Smiltēns: OCTA likuma grozījumi rada aizdomas par apdrošinātāju interešu lobēšanu

Apollo
94 komentāri

Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA likumā rada aizdomas par apdrošinātāju interešu lobēšanu, uzskata Saeimas deputāts, Sabiedrība centriskai politikai (SCP) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Smiltēns: OCTA likuma grozījumi rada aizdomas par apdrošinātāju interešu lobēšanu

Foto: Paula Čurkste/LETA

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un SCP pārstāvji paziņojumā medijiem norāda, ka Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto OCTA likuma grozījumu patiesais nolūks ir apšaubāms un rada nopietnas aizdomas par to, ka likumprojekts ticis veidots apdrošinātāju interesēs.

«Likumprojekta anotācija neietver nekādu izvērtējumu par ietekmi uz apdrošināšanas cenām, lauksaimniekiem un meža nozari. Grozījumi nav pamatoti ar aprēķiniem un pamatojumu par to, cik liels ir ar šo tehniku saistītu nelaimes gadījumu skaits, kā tiks veikta apdrošināšanas kontrole, cik tas izmaksās utt. Savukārt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā valdes priekšsēdētāja (LTAB) Jāņa Abāšina arguments, ka lauku darbos vai pārvietojoties pa piemājas pagalmu, iespējams nodarīt bojājumus trešās personas mantai, un tādēļ šī tehnika būtu jāapdrošina, tuvina jautājumu absurdam,» pauž LRA un SCA.

Arī atsauce uz Eiropas Savienības (ES) tiesu praksi, pēc LRA un SCA domām, nav arguments tam, lai ar likumu nodrošinātu papildu ieņēmumus apdrošināšanas kompānijām bez izvērtēšanas par to nepieciešamību un atbilstību sabiedrības vajadzībām.

Saeimas deputāts, SCP valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns norādīja, ka, vadoties pēc šādas loģikas, būtu jāievieš OCTA arī velosipēdiem, skrejriteņiem un zāles pļāvējiem. Pēc viņa domām, valstij šādos jautājumos būtu jāiejaucas tikai tad, ja pastāv problēmas, taču šajā gadījumā politiķis tādas neredz.

«Iepazīstoties ar grozījumiem, jāsecina, ka iztrūkst pats galvenais - to pamatojums. Nav vērtējuma, cik pamatoti ir aprēķini par zaudējumiem OCTA sektorā, par kuriem gadiem runā apdrošinātāji un kurus apšauba, piemēram, brokeru organizācijas. Ir pilnībā skaidrs, ka, gatavojot šos grozījumus, nav notikušas nekādas konsultācijas ar lauksaimniekiem un kokrūpniekiem, uz kuriem tie tieši attieksies. Izskatās, ka viņi netika informēti, jo likumprojekts paguva iziet pilnu saskaņošanas procedūru Ministru kabinetā, līdz sastapa pretestību no lauksaimnieku organizāciju puses tikai ienākot Saeimas dienaskārtībā. Jāsecina, ka OCTA likuma grozījumi grozījumi vairāk izskatās pēc klaja apdrošinātāju lobija,» atzina Smiltēns.

Politiskie spēki informē, ka patlaban lauksaimnieki paši izvērtē riskus un, nepieciešamības gadījumā, tehniku apdrošina, piemēram, ja tā pārvietojas pa ceļu. Visa līzingā ņemtā tehnika arī tiek apdrošināta. Nav iezīmējušās lielas problēmas šajā jomā. Tālab nav skaidrs, kādēļ jāliek obligāti apdrošināt, piemēram, kūdras purvos vai mežos strādājoša tehnika, kuru uz darba vietu un no tās transportē uz platformas. «Vienīgais, ko dos šie grozījumi, ir peļņa apdrošinātājiem. Sabiedrībai no tā labuma nebūs. Tādēļ likumprojekts ir jānoraida,» uzskata Smiltēns.

LRA nav atbalstījusi un arī turpmāk neatbalstīs tādus likumu grozījumus un izmaiņas normatīvajos aktos, kas ir nepamatotas, turklāt nesamērīgi paaugstina iedzīvotāju izmaksas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka attiecīgo likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt satiksmes negadījumos cietušo personu aizsardzību arī tādos gadījumos, kad negadījums ir noticis ārpus publiskiem ceļiem.

Pēc LTAB iepriekš skaidrotā, grozījumi likumā attiektos uz tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās, pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes un citi transportlīdzekļi. Taču arī turpmāk OCTA apdrošināšana Latvijā nebūs jāiegādājas gadījumos, ja automašīna netiek izmantota.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA pieļāva, ka likuma grozījumos varētu vēl veikt izmaiņas. Viņa norādīja, ka oktobrī tiks sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas. «Konsultatīvajā padomē mēģināsim saprast, vai likuma grozījumos ietvertās normas ir skaidras un samērīgās,» atzina ministre.

Reizniece-Ozola pieļāva, ka OCTA regulējumā varētu veikt izmaiņas, piemēram, mainīt prasības, kas attiecas uz apdrošināšanas termiņu u.c. iespējas.

Savukārt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins aģentūrai LETA pauda nožēlu par attiecīgo koalīcijas lēmumu. «Mums žēl, ka emocionāli, neiedziļinoties un sasteigti politiskā līmenī ir pieņemts šāds lēmums. Ne jau velti Finanšu ministrija izstrādāja un citas ministrijas, tajā skaitā Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija utt. vairākkārtēji saskaņoja šīs izmaiņas. Cietušie un vainīgie nebūs aizsargāti un Latvija var uzrauties uz pārkāpuma procedūras. Tas nav to dažu desmitu eiro vērts, jo saprātīgākie zemnieki un mežinieki jau tagad OCTA savai tehnikai pērk,» viņš sacīja.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.12.2017
Ienākt apollo.lv