Sirds slimniekiem jāgaida rindās

Apollo
0 komentāru

Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai Veselības ministrija sola iegādāties septiņas koronārās angiogrāfijas iekārtas, kam vajadzīgos 4,5–5 miljonus latu vēl nav zināms, kur ņemt. Pašreiz pacienti pierakstās rindā uz 2006. gadu.

Lai nodrošinātu Eiropas standartus, kas paredz vienu sirds asinsvadu izmeklēšanas centru uz 500 000 iedzīvotāju, Latvijā plānots izveidot piecus šādus centrus — Stradiņos, «Gaiļezerā», Rīgas 1. slimnīcā, Liepājā un Daugavpilī. «Tas nenozīmē, ka vajag tikai piecas mašīnas, bet noteikti vairāk. Tagad Stradiņos uz aparātu ir 26, pat 30 pacientu dienā. Un dažam nepieciešama stunda, tad var parēķināt, kāds ir noslogojums,» stāsta Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Andrejs Ērglis.

Pacienti spiesti gaidīt

Plānveida izmeklēšanu nākas gaidīt ilgi. Pēdējais pieraksts šobrīd ir uz 2006. gada 12. septembri. «Ja vajag un ir iespējas, tad jau ņemam kā steidzamus, bet situācija nav normāla,» atzina ārsts. «Un ja aparāts ir aizņemts, bet kādam ir akūts miokarda infarkts? Mašīna ir tik noslogota, ka klāt var laikus netikt. Tāpēc plānots, ka vajadzētu iegādāties septiņas un nākotnē, iespējams, vēl. Arī lai varētu apmācīt jaunus speciālistus, vajadzīga tehnika.»

Ārsts skaidroja, ka ar iekārtu sirdi un asinsvadus var redzēt līdzīgi kā rentgenā: «Piemēram, kad ir infarkts, tas nozīmē — kāds asinsvads ir aizsprostojies. Ievadot kontrastvielu, var atklāt, kur tieši ir tas aizsprostojums vai asinsvada sašaurinājums. Tad ar zondi — tik tievu kā matiņš — to var atvērt.»

Stradiņos katru dienu daudzi cilvēki ierodas uz angiogrāfiju — gan jauni, gan veci. «Neatkarīgā» slimnīcā sastapa arī madonieti Ligitu Gulbi. Viņai sašaurināto asinsvadu dēļ asinsvadu izmeklēšana un atvēršana bija jāveic otro reizi. «Pirmā bija pirms gada. Tagad vaina ir jau citos asinsvados,» skaidroja L. Gulbe. «Sāpīgi nav. Bet droši vien tas atkarīgs no sāpju sliekšņa. Iedur adatu, ievada zondi un skatās,» viņa stāstīja.

Arī L. Gulbe saskārusies ar garo rindu problēmu, taču Rīgas ārsti secinājuši, ka tik ilgi gaidīt nevar, tāpēc uz angiogrāfiju tikusi diezgan ātri. «Kad pagājušogad saslimu, man teica, ka var pierakstīt uz šā gada novembri. Atbraucu uz Rīgu, mani pārbaudīja te un teica, ka vajag steidzami, un tad bija jāgaida divas nedēļas,» viņa klāstīja.

Iekārtas gaida maiņu

Iekārtas, ar kurām šobrīd strādā, atrodas «Gaiļezerā», Stradiņos un Rīgas 1. slimnīcā. Pēdējā gan angiogrāfiju veic tikai akūtos gadījumos, un tad, kad mašīna ir darba kārtībā, jo tā bieži salūst. Stradiņos esot divas vienuviet, taču viena ir desmit gadu veca. «Lūst visnepiemērotākajos brīžos, kad pacients ir uz galda,» stāsta A. Ērglis. Iekārta normu pārstrādājusi jau četras reizes, varot vien brīnīties, ka kaut ko vēl var izdarīt, atzina ārsts. Parasti koronāras angiogrāfijas iekārta normālas slodzes apstākļos kalpojot septiņus gadus.

«Šādus aparātus vajag. Bet noteikti kaut kur perifērijā. Uz Rīgu jau daudzi nevar tikt. Laukos daudzi slimo, manuprāt, vairāk nekā te. Un nemaz nezina, ka viņi ir slimi un ar kādām metodēm viņiem var palīdzēt,» sprieda L. Gulbe. A. Ērglis uzsvēra, ka iekārtas nedrīkst uzskatīt par ekskluzīvu lietu. «Ja mūsdienās to nav, tas būtu gandrīz tāpat kā, ja nebūtu ķirurģijas galda. Mums atšķirībā no Lietuvas padomju laikā bija nobremzēta kardioloģija,» sacīja A. Ērglis. Par ministrijas solījumiem iekārtas nopirkt līdz 2008. gadam viņš vien nopūtās, ka vajadzētu jau tagad: «Mirstība ar sirds slimībām ir tik liela, ka ilgāk vairs nevarētu gaidīt.»

Naudas avoti neskaidri

Ministrijas pārstāve Zaiga Barvida norādīja, ka ātrāka tehnikas iegāde ir iespējama, taču vispirms jāatrod līdzekļi. Veselības ministrs Gundars Bērziņš paudis cerību, ka līdzekļus vismaz vienai izmeklēšanas iekārtai, lai nomainītu vecāko aparātu Stradiņos, varētu rast jau šogad, grozot valsts budžetu. Vienai iekārtai vajadzīgi aptuveni 650 000 latu.

A. Ērglis atzina, ka racionāli būtu iegādāties uzreiz visas septiņas: «Pirmām kārtām, ietaupīsim naudu, jo, no firmām pērkot pa vienam, katrs izmaksātu vismaz par 100 000 dārgāk. Otrkārt, ir doma to visu salikt vienotā sistēmā, nosakot katra centra funkcijas — akūtiem gadījumiem vai hroniskiem. Treškārt, arī pirmā iemaksa tādos gadījumos nav tik liela. Ja es būtu saimnieks, es tā darītu.» Līdzekļus iekārtām paredzēšot no māsterplāna, kur finansējuma avoti ir ne tikai valsts budžets, bet arī pašvaldības, privātais kapitāls, kā arī pašu uzņēmumu līdzekļi.

Fakti

Latvijā 56% no visiem nāves cēloņiem ir tieši sirds un asinsvadu slimības; Eiropas Savienībā — 20%.

Mirušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju — 782,9.

Mirstība ar akūtu miokarda infarktu stacionārā ārstēto cilvēku grupā — 15,3%.

Izplatītākā ir sirds išēmiskā slimība — 50,3% gadījumu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv