Sirdij nojūk ritms

Apollo
1 komentārs

Sirdij nojūk ritms

Sirds ritma traucējumus jeb aritmiju kardiologi saviem pacientiem atklāj samērā bieži, tā ir otrā izplatītākā problēma aiz hipertensijas.

«Nereti slimnieks atnāk pie ārsta ar sūdzībām par diskomfortu sirds apvidū, nemaz nezinot, ka tā ir aritmija. Aritmija var rasties jebkuras sirds slimības gadījumā, kā arī cilvēkam ar normālu sirds struktūru. Diagnoze noskaidrojas izmeklējumu rezultātā,» stāsta valsts SIA «Diagnostikas centrs» konsultatīvās nodaļas kardioloģe Aleksandra Mazjāne. «Sirds ritma traucējumi ir daudzveidīgi, iedzimti un dzīves laikā iegūti, sastopami ne vien veciem ļaudīm, bet arī cilvēkiem brieduma gados, jauniešiem un bērniem. Tie var būt gan viegli, gan ļoti bīstami un ne vienmēr labi padodas ārstēšanai. Pamanot kaut kādas nepatīkamas sajūtas sirds apvidū, vispareizāk ir doties pie kardiologa.»

Bērniem un jauniešiem

Ja aritmiju konstatē bērnam, tai ir ļoti nopietni jāpievērš uzmanība un obligāti jākonsultējas pie kardiologa, lai pārliecinātos, vai te nav darīšana ar iedzimtu sirds patoloģiju; jāveic instrumentālie izmeklējumi, ehokardiogramma, elektrokardiogramma u. c. Iedzimtas strukturālas izmaiņas sirdī reizēm nav viegli diagnosticēt. Tās ir:

  • WPW sindroms, kas rada izteiktas ātras sirdsdarbības, arī mirgošanas aritmijas lēkmes (paroksismus).
  • Labā ventrikuļa struktūras izmaiņas — displāzija, ko pavada biežas dažādu veidu aritmijas, kas ir bīstamas un var būt pēkšņas nāves iemesls.
  • Iedzimta pagarināta QT intervāla sindroms, kas saistīts ar gēnu mutāciju, var izraisīt bīstamus ritma traucējumus, ģīboni un daudz nopietnākas problēmas.
  • Iedzimtas izmaiņas šūnu līmenī, traucēta transmembrānas elektrolītu kanāla darbība — kalcija, magnija, kālija jonu plūsma.
  • T.s. mitrālais prolaps — bieži sastopams defekts.

Gadās, ka novirzes kardiogrammā ir pamanāmas tikai ļoti zinošam speciālistam.

Jauniešiem bieži vien sastopami tā dēvētie funkcionālie ritma traucējumi bez strukturālām sirds izmaiņām. Tie ir pārejoši un parasti nav bīstami.

Pēkšņa kardinālā nāve

30% pēkšņās kardinālās nāves gadījumu ir cilvēkiem bez zināmām sirds slimībām. 70% no tiem cēlonis ir koronārā sirds slimība, 6% — sirdskaites un arteriālā hipertensija (paaugstināts asinsspiediens), 4% — mitrālais prolaps, 8% — WPWsindroms un pagarināta QT intervāla sindroms.

Sekundārās aritmijas

Tās rodas sirds slimību un arī citu slimību rezultātā, saistībā ar paaugstinātu asinsspiedienu, atsevišķu medikamentu kombinācijām. Tas ir tipiski vairogdziedzera slimībām, kad ir pastiprināta vairogdziedzera darbība, mēdz būt arī ātra sirdsdarbība un mirgošanas aritmija. Pavājināta vairogdziedzera darbība dod lēnu sirdsdarbību. Akūtas infekcijas slimības, bakteriālās un vīrusu infekcijas iesaista iekaisuma procesā arī sirds muskuli, izmainās sirds struktūra, rodas dažāda veida aritmijas.

Ķīmijterapija, ko izmanto ļaundabīgu slimību ārstēšanā, arī izraisa nopietnas aritmijas.

Mazasinību pavada sirds ritma traucējumi, tahikardija. Ja cilvēkam ir galvas trauma ar paaugstinātu intrakraniālo (galvaskausa iekšējo) spiedienu, parasti novēro bradikardiju. Var būt arī neirogēni sirds ritma traucējumi un mirgošanas aritmijas paroksismi.

Paātrināta sirdsdarbība ir arī grūtniecēm, tas var traucēt, un tad kardiologs nosaka ārstēšanu.

Gan ekstrasistoļu, gan mirgošanas aritmijas gadījumā situācija var būt ļoti dažāda, tā prasa rūpīgu izpēti un individuālu ārstēšanu. Ir cilvēki, kuriem mirgošanas aritmijas lēkmes ir katru dienu un regulāri jāsauc ātrā palīdzība. Nonāk tik tālu, ka cilvēks jau gaida šīs lēkmes un baidās — tad bez antiaritmiskiem līdzekļiem nākas izrakstīt arī nomierinošas zāles vai antidepresantus. Un bieži vien tas dod labu rezultātu, jo mainās pacienta attieksme pret aritmiju.

Arī šķietami veselam cilvēkam der laiku pa laikam profilaktiski pārbaudīt sirds veselību. Gadās nopietna nediagnosticēta patoloģija, piemēram, priekškambaru starpsienas defekts, kas ne reizi nav licis sevi manīt, jo pacienta dzīvesveids bijis saudzējošs. Bet pēc lielas fiziskas pārslodzes iestājas fatālas sekas. Ja defektu konstatē, var palīdzēt operācija, pēdējā laikā to var veikt ar daudz mazāku risku nekā vēl pavisam nesenā pagātnē.

«Es domāju, ka pacientam ar aritmiju jābūt kardiologa uzraudzībā, jo ģimenes ārsti tomēr nevar padziļināti sekot šai problēmai,» uzskata A. Mazjāne, «reizēm nākas nopūlēties, lai atrastu īstos medikamentus, uz ko slimnieks reaģē. Šie līdzekļi var radīt blabusefektus, kuriem arī ir jāseko.«

Sirds vadīšanas sistēmas traucējumi

Šajā sistēmā ir noteikta kārtība, kā rodas uzbudinājums, kas tiek pārvadīts pa sirds priekškambariem, kambariem. Bet atsevišķos gadījumos uzbudinājums aiziet pa citu ceļu, izraisot ļoti ātru sirdsdarbību. Ir cilvēki, kuri to var paši normalizēt, dziļi ieelpojot, aizturot elpu vai uzspiežot uz miega artērijām, bet lielākajai daļai šādu pacientu tomēr ir jālieto medikamenti un bieži vien arī elektroimpulsu terapija.

Sirds vadīšanas sistēmas traucējumi var izpausties ar lēnu sirdsdarbību, kas bieži vien uztrauc gan slimniekus, gan ārstus. Šajā gadījumā sirdsdarbības frekvence ir zemāka par 50 reizēm minūtē. Dažreiz tā ir cilvēka individuāla īpatnība, kas saistīta ar nervu sistēmas darbu — tad viņš parasti nesūdzas par lēno sirdsdarbību un jūtas normāli. Taču lēna sirdsdarbība var būt, ja ir hipotermija (pazemināta ķermeņa temperatūra), hipotireoze (kad vairogdziedzeris ražo par maz hormonu), galvaskausa iekšējā spiediena paaugstināšanās pēc traumas vai citu faktoru ietekmē. Ir arī medikamentozi izraisītas bradikardijas. Veciem ļaudīm mēdz būt pastāvīga bradikardija miega artērijas sklerozes dēļ. Ja tā bieži noved pie reiboņiem un bezsamaņas lēkmēm, vienīgā izeja ir elektrokardiostimulators.

Prasa rūpīgu izmeklēšanu

«Sirds ritam traucējumus nedrīkst ignorēt,» uzsver A. Mazjāne. «Pamazām cilvēki sāk saprast, ka diagnostikas un palīdzības iespējas ir ievērojami augušas. Diagnostikas centrā pieejama izmeklēšana ar veloergometriju, ehokardiogrāfiju, elektroencefalogrāfiju. Stradiņa slimnīcā ir aritmoloģijas nodaļa, kur veic sarežģītus izmeklējumus un operācijas.«

Gadās, ka cilvēks sirds ritma traucējumus nejūt, tomēr biežāk pašsajūta par tiem kaut kā signalizē. Paātrinātu sirdsdarbību parasti sāk just, ja pulsa biežums pastāvīgi ir lielāks par 80 reizēm minūtē. Ja tas pārsniedz 100 reizes, slimnieks jūt, ka rodas smagums sirds rajonā, elpas trūkums. Tas nozīmē, ka jāapmeklē ārsts.

Vajadzīga disciplīna

Pacientam jārēķinās ar to, ka regulāri un kārtīgi nāksies lietot zāles. Ja cilvēkam ir mirgošanas aritmijas lēkmes, kad katru dienu — dažkārt pat vairākas reizes — ātra sirdsdarbība mainās ar normālu, bet viņš nelieto medikamentus, tad var izveidoties trombi (asins recekļi) sirds priekškambaros, kas var atrauties no piestiprināšanās vietas un ar asins plūsmu nonākt smadzenēs, radot emboliju — aizsprostojumu. Rezultāts smagos gadījumos ir insults un pat nāve. Trombu novēršanai ir jālieto aspirīns vai antikoagulanti, jāseko asinsainai un recēšanas faktoriem un ļoti rūpīgi jādzer ārsta noteiktais antiaritmiskais līdzeklis, jo citādi draud insults. Arī elektrolītu preparātiem un pavisam parastai zivju eļļai ir jēga tad, ja kārtīgi veic pilnu ārstēšanās kursu, nevis iedzer pa drusciņai, kad atceras vai kad ir slikti. Dažs labs cilvēks ir noskaņots pārtraukt zāļu lietošanu, kad jūtas labi, vai arī paklusām izvairās no aspirīna, jo ir dzirdējis, ka tas bojā kuņģi. Taču, ja rīkojas saskaņā ar ārsta norādījumiem, kaitējums kuņģim nodarīts netiek, vajadzības gadījumā var noteikt arī papildu medikamentus kuņģa gļotādas aizsargāšanai. Cits sāk regulāri ievērot ārsta norādījumus tikai pēc tam, kad jau gadījušās kādas nopietnas problēmas, piemēram, smadzeņu asinsrites traucējumi ar kustību traucējumiem, valodas traucējumiem.

Lielāku uzmanību nāksies pievērst arī veselīgam dzīvesveidam.

Der zināt

  • Sirdsdarbība ir ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana. Saraušanos sauc par sistoli, bet atslābšanu — par diastoli.
  • Viens no sirds ritma traucējumiem ir ārpuskārtas sistoles jeb ekstrasistoles, ko cilvēks izjūt kā sirds «kūleņošanu» vai īslaicīgu apstāšanos.
  • Mirgošanas aritmija ir nekoordinētas, haotiskas sirds priekškambaru kontrakcijas, kas tiek neritmiski pārvadītas uz kambariem.
  • Biežāk sastopamās aritmijas ir ekstrasistoles, tahikardija (ļoti ātra sirdsdarbība) un mirgošanas aritmija; ievērojami retāk sastopama ir lēna sirdsdarbība, ko sauc par bradikardiju.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv