Šogad Latvijai aizdos 4,5 miljardus eiro

Apollo
0 komentāru

Zināms starptautiskā aizdevuma Latvijai precīzs piešķiršanas grafiks, kas paredz, ka Latvija šogad saņems 4,5 miljardus eiro (3,2 miljardi latu) liecina piektdien Finanšu ministrijas publiskotā informācija.

nauda

Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Eiropas Komisijas (EK) 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 2,9 miljardi eiro (2,03 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.

Jau 20.janvārī Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē tiks lemts par oficiālo aizdevuma apstiprinājumu. Kā žurnālistiem prognozēja finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), pirmo aizdevuma daļu Latvija varētu saņemt jau februāra beigās, tomēr, visticamāk, tas notiks martā.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 1,2 miljardi eiro (0,84 miljardi latu), 2010.gadā tiks piešķirti 400 miljoni eiro (280 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 100 miljoni eiro.

Ziemeļvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija - 2010.gadā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,26 miljardus latu).

Pasaules Bankas 2009.gada piešķirtais finansējums Latvijai būs 200 miljoni eiro (140 miljoni latu), bet 2011.gadā - arī 200 miljoni eiro.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Čehijas, Polijas un Igaunijas sniegtais finansiālais atbalsts Latvijai 2009.gadā būs 200 miljoni eiro, bet 2010.gadā - 300 miljoni eiro (210 miljoni latu).

Patlaban ir skaidri zināms tikai tas, kā šos līdzekļus izlietos valsts, bet netiek sniegta informācija par iecerētajiem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, atbildīgajām personām uzsverot, ka notiek darbs un rūpīga analīze, ņemot vērā citu valstu pieredzi.

Kopējā valsts budžeta finansēšanas nepieciešamība 2009.-2011.gadam būs ap 3,4 miljardiem latu.

Tā valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai šogad plānoti 739,4 miljoni latu, 2010.gadā - 715,1 miljons latu, bet 2011.gadā - 422,6 miljoni latu, kas kopā veido 1,877 miljardus latu.

Valsts budžeta izdevumu finansēšanai šogad un turpmākos divus gadus nepieciešami 134 miljoni latu, kas kopā veido 402 miljonus latu.

Savukārt valsts parāda saistību pārfinansēšanai šogad nepieciešami 976 miljoni latu, nākamgad - 59,7 miljoni latu, bet 2011.gadā - 87,4 miljoni latu. Kopumā - 1,123 miljardi latu.

Īpaši sasauktā preses brīfingā šodien ne Slakteris, ne ministrijas pārstāvji tā arī nevarēja iezīmēt skaidrus atbalsta mehānismus, kurus varētu īstenot ekonomikas atbalstam.

Preses brīfingam bija arī ierobežots laiks, kuru strikti uzraudzīja eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre, katrai sadaļai atvēlot konkrētu amatpersonu uzstāšanās laiku, kā arī limitējot iespējamo žurnālistu jautājumu daudzumu.

Pagaidām tiek uzsvērts, ka norit nopietns darbs un tiek veikta rūpīga analīze par iespējamiem atbalsta instrumentiem. Noprotams, ka tiek vērtēts arī atbalsts mājsaimniecībām saistībā ar kredītu atdošanu, kā arī vairāki atbalsta mehānismi uzņēmējdarbībai. Plānots arī vienkāršot ES fondu apguves kārtību.

Vienīgais skaidri zināmais atbalsta mehānisms ir valdības atbalsta sniegšanas kārtība banku sindicēto kredītu pārfinansēšanai, kura jau ir saskaņota ar EK un vēl tiek skaņota ar Eiropas Centrālo banku.

Valsts cer, ka tai nenāksies sniegt atbalstu banku pārkreditēšanai, tomēr tiek paturēts prātā, ka kopējās banku saistības ir vairāk nekā miljards eiro.

Jau ziņots, ka finansiālā palīdzība ir atkarīga no ievērojamas ekonomikas korekcijas programmas, kuru jau pieņēmusi Latvijas valdība un kuras mērķis ir ierobežot un pakāpeniski novērst nelīdzsvarotību budžeta un citās jomās. Tas palīdzēs nostādīt Latvijas ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem.

«Šis atbalsts parāda Kopienas solidaritāti ar dalībvalsti, kura savukārt ir apņēmusies veikt drosmīgus un nepieciešamus korekcijas pasākumus laikā, kad visā pasaulē valda ievērojama ekonomiska un finansiāla nestabilitāte. Kopiena sagaida no Latvijas pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem atbalstu Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanai, lai novērstu būtisku nelīdzsvarotību un nodrošinātu pamatu ilgtspējīgas izaugsmes atsākšanai un arī eiro ieviešanai,» uzsvēris ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja.

Ierosinātā vidēja termiņa finansiālā palīdzība Latvijai būs Eiropas Kopienas aizdevums saskaņā ar Padomes regulu Nr. 332/2002. Sagaidāms, ka šis jautājums būs iekļauts nākamās ES finanšu ministru sanāksmes dienaskārtībā 20.janvārī.

Atbalsts tiks sniegts kopā ar SVF, Ziemeļvalstīm un Pasaules Banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, Čehiju, Poliju un Igauniju, tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro.

Finansiālā palīdzība turpmāko divu gadu laikā tiks sniegta sešos maksājumos, kurus veiks, ja tiks īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma, ko decembrī pieņēma Latvijas valdība.

Finansiālā palīdzība un politikas programma ļaus Latvijai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un atbalstot pakāpenisku nelīdzsvarotības novēršanu vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem. Tas arī palīdzēs izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai.

Programma balstās uz Latvijas esošā valūtas maiņas kursa piesaistes saglabāšanu, kas būs būtiski svarīgs politikas pamatnosacījums arī nākotnē, tādējādi nostiprinot sistēmisko stabilitāti.

Svarīgi ekonomikas politikas paketes elementi ir tūlītēja un ilgstoša fiskālā konsolidācija, lai budžeta deficīts 2009.gadā nepārsniegtu 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2011.gadā samazinātos līdz 3% no IKP.

Atbalsts plašām strukturālām reformām un algu samazināšanai, kas notiks vispirms jau publiskajā sektorā, ļaus atjaunot Latvijas izmaksu konkurētspēju. Programma arī paredz pasākumus iekšējā un ārējā parāda pārstrukturēšanas veicināšanai.

Politikas nosacījumi tiks izklāstīti Saprašanās memorandā, kuru drīzumā noslēgs ar Latvijas pārvaldes iestādēm.

EK sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu lietu komiteju regulāri un cieši uzraudzīs to, ka ar finansiālo palīdzību saistītie ekonomikas politikas nosacījumi tiek pilnībā īstenoti, un tā var pieprasīt veikt papildu pasākumus, ja apstākļi to nosaka, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Jau ziņots, ka pagājušā gada 29.decembrī Valsts kases kontā tika saņemta SVF aizdevuma pirmā daļa - 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni latu).

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv