Soliņš zem ceriņu krūma. Konkursa darbs

Apollo
0 komentāru

Sākās viss kā jau parasti — ar gatavošanos lielajam Līgo vakaram!! Tā kā dzīvojām laukos, tad, protams, vispirms
jāapdara visi mājas darbi, jāsagatavo mielasts un jāsaklāj galdi, jo parasti visi radi un draugi brauc līgot pie mums!

Vakarā ap 21 sākām klāt galdu un iekūrām ugunskuru! Mazliet iestiprinājušies ar alu un saēdušies gan Jāņu sieru, gan šašlikus, izlēmām braukt uz tuvējo ciemata balli! Tur satiku nu jau bijušo klasesbiedru, jo tajā gadā biju beigusi 9. klasi. Nesen vēl bijām svinējuši izlaidumu un kārtīgi izpriecājušies!

Vispirms jauki patērzējām par to, cik jautri gājis. Tad izlēmām iet padejot, pēc tam viņš mani uzaicināja pastaigāties! Protams, piekritu! Netālu bija ezers, līdz kuram arī aizgājām! Pretī auga varens ozols. Pie tā piegājuši, atkal atgriezāmies atmiņās. Nolēmām iet atpakaļ pie pārējiem.

Pa ceļam nolēmām tomēr apstāties un apsēsties! Zem kupliem ceriņu krūmiem bija mazs soliņš, uz kura tad arī piesēdām! Runājām, vairs jau neatceros, par ko, kad pēkšņi sapratu, ka vairs nav tā, kā bija klasē. Viss bija mazliet savādāk. Nez kāpēc sajutu, ka arī viņš jūtas savādāk.

Un tad tas notika!! Viņš mani noskūpstīja! Tas bija ļoti satraucoši. Tas bija mans pirmais skūpsts! Mēles satikās — viss notika it kā pats no sevis! Es mazliet trīcēju, bet visam ļāvos! Tāpēc nesaprotu meitenes, kas uztraucas, ka nemācēs skūpstīties. Tam nav jāgatavojas. Tas viss notiks pats no sevis!

Kad atgriezāmies, visi mani meklēja, jo nebiju brīdinājusi, ka iešu prom, bet nebiju taču domājusi, ka mūsu sākumā tik nevainīgā pastaiga līdz 100 metrus netālajam ezeram ievilksies līdz divām stundām.

Tad arī abi šķīrāmies! Viņš aizgāja pie saviem draugiem, es — pie saviem! Jā, mans pirmais skūpsts notika tieši Jāņu naktī un ar bijušo klasesbiedru, kuru pazinu kopš pirmās klasītes! Protams, ka tos Jāņus es vienmēr atceros ar patīkamu smaidu un patīkamām atmiņām! Tagad, kad braucu garām tam soliņam zem ceriņu krūmiem, arī vienmēr uzaust patīkamas atmiņas…

Tagad, kad braucu garām tam soliņam zem ceriņu krūmiem, vienmēr uzaust patīkamas atmiņas…

Tagad, kad braucu garām tam soliņam zem ceriņu krūmiem, vienmēr uzaust patīkamas atmiņas…

Foto: Vija Vāvere

Šis stāsts ir patiess un man pašai ļoti patīkams!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv