Skolotāju algas – pat 1000 latu; IzM plāno ierobežot

Apollo
491 komentārs

Daudz skolēnu, daudz stundu un pamatīgs darbs - pie šādiem apstākļiem ir skolotāji Latvijā, kuri, kā izrādās, nopelna mēnesī pat virs tūkstoš latiem.

Skolotāju algas – pat 1000 latu; IzM plāno ierobežot

Foto: ITAR TASS/Scanpix

Kā svētdienas vakarā vēstī Latvijas Televīzijas raidījums «de facto», tajā pašā laikā, daudziem, strādājot pat trijās skolās, mēnesī nesanāk 300 latu - tik liela nevienlīdzība atklājas Latvijas pedagogu atalgojumos.

Lai to mazinātu Izglītības un zinātnes ministrija sākusi darbu pie jaunas reformas – pāreju uz tā saukto cieto «algu». Lielāko algu saņēmējiem tas nozīmētu strādāt mazāk, saņemt mazāk un atdodot savu slodzi citiem.

Patlaban lielākās algas skolotāji saņem Siguldas Valsts ģimnāzijā. Tās direktors Vilnis Trupavnieks apstiprina, ka ir pedagogi, kas mēnesī saņem pat virs 1000 latiem uz papīra. Šī skola ar savu algu līmenī pārspēj arī tādus Rīgas grandus kā Valsts 1.ģimnāziju, Franču liceju un citus.   

Siguldas pārākuma pamatā nav ne nelikumību, ne Gūtmaņa alas spēks, ne arī kāda pašvaldības devuma. Esošais algu līmenis izriet no tā, kā šobrīd veidojas pedagogu algas visā valstī.

Pedagogu algu veidošanās sistēma ir sarežģīta, taču kopumā to var iedalīt trijos posmos:

1.posms

Pirmkārt, visa budžeta nauda, tiek sabērta pa novadiem. Vairāk saņem tie, kuriem ir vairāk skolēnu. Papildus tiek piemaksāts par Valsts ģimnāziju statusu, ja ir vairāk vidusskolnieku, kā arī bērnu ar īpašām vajadzībām. Atkarībā no skolotāju skaita, no visa šī veidojas skolas likmes cena.

Siguldas Valsts ģimnāzijā tā ir 494 lati. Augsti rādītāji, kā redzams, ir arī citām Valsts ģimnāzijām un vēl lielām Rīgas un Pierīgas skolām.  

Sigulda Valsts ģimnāzija 494 latu

Rīgas Valsts 3.ģimnāzija 473 latu

Rīgas Valsts 1.ģimnāzija 471 latu

Cēsu Valsts ģimnāzijas 458 latu

Mārupes vidusskolas 458 latu

Rīgas Angļu ģimnāzija 420 latu

2.posms

Likme nosaka konkrētu stundu skaitu, un, ja ir iespēja un galvenais - bērni, skolotāji cenšas strādāt vairāk. Siguldas Valsts ģimnāzijā ir 49 skolotāji, un likmju skaits – 69, kas nozīmē, ka vidēji viens skolotājs reāli strādā pusotru slodzi. Tātad saņem vairāk.

3.posms

Visbeidzot trešais posms ir piemaksa par skolotāja kvalifikāciju. Lielākā daļa šobrīd tādu nesaņem, bet daļai tā ir aptuveni plus vēl desmit procenti. Gala rezultāti tā arī sanāk - vidēji gandrīz 900 latu.

Bet kas notiek 100 kilometru tālāk? Inešu pamatskolā, kurā mācās 49 bērni. Cena par likmi šeit ir 299 latu. Skolotāju skaits 14. Vidēji viens skolotājs strādā 0,52 likmes, tātad pusi no slodzes. Un vidējā alga sanāk 155 latu uz papīra. Nav jau tā, ka skolotāji šeit negrib mācīt, bet nav kam. Lai nopelnītu vairāk, skolas paspārnē ir bērnudārzs, par ko maksā pašvaldība, un arī mākslas skola, ko savukārt finansē Kultūras ministrija.

Lai slodze būtu lielāka, gandrīz visi skolotāji šeit māca vairākus priekšmetus. Piemēram, skolotāja Aelita Skaidrā pasniedz gan ģeogrāfiju, gan datorzinības. Turklāt veselās trijās skolās - tepat Inešos, Liezērē un arī Dzērbenes vidusskolā. Pilna slodze vienalga nesanāk. Viņas algas ir aptuveni 280 latu mēnesī. «Ai, mani vīrs uztur, manus hobijus, strādāt skolā,» atzīst Skaidrā.

Jau no nākamā gada rudens Izglītības ministrija (IzM) šo nevienlīdzību grib mazināt, kardināli reformējot algu sistēmu. Esošās vietā, plānots ieviest «cieto» algu. Tā būtu visiem vienāda un pielīdzināta 40 stundu darba nedēļas vienai slodzei. To pārsniegt vairs nedrīkstēs.

Sīkākas detaļas, piemēram, cik daudz bērnu vai klašu būs jāmāca vienas slodzes ietvaros, ministrija vēl rēķinot. Taču konceptuāli pārdales mehānisms esot skaidrs.

«Izlīdzinot slodzes, mazajās skolās nebūs nepieciešams tik liels pedagogu skaits. Taču lielajām skolām nāktos pieņemt kolēģus klāt. Mums ir aprēķini, ka skolās, kur ir 700 bērnu nāktu klāt vēl 12 skolotāji,» stāsta IzM valsts sekretāra vietniece Evija Papule.

Neoficiāli «cietā» alga par šo slodzi tiek minēti 500 lati uz papīra.  Un tas nozīmē, ka lielo skolu esošajiem pedagogiem slodzes pārdale par labu jaunpienācējiem nestu ievērojamu algas kritumu.

Lai gan ministrija mierina, ka tiks palielinātas kvalifikācijas piemaksas līdz pat 30%, algas griesti vienalga būs tikai 650 latu.

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Trupavnieks atzīst, ka tas ir mazāk nekā skolotājs var nopelnīt līdz šim. «Droši vien, ka spējīgi skolotāji meklēs citas iespējas.»

Inešu pamatskolā uz reformu raugās ar lielām cerībām, sakot, ka jau šobrīd skolotāji bieži strādā astoņas stundas dienā, organizējot klases vakarus, gatavojoties olimpiādēm, bet par ko šobrīd nemaksā.

Taču 500 latus par klases vakariem gluži nopelnīt nevarēs. Arī jaunajā slodzē kontaktstundu skaita robežas ministrija plāno fiksēt, un bērnu trūkuma dēļ šie skolotāji tomēr būs izvēles priekšā.

Vai nu doties uz lielajām skolām, palikt un izspiest darba kolēģus vai kā līdz šim strādāt nepilnu slodzi, - jo mazāku drīkstēs. Papule uzskata, ka sākotnējā posmā koleģiālisms vēl valdīs. «Bet ir jābūt brīdim, kad direktoram jāpieņem lēmums, cik ilgi mēs turpināsim saņemt maz, tāpēc, ka visiem ir maz?» viņa pauž.

Arodbiedrība konceptuāli šo reformu atbalsta, taču norāda uz vairākiem riskiem. Pirmkārt, lielāko algu saņēmēju ienākumu kritums ir draudīgi liels. Otrkārt, mazo skolu pedagogi nav tik universāli, lai pietiktu ar viņu mazāku skaitu. LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norāda, ka Latvijā, atšķirībā piemēram no Somijas, ir šauri specializēti pedagogi.

Ministrija to atzīst kā problēmu, tāpēc jau nākamgad par Eiropas naudu plānots iedarbināt skolotāju papildizglītošanās kursus. Savukārt uz arodbiedrības iebildi, vai reformas īstenošana nav ieplānota par strauju, atbild, ka nākamgad grib to sākt ja ne pilnā apmērā, tad vismaz atsevišķos novados.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv