporta internātu tīklu visā Latvijā, jo Murjāņos var attīstīties pieci sporta veidi, bet ir vietas Latvijā, kur var attīstīties divi, trīs vai četri citi sporta veidi. Šajās pilsētās ir gan atbilstošas sporta bāzes un internāti, nepieciešama tikai neliela palīdzība to uzturēšanai, tāpat kā Murjāņos samaksājot kādam pedagogam un nodrošinot ēdināšanu. To būtu ieinteresētas atbalstīt visu sporta veidu federācijas, jo katra varētu atrast vietu sava sporta veida bāzes radīšanai. Taču par to neviens negrib dzirdēt, tā vietā radot situāciju, ka citiem netiek nekas, bet vienam Sējas novadam - septiņi miljoni, kurus nevēlas pat pati novada pašvaldība. Kuram tad to vajag?»

«Jā, tradīcijas ir laba lieta, taču domājam uz priekšu,» aicina Vrubļevskis. «Kāda būs atdeve no ieguldītajiem septiņiem miljoniem? MSĢ ir handbols, riteņbraukšana, volejbols, vieglatlētika un airēšana, kā arī neliela kamaniņu sporta nodaļa no Siguldas, kurai arī ir problēmas, jo Murjāņiem nav naudas, lai samaksātu par nobraucieniem Siguldas trasē, kas ir tai pašai ministrijai piederošs SIA, kam jānodrošina sava darbība un viņi prasa maksu par nobraucieniem. Neiet kopā ļoti daudzas lietas un tāpēc, kamēr tās nebūs izrunātas, atbalsta pat no MSĢ pārstāvēto sporta veidu federācijām nebūs.»

«Turpinot Murjāņu tēmu, bija priekšlikums MSĢ tipa ziemas sporta veidu centru veidot Siguldā, kur ir par Eiropas naudām uzbūvēts uzsaldējams distanču slēpošanas aplis, tur ir kalnu slēpošanas un snovborda trases, tur var trenēties arī biatlonā un tur ir trase trim renes sporta veidiem, kuri Latvijai nesuši vislielākos panākumus. Man tas šķistu tikai loģiski, jo infrastruktūra atbilst. Taču atkal viss apstājas pie tā, ka var dot naudu MSĢ, jo tā ir valsts iestāde, bet citiem - nevar. Tā ir aplama pieeja. Mēs piedāvājam to mainīt. Ja būs politiskā griba, tad viss ir iespējams,» pārliecināts ir LOK prezidents.

«Speciālisti nemaz nebūtu «jāizmētā» pa Latviju, jo tas jau ir noticis. MSĢ treneru korpuss strauji noveco, bet jaunie speciālisti klāt nenāk, jo nevienam nav motivācijas tur strādāt. Pašvaldības, kurās ir uzceltas jaunas sporta bāzes, piedāvā daudz labākus darba apstākļus,» skaidro Vrubļevskis. «Līdz ar to šis jautājums ir ļoti komplicēts, runa nav tikai par MSĢ, bet par sporta veidu attīstību Latvijā kopumā.»

«Nav tā, ka valsts, pašvaldības un sporta organizācijas eksistē katra atsevišķi. Valsts pārvalde ir tikai instruments, lai sabiedrība un pašvaldības spētu realizēt valstī noteiktu sistēmu, Taču bieži vien rodas iespaids, ka tie, kas nāk no valsts pārvaldes un pauž it kā valsts viedokli ir pretējs tam, ko pauž sabiedrība. Kam tad eksistē valsts pārvalde? Lai sabiedrībai nodrošinātu normālu dzīvi, nevis otrādi,» piebilst LOK prezidents.

P.S. Seko līdzi «Apollo» sporta ziņām arī sociālajā tīklā «Twitter» -

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv