Šī nenovērtējamā maksātnespēja

Apollo
0 komentāru

Šajā rakstā ieviesušās neprecizitātes, uz kurām norādījis Latvijas Kredītņēmēju apvienības konsultants Jānis Āboliņš - pirmā fiziskā persona Latvijā, kas uzsākusi fiziskas personas maksātnespējas procesu. Lasiet viņa veiktos labojumus atsevišķā rakstā. 

Šī nenovērtējamā maksātnespēja

Foto: , Afroswede, CC licence

Cilvēki, kuriem radušās nopietnas problēmas ar hipotekāro parādsaistību izpildi, var izmantot Latvijā vēl pietiekami neizplatītu instrumentu — pasludināt savu maksātnespēju. Un nu jau vairāki desmiti fizisko personu pieņēmuši šādu lēmumu, lai gan problēmas ar kredītu atdošanu ir desmitiem tūkstošu aizņēmēju. Kāpēc maksātnespēja nekļūst par glābiņu?

2009. gada pirmās puses nogalē parādnieku skaits, kuri bija izlēmuši pasludināt savu maksātnespēju, bija 55 cilvēki. Tajā pašā laikā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, uz 2009. gada 1. jūniju problēmas ar kredītu atdošanu bija radušās 43 000 fizisko personu, kuru kopējā parādu summa bija viens miljards latu.

Process daudzu gadu garumā

Lai izprastu, kāpēc Latvijā nedarbojas fiziskās personas maksātnespējas mehānisms, būtu jāatceras, kā 2006. gadā tika pieņemts jaunais likums «Par maksātnespēju». Pati normatīvā akta izstrādāšana ilga trīs gadus. Tikmēr nomainījās Maksātnespējas administrācijas, kura gatavoja dokumentu, vairāki vadītāji, bet 2005. gada beigās likumprojekts tika iesniegts izskatīšanai valdībā. Bet tad, kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, nāca Komercbanku asociācijas paziņojums, kas asi kritizēja normatīvo aktu, nosaucot to par blēžu instrumentu un piedraudot, ka pēc tā pieņemšanas kredītu procentu likmes varētu pieaugt par diviem trim procentu punktiem. Tomēr likums stājās spēkā, ņemot vērā asociācijas viedokli.

Tika pieņemts šāds maksātnespējas personas statusa iegūšanas algoritms. Izputējušajai fiziskajai personai pirmām kārtām bija jāpieņem darbā maksātnespējas administrators, kuram bija obligāti jākontrolē visas klienta finanšu plūsmas. Kopīgi ar viņu un kreditoriem cilvēkam bija jāizveido jauns maksājumu grafiks, turklāt, lai samazinātu parāda summu, pārdošanai tika izstādīta absolūti visa manta, ko bija ieķīlājis parādnieks. Pats maksātnespējas process ilgst septiņus gadus. Visa šā termiņa laikā bankrota pasludinātājam tiek aizliegts iegādāties dārgas lietas (tādas, kuru vērtība pārsniedz iztikas minimuma summu) bez kreditoru un administratora atļaujas. Ja persona nav pārkāpusi līguma noteikumus, tad pēc septiņu gadu ilgā termiņa notecēšanas banka noraksta tās atlikušo kredīta daļu — līdz pat 30% saistību.

VIP personu bankrots

Iepazīstoties ar fiziskās personas bankrota noteikumiem, rodas iespaids, ka šā statusa pretendentam jābūt ļoti turīgam cilvēkam. Parēķiniet paši. Sākotnēji, lai pieņemtu darbā kaut vai to pašu administratoru, viņam jāizmaksā vienreizēja prēmija piecu minimālo darba algu (900 latu) apmērā, bet pēc tam vēl ik mēnesi alga triju minimālo darba algu (540 latu) apmērā.

«Bija jāievieš barjera, kas neļautu fiziskās personas maksātnespējas procesu izmantot masveidā un savtīgiem mērķiem. Pretējā gadījumā zaudētu jēgu pati kreditēšana, jo kāpēc gan būtu jāaizdod nauda, ja cilvēks jebkurā brīdī var pasludināt savu bankrotu. Tieši tāpēc arī parādījušās šādas summas,» tā paskaidroja viens no likuma «Par maksātnespēju» izstrādātājiem, bijušais Maksātnespējas administrācijas vadītājs jurists Aldis Gobzems.

Starp citu, no 2009. gada 1. jūnija maksa par administratora pakalpojumiem tika samazināta. Tiem piešķiramā vienreizējā prēmija tagad ir trīs minimālās darba algas (540 latu), bet alga — viena minimālā darba alga (180 latu). Bet tik un tā par visu maksātnespējas periodu — septiņiem gadiem — tikai administratora darba algai vien būs jāiztērē 15 120 latu. Un šeit būtu jāņem vērā arī faktors, ka maksātnespējas process ļauj cilvēkam norakstīt tikai aizdevuma daļu (kaut arī tā ir nozīmīga). Pašai bankrota pretendenta parādsaistībai jābūt ne mazākai par 50 000 latu — tikai šādā gadījumā bankrota izmaksas kopā ar aptuveni 70% pamatsummas izmaksu līdzināsies uzņemtajām saistībām. Taču tas ir tikai teorētiski, jo praktiski bankai nomaksājamajam parādam jābūt ievērojami lielākam, izņemot darba algu administratoram, bankrota pretendentiem rodas arī citi izdevumi, kas saistīti, piemēram, ar mantas pārdošanas izsoļu organizēšanu. Nedrīkstētu aizmirst arī to, ka potenciālajam bankrota pasludinātājam visu septiņu gadu laikā būs pašam elementāri jāeksistē: jāēd, jābrauc, jāiegādājas apģērbs u. tml. Minimālais iztikas minimums valstī pašreiz ir 168 lati mēnesī.

Rezultātā maksātnespēja kļūst patiesi izdevīga tikai tāda kredīta gadījumā, kas pārsniedz 100 000 latu. Un arī bankrota pretendenta ikmēneša ienākumiem jābūt aptuveni 1000 latu apmērā.

Cita starpā, par pirmo maksātnespējīgo fizisko personu Latvijā tika atzīts students uzņēmējs Jānis Āboliņš, kura parāds bankai ir 800 000 latu.

Nabagiem te nav vietas

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, jau pieminēto 43 000 cilvēku, kuriem radušās nopietnas problēmas ar parāda atmaksu bankām, parāda vidējais apmērs ir 24 000 latu.

Tas ir, viņiem nebūtu ieteicams sākt maksātnespējas procesu. Tā vietā, lai ietaupītu uz izmaksām un galu galā izkļūtu no parādjūga bez saistībām un ar tīru sirdsapziņu, šie cilvēki samaksās ievērojami vairāk: tikai administratoram vien viņiem septiņu gadu laikā nāksies atdot gandrīz 65% no sava kredīta pamatsummas. Un diez vai cilvēki, kuri nevar nokārtot pat ikmēneša maksājumus 150–200 latu apmērā, spēs kaut kur atrast 180 latus administratora algas izmaksai.

Kā turpmāk dzīvot?

«Fiziskās personas maksātnespējai būtu jākļūst par galēju, ārkārtēju un pēdējo problēmas risinājuma variantu. To drīkstētu izmantot vienīgi tad, kad citu mehānismu un instrumentu vairs nav,» šādu viedokli kataloga «m2» redakcijai izteica Latvijas Komercbanku asociācijas priekšsēdētājs Teodors Tverijons.

Viņaprāt, tie, kuri aicina vienkāršot maksātnespēju un padarīt to pieejamu plašam cilvēku lokam, neizprot kādu ļoti vienkāršu lietu — procesa gaitā tiek pārdota parādnieka ieķīlātā manta. «Tas ir, ja kredīts ticis ņemts vienīgā dzīvokļa iegādei, kurā mitinās ģimene, šis dzīvoklis tiks pārdots. Tādējādi maksātnespējīgās personas statusa iegūšana zaudē savu jēgu — kāpēc būtu jāsāk procedūra, ja mājoklis vienalga tiks pārdots un ģimene tiks izmesta uz ielas,» piebilda Teodors Tverijons.

Turklāt Banku asociācijas vadītājs uzsver, ka pēc izkļūšanas no maksātnespējas stāvokļa pēc septiņiem gadiem cilvēks vairs nevarēs saņemt hipotekāro kredītu jauna dzīvokļa iegādei, jo viņa kredītreputācija būs uz visiem laikiem sabojāta un neviena banka vairs nepiešķirs viņam jaunu aizdevumu.

Zemojieties banku priekšā

Diemžēl vietējie varas orgāni kredītu buma laikā tā arī nebija radījuši efektīvus mehānismus iedzīvotāju parādu restrukturizācijai. Fiziskās personas maksātnespējas process, kas agrāk ticis piedāvāts kā pārrāvums minētajā virzienā, to aplūkojot tuvāk, nav izturējis realitātes pārbaudījumus.

Faktiski parādnieks šodien var risināt savas problēmas tikai kopīgi ar banku un kopīgi ar to meklēt kompromisus. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, ir restrukturizēti 69% no fizisko personu problemātiskajiem kredītiem. Tas ir, tiem ticis palielināts dzēšanas termiņš, kas izraisa ikmēneša maksājuma samazinājumu, un ieviestas brīvdienas procentu nomaksai (tostarp uz laiku, kad cilvēks ir bezdarbnieks) utt. Šī kredītam relatīvi labvēlīgā klimata veidošanu var panākt no bankām pārrunu ceļā. Bankas ir arī ieinteresētas, lai kaut vai ar novēlošanos, tomēr atgūtu «dzīvo» naudu, nevis vērtību zaudējušo nekustamo īpašumu, kuru turklāt vēl nav iespējams pārdot.

Naudas nav un nebūs

Saeima tikai jūlija sākumā ir ķērusies pie mehānismu izskatīšanas, kuri sniegtu atbalstu finansiālās grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Tiek ieteikts šāds instruments — valsts sniegs garantijas bankām tajā gadījumā, ja aizņēmējs nevarēs tikt galā ar savām saistībām.

Tiesa, šim nolūkam bankai jārestrukturizē parāds, iesaldējot 20% no kredīta summas (no minētās daļas aizņēmējs nemaksās nedz pamatsummu, nedz procentus par to). Turklāt pēc visiem pārrēķiniem parādnieka ikmēneša iemaksu summa nedrīkst pārsniegt 40% no tā ienākumiem. Ja banka piekrīt, valsts garantē: ja parādniekam rodas atkārtotas problēmas, kuras saistītas ar viņa materiālā stāvokļa pasliktināšanos, viņa ikmēneša iemaksas tiks veiktas no valsts budžeta.

Atsevišķos gadījumos uz valsts atbalstu varētu pretendēt arī tie aizņēmēji, kuri zaudējuši darbu, bet tuvākajā laikā cer atjaunot savu maksātspēju. Bankām tiek piedāvāts uz piespiedu «dīkstāves» laiku iesaldēt 50% no kredīta, bet pēc iekārtošanās darbā — restrukturizēt parādu atbilstoši parādnieka faktiskajai maksātspējai.

Lai realizētu šo programmu, valsts budžetā tai ik gadu būtu jāatvēl ap 40 miljoniem latu.

«Rakstīt var jebkuras programmas. Taču, lai tās būtu efektīvas, vajadzīgs tāds sīkums kā nauda,» tā šo iniciatīvu komentēja Teodors Tverijons.

Latvijas premjers Valdis Dombrovskis uz parlamentāriešu aicinājumu sākt programmas īstenošanu jau šoruden, atbildējis lakoniski: «2009. gada budžetā līdzekļi tai nav paredzēti.» Arī 2010. gadam tās finansējums pagaidām vēl ir miglā tīts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
22

2017. gada 22. novembris

Vārda dienas

Alfons, Aldris, AldisVilora, Vilonija, Alfonss, Alfonija, Alfins, Aldra, Aldijs, Airida

Valūtu kursi

22.11.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv