Šlesers: mums steidzami jāpiedāvā risinājumi kredītņēmēju aizsardzībai

Apollo
15 komentāri

Latvijā šodien nav viegla situācija. Recesija skārusi gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomiku. Un tomēr šodien es runāju par vienu konkrētu aspektu. Par banku un klientu attiecībām. Par kredīta devēja un kredītņēmēja attiecībām.

Ainārs Šlesers

Ainārs Šlesers

Foto: AFI

Lai arī tas visu laiku bijis redzams kā uz delnas, neviens to līdz šim nav aktualizējis. Un es domāju – ir pēdējais laiks.  Mēs zinām, ka daudzi Latvijā ir neapdomīgi aizņēmušies. Bet daudzi – un šeit es domāju bankas – ir arī neapdomīgi aizdevuši. Es gribu teikt, ka par Latvijas ekonomisko situāciju šodien  vienlīdz  atbildīgas ir arī bankas. Īpaši skandināvu bankas.

Bankas pēdējos 4 gadus ir burtiski sviedušas kredītus pakaļ Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir iedrošinājušas, pierunājušas un pārliecinājušas cilvēkus ņemt kredītus. Uz trīsdesmit, uz četrdesmit gadiem.

Skaistās reklāmās šīs bankas ir solījušas bezrūpīgu dzīvi un mūžīgu laimi. Un bieži vien šīs bankas slēpa svarīgus līguma nosacījumus aiz maldinošām frāzēm.

Šīs bankas ļoti labi apzinājās, ko dara. Skandināvijas kapitālisms ir vecs, tas ir piedzīvojis uzplaukumu un lejupslīdi daudzas reizes. Šis cikliskums ir svešs Latvijas iedzīvitājiem, jo mūsu ekonomika ir jauna. Cilvēki tika pierunāti, cilvēkiem tika solīts, un cilvēki ticēja.

Pēdējos četros gados, skandināvu bankas ir ne vien izsniegušas kredītus daudzu miljardu latu apmērā, bet arī guvušas fantastisku peļņu. No 2005. līdz 2008.gadam skandināvu bankas Latvijā ir nopelnījušas 1,5 miljardus latu. Dažām no šīm bankām šī Latvijā gūtā peļņa sastādīja lielāko daļu no visas grupas peļņas.

Un pēkšņi šodien, kad ekonomiskais klimats mainās, mēs redzam, ka šīs pašas bankas apmet kažoku uz otru pusi un sāk uzskatīt Latvijas klientus, kas šo gadu laikā nodrošināja tām bezprecedenta veiksmi, par slaucamām govīm un blēžiem.

Mēs bieži redzam, ka arī tad, kad klientam nav neviena kavēta maksājuma, bankas pēkšņi pieprasa atmaksāt aizdevumu pirms termiņa. Bankas pieprasa papildu nodrošinājumu. Bankas krasi paaugstina aizdevuma procentus. Klients, kas visu laiku apzinīgi veicis maksājumus, pēc bankas šantāžas tos vairs nav spējīgs veikt. Rezultātā banka, kas pati padarījusi ģimeni vai uzņēmumu par maksātnespējīgu, atņem aizņēmējam īpašumu nolūkā to realizēt un vēlreiz gūt peļņu.

Vēl vairāk. Latvijā tās attiecina klientu parādsaistības arī uz viņa nākotnes ienākumiem un īpašumiem. Piemēram ASV, ja banka atņem cilvēkam māju, lieta ir izbeigta. Bankai ir māja un cilvēkam vairs nav kredītsaistību. Abas puses ir fiksējušas zaudējumus un dzīvo tālāk.

Latvijā bankas ir izkarojušas sev ekskluzīvas tiesības turpināt piedziņu no nelaimīgā parādnieka pat pēc tam, kad viņam viss ir atņemts. Bankas riskē tikai ar to, ka cilvēks padara sev galu, un pat šados gadījumos daudzas no tām ir pamanījušās piesaistīt šim darījumam trešās personas galvotāju lomā.

Ko tas nozīmē? Praktiski tas nozīmē mūžīgu verdzību.

Bankas bieži saka – tikko jums rodas problēmas – neklusējiet! Nāciet pie mums! Un, kad cilvēks atnāk, tā vietā, lai palīdzētu, bankas iegrūž cilvēku vēl dziļāk parādos. Ar vienu roku banka piešķir kredītbrīvdienas, ar otro — palielina kredītlikmi, un beigās mēneša maksājums nevis samazinās, bet palielinās. Cilvēka problēmas nevis samazinās, bet pieaug. Tāpat kā pieaug bankas ieņēmumi.

Pēdējo nedēļu laikā vairākiem veiksmīgi strādājošiem eksporta uzņēmumiem bankas bez brīdinājuma atteikušas kredītlīnijas, pieprasot aizdevumu atmaksāt dažu dienu laikā. Es uzsveru – tie ir godprātīgi, pelnoši  uzņēmumi, kas ne reizi nav kavējuši maksājumus. Atļaujiet vaicāt: uz kāda pamata?

Lai tos nogremdētu, lēti nopirktu un dārgi pārdotu ārvalstniekiem?

Es uzskatu – šāda attieksme ir vismaz nekorekta, ja ne klaji kaitnieciska. Tāda patvaļa nav nevienā citā valstī.

Būtībā tā ir augļošana, sodāma saskaņā ar Latvijas krimināllikuma 201. Pantu. Citēju:

– „Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām…“

Dažu banku rīcībā šodien daudz līdzību ar augļošanu. Izmantojot personas materiāli smago stāvokli bankas uzliek pārmērīgi bargus nosacījumus, paceļot procentu likmes vai bez brīdinājuma pieprasot papildus ķīlas.

Jūs zināt – es esmu ilgu laiku dzīvojis Skandināvijā, pārvaldu norvēģu un zviedru valodu, un pirms savas politiskās darbības esmu Latvijā palīdzējis ienākt pietiekami lieliem Skandināvu uzņēmumiem. Bet šodien arī man jāsaka – mīļie draugi, mīļās skandināvu bankas! Esiet lūdzu korekti pret tiem, kurus jūs esat ievilkuši kredītos, uz kuru rēķina jūs pēdējo 4 gadu laikā esat nopelnījuši ap 2 miljardiem eiro. Es tā varu runāt, man nav neviena kredīta.

Es šodien aicinu bankas uz konstruktīvu sadarbību. Kopā ievārījāt ziepes, kopā arī izstrebiet. Es nepieļaušu visu problēmu pārlikšanu uz Latvijas iedzīvotāju pleciem, sev atstājot peļņu un iespēju uz cilvēku ciešanām nopelnīt vēlreiz.

Un es šeit nepaužu viena pilsoņa viedokli. Šodien es runāju par rūpīgi izstrādātu un efektīvu likumprojektu, kas nepieciešamības gadījumā aizsargās mūsu valsts iedzīvotājus un uzņēmumus.  LPP/LC uzņēmusies iniciatīvu izvērtēt reālo situāciju un iespējamos risinājumus.

Priekšlikumi:

• 3 gadu moratoriju uz ģimeņu izlikšanu no dzīvesvietas, ja tā ir vienīgā.

• Aizliegumu apgrūtināt kredītnosacījumus disciplinētiem maksātājiem, vienalga, vai tās būtu privātpersonas vai uzņēmumi.

• Nevis strupi atteikt kredītus uzņēmumiem, bet gan ieplūdināt labajos gados gūto peļņu atpakaļ Latvijas uzņēmējdarbībā, tādējādi stimulējot Latvijas ekonomiku un radot labvēlīgus nosacījumus, lai cilvēki varētu strādāt, pelnīt un nokārtot savas parādsaistības.

• Šīs ir galvenās lietas, bet ir arī virkne citu, ar to saistītu.

To var saukt par ļoti nopietnu aicinājumu uz sadarbību un vismaz daļēju atbildības uzņemšanos. Un banku ziņā ir izlemt, vai šo aicinājumu noraidīt, vai arī izrādīt pretīmnākšanu tiem, uz kuru labticības un bieži vien – neinformētības rēķina bankas ir iedzīvojušās Latvijas vēsturē vēl nepieredzētā peļņā. Ja šīs izpratnes un sadarbības nebūs, tad mēs aicināsim Saeimu ļoti konkrēti rīkoties. Pat ne valdību, Saeimu. Jo šis ir gan pozīcijas gan opozīcijas jautājums, un tam nav politiska rakstura. Tam ir sociāls raksturs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv