Smukulīšiem darbā veicas vairāk

Apollo
0 komentāru

Kā liecina pētījumi, ņemot darbā cilvēku, izskats izrādās svarīgāks par izglītību.

Personiskais šarms, harizma, seksuālā pievilcība, ārējais izskats — lietas, kurām vismaz teorētiski nevajadzētu spēlēt izšķirošu lomu darbinieka virzībā pa karjeras kāpnēm. Kā uzsver personālvadības lietpratēji, svarīgākais faktors, atlasot kandidātus darba intervijās vai lemjot par paaugstināšanu amatā, ir darbinieka profesionālā varēšana. Tomēr praksē nereti pierādās, ka profesionalitāte mēdz atvirzīties otrajā plānā. Darbinieks, kurš apveltīts ar spēju iepatikties pretējā dzimuma pārstāvim, pa karjeras pakāpieniem var uzrāpties augstāk nekā profesionāli zinošs un prasmīgs, bet seksuāli nepievilcīgs tipāžs. Un otrādi — seksuālā pievilcība var kļūt par klupšanas akmeni karjeras izaugsmē.

«Pat nozarēs, kurās darbiniekiem nav jādarbojas tiešā saskarē ar publiku un klientiem, ārējā pievilcība un personiskais šarms garantē lielākas atbildības uzticēšanu un augstāku atalgojumu,» šādus secinājumus grāmatā «Ar šarmu bruģējot ceļu uz virsotnēm» («Charming your way to the top») pauž Mihaels Levins, pieredzējis uzņēmējs, liela sabiedrisko attiecību koncerna dibinātājs un vadītājs. «Iespējams, personiskais šarms ne vienmēr būs pietiekams iemesls, lai amatā tiktu paaugstināts darbinieks, kuram nav pietiekami daudz zināšanu, lai tajā strādātu. Taču pavisam noteikti, ja savā starpā konkurēs divi darbinieki ar vienādu kompetences līmeni, «pa priekšu aizies» pievilcīgākais,» uzskata M. Levins.

«Tas ir stereotips,» uzskatu, ka skaistajiem un pievilcīgajiem karjeras veidošana sokas vieglāk, vērtē psiholoģijas doktore Anita Lasmane. «Stereotipi ir arī paši skaistuma un pievilcības jēdzieni, jo katram no mums skaistā vai neglītā izpratne ir individuāla. Psiholoģijā pastāv atziņa, ka biznesā un karjerā labākos rezultātus biežāk gūst tieši neglītie, cilvēki ar nepilnībām ārējā izskatā. Lai kompensētu šīs nepilnības, viņi vairāk pūlas un cenšas, tādējādi arī sasniedz vairāk. Ir pierādīts, ka, tāpat kā tīkami skatīties uz harmoniskām lietām, cilvēkiem patīk redzēt un būt tuvumā harmoniskiem cilvēkiem. Tas varētu būt viens no izskaidrojumiem, kāpēc klasiski skaistiem indivīdiem ir zināmas priekšrocības radīt pozitīvu apkārtējo (tajā skaitā arī darba devēju) attieksmi pret sevi.

Daudz kas atkarīgs no stereotipiem sabiedrības uztverē. Piemēram, pastāv stereotips, ka sieviete ir vājāka būtne, ka vīriešiem patīk un ir pienākums palīdzēt sievietei. Vīrietis darba devējs, kurš cenšas rīkoties racionāli, tomēr nevar apslāpēt sevī šo stereotipu. Līdz ar to sieviete, kuras karjera ir atkarīga no šā vīrieša lēmuma, var mēģināt to izmantot, iztēlojot sevi kā nevarīgu, sargājamu un atbalstāmu. Un tas parasti labi nostrādā, varbūt vīrietim pat īsti neapzinoties. Citādi ir situācija «sieviete pret sievieti». Biznesā ļoti reti produktīvi strādā sieviešu kolektīvi. Tas saistīts ar to, ka sievietei ir iedzimta dziļa konkurences izjūta ar māti, kas pieaugušā vecumā projicējas uz jebkuru citu sievieti. Šīs konkurences jūtas var izpausties arī vadītāja un darbinieka attiecībās.

Pretēji dzimumi pievelkas. Arī tad, ja viena dzimuma pārstāvis ir priekšnieka, bet otrs — padotā lomā. Bet pievilkšanās ir ar dažādām niansēm: piemēram, sieviete vadītāja var neapzināti tiekties pēc tēva padotā vīrieša personā. Var būt, ka sieviete, kurai nav bērnu, uz padoto vīrieti projicē mātes jūtas, viņu žēlojot un piedodot grēkus. Protams, visas šīs jūtas visbiežāk ir neapzinātas,» stāsta A. Lasmane.

Pievilcība — atbildības nasta

Mainots Vecvagars, «Radio Jūrmala» dīdžejs, grupas «Heaven» solists un producents, kļuvis slavens ar pastiprinātu rūpību par savu ārējo izskatu. Lai uzlabotu ārieni, veicis arī sejas plastiskās operācijas:

«Grūti pateikt, cik lielā mērā manos līdzšinējos panākumos ir līdzējusi ārējā pievilcība. Protams, ir bijis tā, ka, ejot runāt par pieņemšanu darbā vai līgumu slēgšanu pie cilvēkiem, kas mani iepriekš nav zinājuši, ārējais izskats tiešām nospēlējis. Pēc tam, kad esmu ticis izvēlēts kā labākais no vairākiem kandidātiem, darba devēji atzinušies: «Mums bija svarīgi, ka tu ne tikai labi proti savu darbu, bet arī labi izskaties!» Bet būtībā, ja viņi nebūtu augstu novērtējuši manas profesionālās spējas, ārējais izskats vien nebūtu palīdzējis šajā darbā iekļūt. Ir arī atšķirība, vai cilvēks strādā publiskā sfērā vai biroja darbu. Ja vadu pasākumus vai uzstājos televīzijā, ir ļoti nozīmīgi patikt pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, tāpēc rūpēties par savu izskatu ir darba sastāvdaļa.

Ar ārējo izskatu cilvēkus biežāk centos «paņemt» laikā, kad man bija divdesmit līdz divdesmit četri gadi. Tagad vairāk mēģinu sevi pierādīt ar smadzenēm, ar to, kas man galvā. No vienas puses, tas, ka esi pievilcīgs, dod kaut kādas atlaides — tu saņem pozitīvāku attieksmi, varbūt tiek piedoti kādi grēki vai kļūdas. Taču ir arī otra puse — skaistums uzliek milzīgu atbildības sajūtu. Pievilcīgam cilvēkam visu laiku vairāk vai mazāk jābūt uzmanības centrā. Pārējie pievērš vairāk vērības visam, ko tu dari, un, ja nebūsi paveicis labi, uzreiz pamanīs. Neglītam vai neatraktīvam cilvēkam šai ziņā ir vieglāk «paslēpties».«

Nesmukajiem jācenšas

Inese Rubene (22 gadi), strādā studijā «Sound Division Studios» par rokgrupas «SuperHuman» menedžeri, agrāk strādājusi ar mūzikas grupām «Caffé», «Shake&Bake», «Dons&Lily», strādājusi mūzikas izdevniecībā «BMG» par projektu vadītāju un joprojām filmējas humoristiskā televīzijas seriālā «Rīgas Eiroports», Vēstures un Filozofijas fakultātes filozofijas bakalaura programmas absolvente:

«Sagadījies, ka līdz šim visās vietās, kur esmu strādājusi, mani priekšnieki bijuši vīrieši. Piemēram, par «SuperHuman» menedžeri kļuvu, izkonkurējot vairākus vīriešus, kas līdz ar mani pretendēja uz šo vietu, turklāt biju pati jaunākā. Visi grupas dalībnieki ir vīrieši, viņiem, gluži loģiski, vieglāk par lietišķiem jautājumiem saprasties ar vīriešu dzimuma pārstāvjiem, bet izvēlējās mani. Esmu pārliecināta, ka izvēle par labu man notika manu profesionālo prasmju, nevis ārējā izskata vai sievišķības dēļ.

Protams, pievilcīgiem cilvēkiem gan darbā, gan privātajā dzīvē komunikācija veidojas vieglāk nekā tiem, kurus daba nav apveltījusi ar ārējiem dotumiem. Izskats palīdz biznesā, piemēram, tiešajā pārdošanā, kad jāpārliecina klients. Taču tas nenozīmē koķetēšanu ar īsiem svārciņiem vai tamlīdzīgi, drīzāk tādu kā sievišķīgu viltībiņu izmantošanu. Pamatā viss tomēr ir atkarīgs no paša cilvēka. Ja man nebūtu blondu matu, gara auguma, bet būtu, piemēram, līks deguns, uzskatu, ka būtu sasniegusi to pašu, ko pašlaik. Iespējams, vajadzētu gan lielāku centību.«

Vīrieši intervijās atver sirdi

Linda Krūmiņa (25 gadi), laikraksta «Latvijas Avīze» žurnāliste. Viņas skaistumu nevar nepamanīt — pavisam nesen kāds sieviešu žurnāls Lindas bildi uzlika uz vāka. Viņu uz deju ir aicinājis politiķis Einars Repše, bet Maltas prezidents pēc intervijas miedzis ar aci. Linda atmiņā paliek ne vien vīriešiem, bet arī sievietēm — otrreiz tiekoties ar Zviedrijas karalieni, tā viņu uzreiz ir pazinusi un sirsnīgi sasveicinājusies, samulsinot pārējos oficiālās delegācijas dalībniekus.

Lindas kājiņas bieži vien izpelnās skatienus. Piemēram, acis savaldīt nav varējis arī kāds politiķis mācītājs. Ar Lindu darba laikā koķetējis Rīgas mērs, bet daži miljonāri izteikuši intīma rakstura piedāvājumus.

Linda: «Labi apzinos, ka patīku vīriešiem, un nevaru noliegt, ka šī īpašība man palīdz, veicot darba pienākumus. Jauki uzsmaidot, koķeti pasmejoties par sarunu biedra izmesto jociņu, kaut arī tas varbūt nemaz nešķiet smieklīgs, spēju vīriešus darīt vaļsirdīgus. Protams, nenotiek jau tā, ka, mani ieraugot, vīrieši intervijā uzreiz mestos atklāt visus noslēpumus. Pievilcība drīzāk palīdz pirmā kontakta nodibināšanai, lai saruna neveidotos tikai «jā» un «nē» līmenī.

Intervijās protu labi saprasties arī ar sievietēm, nekad problēmu nav bijis. Citādi reiz gadījies attiecībās ar kolēģiem. Biju atnākusi strādāt jaunā darbavietā. Kabinetā, kurš man tika ierādīts, jau strādāja divas citas kolēģes. Viņas mani uzņēma ļoti vēsi, attiecības bija rezervētas un pat nedaudz naidīgas veselu pusgadu. Vēlāk gan cieši sadraudzējāmies, un tikai tad viena no kolēģēm man atklāja naida iemeslus: «Tu te pirmā dienā atnāc īsos svārciņos, pārspīlēti koķeta un seksīga, un gribi, lai mēs tevi uzreiz mīlam?» Vajadzēja paiet tik ilgam laikam, kamēr mani sāka uztvert kā draugu, aiz vizuālā tēla atklāja arī manu iekšējo būtību.

Grūti pateikt, ko īsti nozīmē skaistums un pievilcība, — tiem piemīt sava veida nekonkrētība. Nav noteiktu pazīmju, pēc kurām secināt, ka cilvēks ir pievilcīgs. Daudz svarīgāks par ārējo klasisko skaistumu ir tas, kādas sajūtas rodas, cilvēku ieraugot. Skaists cilvēks ir tad, ja viņš staro, ja viņš tevī rada pozitīvas un jaukas emocijas. Jo vizuālais tēls līdzēs tikai uz mirkli — ja vēlāk otrs atklās, ka tevī valda iekšējs tukšums, interese zudīs.»

Patīku, neko nedarot

Gunārs Z.:«Esmu seksuāli pievilcīgs daudzām sievietēm. Daudzas kolēģes bez jebkāda iemesla un reakcijas no manas puses ir pat atzinušās mīlestībā. Es neko īpaši nedaru, lai kādam patiktu. Nēsāju ilgi vienas un tās pašas nemodernās drēbes, bet tik un tā sievietēm patīku. Nezinu, man liekas, ka viņas manī ierauga nevis kaut kādu slēpto seksualitāti, bet to, ka patiesībā esmu dziļš, labestīgs un sapņains ideālists. Karjerā daudz esmu sasniedzis tieši tādēļ, ka cilvēkus pie manis velk, neskatoties uz to, ka nevienam nesaku komplimentus, esmu principiāls un necenšos izpatikt. Priekšniecība, kad biju no tās atkarīgs, mani bīdīja uz augšu. Pakļautībā esošās sievietes, esmu novērojis, lai man iepatiktos, strādā labāk. Tagad man ir pašam savs uzņēmums un pievilcība palīdz kontaktos ar klientiem.«

Sievietēm ziedi

Ģirts Zvirbulis, sabiedrisko attiecību speciālists: «Es nepiedomāju pie savas ārienes, bet cenšos izkopt tieši savu pievilcību saskares jomā, jo mana darba efektivitāte lielā mērā atkarīga no tā, vai cilvēkiem ir patīkami ar mani kontaktēties. Es domāju gan par to, ko saku, gan domāju par savu balss tembru. Neslēpšu, ka no sievietēm, ar kurām saskaros darba jautājumos, man ir vieglāk panākt rezultātu nekā no vīriešiem. Manas kolēģes ar šīm klientēm sievietēm nespēj izveidot tik labas attiecības. Cenšos sievietes, ar kurām sadarbojos, apsveikt vārda dienā un dzimšanas dienā aizeju ar puķēm. Pasaku arī kādu neviltotu komplimentu. Līdz šim neviena mani nav pārpratusi, bet sapratusi, ka tā ir pieklājība. Nekādas psiholoģijas grāmatas, kā vairot savu pievilcību, nelasu. Kas ir no dabas dots, to arī izmantoju.«

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv