Skolotāji joprojām nepietiekoši zina valsts valodu - pašvaldību atbildība

Apollo
346 komentāri

Atsevišķās Rīgas skolās pedagogu kolektīvos gandrīz nav ikdienā latviski runājošu skolotāju, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā». Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») piedāvājis no pašvaldības budžeta finansēt papildu stundas krievu valodā, pārmetot notiekošo Izglītības un zinātnes ministrijai. Atsevišķas pašvaldības gan ir aizmirsušas - kvalitatīvu pedagogu nodrošināšana (arī valsts valodas zināšana) ir viņu uzdevums, jo tās ir skolu dibinātājas.

Pie Izglītības un zinātnes ministrijas notiek protests,  kurā iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā

Pie Izglītības un zinātnes ministrijas notiek protests, kurā iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā

Edijs Pālens / LETA

Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi priekšlikumus pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā, vienlaikus nodrošinot mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu. Ministrija sagatavojusi un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai nodrošinātu atbilstošu normatīvo regulējumu.

Pārejas uz mācībām valsts valodā mērķis ir nodrošināt ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi.

Ministrija skaidro

Latviešu valoda un kultūra reizē ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Pārmaiņu mērķis ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību. Plānotā mācību satura pilnveide valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī to konkurētspēju darba tirgū.

Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēnu. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Jaunajam mācību saturam un pieejai jānostiprina skolēnu valodas zināšanas, lai pārliecinātos, ka jaunieši ir ieguvuši nepieciešamās prasmes izglītības turpināšanai. 

Vienlaikus pedagogiem tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts, lai sagatavotos gan jaunā izglītības satura īstenošanai, gan turpinātu pilnveidot latviešu valodas prasmes profesionālo amata pienākumu veikšanai.

Nav mierā atsevišķās pašvaldības

Piemēram Rēzeknes domes deputāti, līdzīgi kā Rīgas dome, norādījuši, ka plānotajai izglītības reformai var būt graujoša ietekme uz Latvijas valsts drošību. Vēstuli veidojuši «Saskaņas» deputāti.

Saistībā ar izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska 6.oktobra paziņojumu, kurā viņš norādījis, ka pēc trim gadiem vidusskolās vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā un ka īstenot pārmaiņas vispārējā izglītībā visos izglītības posmos paredzēts jau tuvākajā laikā, vēstules autori uzsver, ka tik svarīgu lēmumu pieņemšanas procesa obligāta sastāvdaļa ir esošās situācijas analīze, noskaidrojot mācību procesa visu dalībnieku - gan pedagogu, gan izglītības iestāžu vadītāju un, protams, skolēnu vecāku - viedokli.

Rēzeknes pilsētas dome 26.oktobrī pieņēma lēmumu veikt aptauju Rēzeknes mazākumtautību skolās, lai noskaidrotu skolēnu vecāku/aizbildņu viedokli par ieceri pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskā atzīšana notika 1991.gadā, joprojām ir skolotāji, kuri nezina valsts valodu

Pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā». noskaidrots, ka jauniešiem ar valsts valodu nav sevišķu problēmu, bet sarežģītāk sokas ar skolotājiem. 

Pēc pētījuma autoru novērotā, problemātiskākās ir tās mazākumtautību skolas, kuru kolektīvā dominē pedagogi ar padomju laikā iegūtu izglītību, vājām valsts valodas zināšanām un aizspriedumiem pret pārmaiņām izglītības sistēmā.

Lai arī Latvijas pedagogu vecumstruktūra liecina, ka lielākā daļa skolās strādājošie ir tieši ar padomju laikā iegūto pedagoģisko izglītību, konsolidējoties skolu tīklam un mainoties pedagogu kolektīvu sastāvam, iesīkstējušās padomju tradīcijas un šādu skolu skaits samazinās, pausts pētījumā.

Tomēr problēma joprojām ir aktuāla - jo īpaši atsevišķās galvaspilsētas skolās, kur skolotāju kolektīvā gandrīz nav ikdienā latviski runājošu skolotāju, secināts pētījumā.

Skolotāju valsts valodas nezināšana - pašvaldību atbildība

Izglītības un zinātnes ministrs portālam TVNET norāda, ka «visiem pedagogiem ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī, ko paredz spēkā esošās likumdošanas normas. Citādi skolā strādāt nevar. Ja kaut kur tā nav, tad par to atbildība kā skolu dibinātājai, pedagogu darba devējam, jāuzņemas pašvaldībai, kas ne tikai neievēro likumu prasības, bet arī ignorē skolēnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību». 

Viņš turpina, ka mazākumtautību skolu pedagogiem jau vairāk kā piecpadsmit gadus IZM nodrošina mācību programmas, kursus. Tos šajos gados ir izmantojuši vairāki tūkstoši pedagogu. Pedagogiem arī turpmāk tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts, lai sagatavotos gan jaunā izglītības satura īstenošanai, gan turpinātu pilnveidot latviešu valodas prasmes profesionālo amata pienākumu veikšanai. IZM ir paredzējusi gan finansējumu, gan kursus, lai tie pedagogi, kuriem ir nepieciešams uzlabot valsts valodas zināšanas, to varētu veikt.

Pašvaldību pienākumi

Ministrs ieskicē vie dažas lietas, no pašvaldību pienākumiem.

«Precīzāk to regulē gan likums «Par pašvaldībām», kā arī virkne Ministru kabineta noteikumi».

1) pašvaldības ir skolu dibinātājas

2) pašvaldības ir pedagogu darba devēji (pieņem darbā)

3) pašvaldība ir atbildīga un tās funkcijās ietilpst kvalitatīvu izglītības pakalpojumu nodrošināšana

4) pašvaldība ir atbildīga par izglītības procesu, kas tiek īstenots tās teritorijā

Ministru kabinets otrdien skata Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu, kurā citā starpā noteikts, ka mnistrija ir rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā. Vidējās izglītības pakāpē jaunietis sagatavojas izglītības turpināšanai augstskolā un/vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai, turpina iegūt mācīšanās un savas izaugsmes pieredzi atbildīgas un cieņpilnas attieksmes pret sevi, ģimeni, sabiedrību un valsti veidošanai.

Jaunajam mācību saturam un pieejai jānostiprina skolēnu valodas zināšanas, lai pārliecinātos, ka jaunieši ir ieguvuši nepieciešamās prasmes izglītības turpināšanai. Pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Ministrijas sagatavotie priekšlikumi pārejai uz mācībām valsts valodā vispārējās vidējās izglītības posmā ļaus gan kvalitatīvi īstenot jauno pieeju mācību saturam un mācību procesa īstenošanai, gan nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām. 

Ministrija paredzējusi, ka līdz 2018.gada 1.februārim nodot publiskajai apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu par vispārējās vidējās izglītības standartu, kas ietver arī vispārējās vidējās izglītības programmu paraugus, Ministru kabineta noteikumu projektu par vispārējās pamatizglītības standartu, kas ietvar arī vispārējās pamatizglītības programmu paraugus un Ministru kabineta noteikumu projektu par pirmsskolas izglītības vadlīnijām un līdz 2018.gada 30.aprīlim iesniegt šos Ministru kabineta noteikumu projektus izskatīšanai Ministru kabinetā. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.12.2017
Ienākt apollo.lv