Smags darbs un niecīga alga; uzņēmēji sūdzas, bet pērk «Porsche Cayenne»

Apollo
1062 komentāri

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» un raidījuma «Nekā personīga» kopīgā eksperimentā jauna žurnāliste apņēmās strādāt uzņēmuma «Gamma-A» zivju cehā, lai noskaidrotu, cik grūts ir darbs un kāds ir samaksātais atalgojums.

Smags darbs un niecīga alga; uzņēmēji sūdzas, bet pērk «Porsche Cayenne»

Foto: AFP/Scanpix

Kā atgādina TV3 raidījums «Nekā personīga», šā gada sākumā Latvijas Radio zivrūpniecības uzņēmuma «Gamma-A» vadība apgalvoja, ka Latvijā nevar atrast darbiniekus, tādēļ tos jāieved no Rumānijas un Bulgārijas. Valstī augsts bezdarbs – katrs sestais iedzīvotājs darbspējīgā vecumā ir bez darba, bet uzņēmumā trūkst strādnieku.

22 gadus vecā Gunita Gailāne, kas nedēļu strādāja uzņēmuma «Gamma-A» zivju cehā, ar uzņēmumu vienojās par 240 latu lielu algu. Taču atklājās, ka uzņēmums maksā akordalgu, proti – divus santīmus par safasētu zivju kārbu.

Pirmajā dienā Gunita salika 90 bundžas un nopelnīja 1,8 latus uz papīra. Līdzās strādājošās sievietes dienas nopelnīja aptuveni septiņus latus.

Raidījums ziņo, ka par darbu cehā vidēji mēnesī cilvēki saņem 170 līdz 190 latus uz rokas. Bet vienlaikus strādājot vairākas maiņas, iespējams piepelnīt klāt.

Uzņēmums kā labo žestu uzskata iespēju darbiniekiem dzīvot netālajās kopmītnēs un reizi dienā saņemt brīvpusdienas. Par kopmītnēm, protams, jāmaksā - 25 lati mēnesī.

Nostrādājusi vienu nedēļu un divas dienas Gunita iesniedza atlūgumu. Ilgāk nav bijis iespējams izturēt.

«Man liekas, ka man vajadzētu būt pilnīgā bezizejā, man vajadzētu neatrast citu darbu, lai es nāktu atpakaļ. Tāpēc, ka es saprotu, ka es to darbu varētu strādāt, ja man par viņu normāli maksātu, bet šajā gadījumā man liekas, ka tas tomēr ir diezgan neadekvāti zems [atalgojums]. Nu, neadekvāti zema samaksa par to darbu, kas tiek veikts,» stāsta Gunita.

Uzņēmuma direktors Ivars Pūciņš uzskata, ka Latvijā strādniekus nevar atrast, tādēļ jāalgo bulgāri. Pie vainas, viņaprāt, neadekvāta pabalstu sistēma. Ja cilvēks pabalstos saņem tik pat cik var nopelnīt, smagi strādājot, tad izvēle ir skaidra. Pūciņš atzīst, ka algas strādniekiem ir mazas, taču tam esot savs pamatojums.

«Jā, alga arī jāceļ, bet investīcijas vajadzīgas. Jūs saprotat, lai noturētos tirgū, lai izturētu konkurenci šausmīgo, visu laiku jāgulda iekšā. Tur saldētava, tur konveijers, tur tas, tur tas. Otrā cehā tagad ir horizontālie autoklāvi, citādi mēs nenoturēsimies uz to veco tehniku, kas te ir no krievu laikiem, mēs nenoturēsim to tirgu,» sacīja Pūciņš.

Kā ziņo raidījums, «Gamma A» ir lielākais zivrūpniecības uzņēmums Latvijā. Uzņēmuma apgrozījums 2011.gadā bija 19,6 miljoni latu. Peļņa - 1,14 miljoni latu, taču iekārtās investēts tikai 50 000 latu. Vismaz tā rāda uzņēmuma gada pārskats. Tas nozīmē, ka sacītais par investīcijām ražošanā nav patiess.

Tieši 2011.gadā uzņēmums divkāršoja zivju konservu daudzumu. Palielināja arī autoparku. Divām «Porsche Cayenne» automašīnām tika piepirka 70 000 ASV dolāru vērto «Toyota Land Cruiser» , ka arī dārgo BMW motociklu.

Uzņēmuma īpašnieks Aivars Lejietis saka, ka tie ir tikai daži braucamie uzņēmuma autoparkā. Taču runāt kameras priekšā viņš atsakās.

Lejietis apgalvo, ka pēc viņa grāmatvedes datiem vidējā alga uzņēmumā bijusi 209 lati uz papīra. Viņš domā, ka ačgārna ir nodokļu sistēma. Ja viņš šodien gribētu palielināt algas darbiniekiem, tas uzņēmumam kopā ar nodokļiem izmaksātu milijoniem latu. Latvijā ir augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā.

Par spīti zemajām algām vai gluži pretēji pateicoties tām zivrūpniecība ir viena no lielākajām eksportnozarēm Latvijā. Pērn zivrūpnieku aprozījums pieauga par 17% un sasniedza 97 miljonus latu.

«Gamma-A» nav nebūt sliktākais vai labākais uzņēmums zivrūpniecībā. Gedro Cāzars nostrādājis šajā nozarē lielu daļu sava mūža. Dažādās firmās. Vēris zivis, griezis galvas, blīvejis, licis garšvielas, strādājis par vākotāju. Gedro atceras, ka arī ar samaksu bijis dažādi no 300 latiem uz rokas līdz 20 latiem par visa mēneša darbu. Visgrūtāk bijis strādāt ar saldētām zivīm.

Zivrūpnieks Arnolds Babris vada uzņēmumu «Brīvais vilnis». Viņš neslēpj, ka zivrūpniecībā daļa ekonomikas ir tā sauktajā pelēkajā zonā, kur algas tiek maksātas aploksnē. «Brīvajā vilnī» līdzīgi kā «Gammā-A» vidēji strādnieki saņem nedaudz - virs 200 latiem. Algas uzņēmumam sastādot trešo daļu no produkcijas izmaksām. Viņš uzskata, ka ja nodokļi būtu jāmaksā no iztikas minimuma nevis no 45 latiem, algas strādniekiem varētu palielināt.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) atzīst, ka pašreizējā situācija nav pilnībā korekta pret mazāk pārtikušo sabiedrības daļu. Tā esot viena no finanšu ministrijas prioritātēm – nākamajā budžetā panākt neapliekamā minimuma palielināšanu no 45 līdz 90 latiem, palielināt minimālo algu no 200 līdz 225 latiem.

Arī Babris līdzīgi kā Pūciņš nelaimes cēloni darba roku trūkumam redz pabalstu sistēmā. Tie, viņaprāt, nemotivē cilvēkus strādāt.

Līdzīgi līdz šim sacīja arī Labklājības ministre Ilze Viņķele (V).Tikai pēdējā laikā ministres retorika ir mainījusies.

Topošais Pasaules Bankas pētījums par nabadzību Latvijā iespējams pierādīs, ka Latvijā maksātie pabalsti ir salīdzinoši nelieli un lai cilvēkus motivētu strādāt, ir jāpalielina algas nevis jāsamazina pabalsti.

Latvija vēl aizvien nav akceptējusi sociālo hartas punktu, ka cilvēkiem pienākas adekvāts atalgojums par padarītu darbu.

Jautāts, kā ir iespējams izdzīvot ar 180 latu algu mēnesī, Vilks atbild: «Protams, ir grūti. Kā var ar 160 latiem izdzīvot pensionāri? Vai pat 90 latiem? Manai vecmammai pa 20 rubļiem bija jāizdzīvo. Padomju laikos. Pa 20 rubļiem varēja izdzīvot? Izdzīvoja. Tie jautājumi ir ļoti grūti. Tas tā ir. Katram ir jāatrod iespējas – var vai nevar. Jāmaina situācija.»  

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv