Šizofrēnijas attīstības paaugstinātu risku varot atklāt jaundzimušajiem

Apollo
0 komentāru

Šizofrēnijas attīstības paaugstinātu risku var atklāt jau jaundzimušam bērnam, secinājusi amerikāņus mediķu grupa no ASV Ziemeļkarolīnas un Kolumbijas universitātēm, pēc virknes tomogrāfisku un ultraskaņas pētījumu veikšanas.

Šizofrēnijas attīstības paaugstinātu risku varot atklāt jaundzimušajiem

Foto: Scanpix/Reuters

Zinātnieki pētīja zīdaiņus, kuru mātes brīvprātīgi piekrita dalībai eksperimentā un bija sadalītas divās grupās – veselās un ar šizofrēniju sirgstošās. Psihiatrijas un medicīniskās ģenētikas speciālistiem ir zināms, ka šizofrēnijas esamība vecākiem nozīmē saslimšanas varbūtības paaugstināšanos bērniem vismaz par 1/10, kas ir 10 reizes vairāk, salīdzinot ar viena procenta risku, kas savukārt ir kopīgs visiem iedzīvotājiem.

Magnētiskās rezonanses tomogrāfijas apvienošana ar ultraskaņas izpēti ļāva ārstiem iegūt mazuļu smadzeņu detalizētu attēlus. Abu grupu bērnu smadzeņu salīdzināšana atklāja lielāku kuņģu apjomu un lielākus smadzeņu apmērs tiem zīdaiņiem, kuru mātēm bija diagnoze «šizofrēnija». Pētījuma autori tāpat atzīmē, ka atšķirības meiteņu smadzeņu uzbūvē atklāt nav izdevies. Šis fakts, pēc ārstu domām, saskan ar psihiatriem labi zināmo īpatnību, ka ar šizofrēniju daudz biežāk un smagākās formās slimo vīrieši, nevis sievietes.

Atklājums nenozīmē, ka šizofrēniju varēs diagnosticēt jau pašā agrākajā bērnībā, apgalvo zinātnieki. Pagaidām runa ir tikai par iespējamo šizofrēnijas riska definēšanu. Viena desmitā daļa ir salīdzinoši nedaudz, šāds risks nozīmē, ka tikai viens cilvēks no desmit nākotnē var saslimt ar šizofrēniju, tādēļ pareizāk ir teikt, ka zinātnieki iemācījušies atklāt riska grupas.

Vienlaikus arī tas ir ļoti daudz, jo pacientiem, kuriem ir nosliece uz šizofrēniju, piemēram, ārstējot citas slimības var būt vajadzīgs pavisam cits, netradicionāls, medicīnisko preparātu salikums. Tāpat, zinot par riskiem, lielāka uzmanība jāpievērš psihoterapijai un audzināšanai, uzskata zinātnieki.

ASV, kur tika veikts pētījums, jau šobrīd ir spēkā likums par citu kategoriju medicīnisko risku agrīno novērtējumu – Genetic Information Nondiscrimination Act (GINA). Šī likuma pieņemšana 2008. gadā bija tieši saistīta ar to, ka gēnu inženierijas attīstība pietuvojās individuāla genoma ātras nolasīšanas un analīzes iespējām, spējot sniegt iedzimto īpašību novērtējumu.

Daudzos gadījumos zināšanas par to, ka cilvēks var (būtisks ir tieši vārds «var») saslimt ar plaušu vēzi, kļūt ar infarkta vai šizofrēnijas upuri pusaudža vecumā, varētu arī nebūt viennozīmīgs ieguvums pašam indivīdam. Tā apdrošināšanas kompānijas, uzzinot par infarkta vai vēža paaugstinātiem riskiem, var paaugstināt tarifus, bet kā attieksies pusaudži pie vienaudzi, kurš «nes šizofrēnijas gēnus», noprast nav grūti.

GINA ietvaros ir aizliegts nodot ģenētisko informāciju darba devējiem un apdrošināšanas kompānijām, taču nav skaidrs, cik lielā mērā šie nosacījumi tiks attiecināti uz citām metodēm? Vai informācija par to, ka bērns var saslimt ar šizofrēniju nenovedīs pie tā, ka viņš kļūs par vecāku pārmērīgas uzmanības un nervozitātes upuri? Visi šie jautājumi prasa atbildi, un tāpēc Džons Gilmors, pētnieku kolektīva vadītājs, aicina nesteigties ar jaunās metodes ieviešanu praksē. Viņa vadītā grupa plāno turpināt izmeklēto bērnu novērošanu daudzu gadu garumā, un tikai pēc tam runāt par metodes perspektīvām.
 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv