Šogad nekustamā īpašuma tirgū visstraujāk cenas kāpušas luksa klases īpašumiem

Apollo
0 komentāru

Šis gads Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ir bijis cenu stabilizācijas gads vairumā īpašumu segmentu. Savukārt luksa klases īpašumu segmentā cenas pieaugušas straujāk - atsevišķu objektu cenu kāpums veido 20-30%, tajā pašā laikā kopējais cenu pieaugums bija aptuveni 10%. Turklāt dārgāko īpašumu pircēju līderpozīcijas joprojām ieņem nerezidenti, informē AS «Trasta komercbanka».

Šogad nekustamā īpašuma tirgū visstraujāk cenas kāpušas luksa klases īpašumiem

Photo: Ieva Čīka/LETA

Pēc «Eurostat» datiem, Latvijā nekustamā īpašuma cenas šogad augušas par 8,8%, kas ir labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).

«Pirmajā brīdī varētu šķist, ka skaļā Imigrācijas likuma grozījumu un investīciju apspriešana Latvijas nekustamajos īpašumos apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām atbaidīs daudzus nerezidentus, kuri pretendē uz mājokļa iegādi Latvijā. Tomēr efekts izrādījās tieši pretējs - nerezidenti sāka vēl aktīvāk interesēties par īpašumu iegādi,» norāda «Trasta komercbankas» Nekustamo īpašumu kreditēšanas un investīciju nodaļas vadītāja vietnieks Konstantīns Kučerjavcevs.

Viņš skaidro, ka šāds situācijas pavērsiens ir pilnībā loģisks, jo nekustamā īpašuma tirgus pašregulāciju ietekmē virkne noteikumu, tāpat kā jebkuru citu nozari - tiklīdz parādījās runas par iespējamo deficītu, potenciālie ārvalstu pircēji nekustamajam īpašumam vērtībā virs 100 000 latu steidzās meklēt piemērotākos objektus. Investoru aprindās nepalika nepamanīta arī Valsts prezidenta politiskā griba un otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atgrieztais Imigrācijas likums.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem iespēju iegūt uzturēšanās atļauju par investīcijām nekustamajā īpašumā līdz 2013.gada rudenim izmantojuši 5130 Krievijas pilsoņi, apsteidzot Ukrainas (462), Ķīnas (412), Kazahstānas (301), Uzbekistānas (285) un citu valstu pilsoņus.

«Visdrīzāk, Latvijas nekustamo īpašumu pircēji no Krievijas «uzdos toni» pārējo valstu pircējiem arī 2014.gadā. To sekmē vairāki faktori - ģeogrāfiskais tuvums, Latvijas lieliskais ekoloģiskais stāvoklis, lingvistisko šķēršļu trūkums, vecākās paaudzes nostaļģija, salīdzinoši stabilā politiskā un ekonomiskā situācija un samērā attīstītā infrastruktūra,» uzskata Kučerjavcevs.

Nerezidentu interesi par Latvijas nekustamo īpašumu uztur arī tas, ka Latvijai uzturēšanās atļauju izsniegšanas noteikumu ziņā nav konkurentu visā ES, norāda Kučerjavcevs. Piemēram, Grieķijā, minimālais investīciju apjoms uzturēšanās atļaujas iegūšanai noteikts 300 000 eiro (210 000 latu) apmērā, kas ir divas reizes vairāk nekā Latvijā. Turklāt uzturēšanās atļauja nedod tiesības strādāt, bet investīciju summa tiek aprēķināta pēc objekta kadastrālās vērtības, kas var ievērojami atpalikt no tirgus vērtības. Spānija un Kipra potenciālajiem investoriem uzstādījusi investīciju latiņu 500 000 eiro (350 000 latu) līmenī, kas trīskārt pārsniedz Latvijas minimumu.

«Citās valstīs, piemēram, Čehijā, kura arī šķiet pievilcīga Krievijas investoriem, nekustamā īpašuma iegāde var kalpot vienīgi par iemeslu steidzamas vīzas saņemšanai. Interesanti, ka par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā un uzturēšanās atļauju saņemšanu arvien biežāk interesējas Ķīnas iedzīvotāji. Turklāt ķīnieši visbiežāk orientējas uz ne pārāk dārgiem, bet vairākiem īpašumiem, kurus vēlāk izmanto izīrēšanai. Tiek prognozēts, ka Ķīnas pilsoņu interese par uzturēšanās atļauju saņemšanu Latvijā 2014.gadā varētu pieaugt vēl vairāk, tādējādi ķīnieši var izveidot konkurenci nekustamā īpašuma iegādes jomā ilgstošajiem līderiem - Krievijas pilsoņiem,» skaidro Kučerjavcevs.

Vispārējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās Latvijā 2013.gadā labvēlīgi ietekmēja vietējo pircēju aktivitāti, piebilst speciālists. Kopumā rezidentu aktivitāte pieauga. Turklāt uz nenozīmīgo cenu izmaiņu fona masu segmentos diezgan cerīga izskatās skaitliskā statistika.

Tā, piemēram, oktobrī Rīgā tika fiksēti 855 dzīvokļu pirkšanas darījumi, kas ir rekords laika periodā kopš 2007.gada. Neraugoties uz to, ka gads vēl nav noslēdzies, jau patlaban var teikt, ka nekustamo īpašumu darījumu skaits Rīgā, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par aptuveni 20%, norāda Kučerjavcevs.

«Tirgus profesionāļus šāda situācija, protams, iepriecina, jo tie lieliski atceras «smago piezemēšanos», kas noslēdza vairāku gadu straujo kāpumu. Nesteidzīga izaugsme bez krasiem izrāvieniem patlaban šķiet vissaprātīgākā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus attīstības stratēģija,» piebilst Kučerjavcevs.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
16

2017. gada 16. decembris

Vārda dienas

AlvīneZolija, Zira, Zola, Alvīns, Alvīna, Alvins, Alvinija, Alvine, Alvina

Valūtu kursi

16.12.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv