SOS!

Apollo
0 komentāru

Bezkaislīgās sarunas varas gaiteņos par Latvijas skolu turpmāko likteni šausmina ne vien pedagogus un skolēnus, bet aizvien plašāku sabiedrību. Šķiet, ka valdība, kas patlaban izliekas glābjam valsti no krīzes, vēl rauga paspēt izmantot savas neierobežotās varas resursus, lai nodrošinātu pašu rūpīgi radītā birokrātijas tīmekļa parazītu ērto dzīvi vēl ilgu laiku. Diemžēl arī izglītības politiku tāpat kā zemkopības, ekonomikas, kultūras politiku mūsu valstī vairs nevar nosaukt par nekompetentu un aprobežotu. Tā ir klaji kaitnieciska darbība pret tautu. Kluss, labi strukturēts, pārdomāts plāns ar ļoti tālejošām sekām.

SOS!

Foto: AFI

Ja laukos sabrūk iepriekšējo laiku infrastruktūra, bet jauna netiek radīta, ja visu veidu ražošana tiek iznīcināta vai apzināti bremzēta, ja cilvēki aizbrauc ne tikai no laukiem, bet arī no pilsētām un Latvijas. Vienkārši izcila loģika «nauda seko skolēnam»... Kur tad šī nauda «sekos skolēnam», ja veselas ģimenes uz neatgriešanos aizbrauks uz citām zemēm? Protams, tā turpinās pildīt to Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās pakļautībā esošo aģentūru «kantora speciālistu» maciņus, kuri tik tālu projām no izpratnes par patiesi rezultatīvu izglītības saturu, procesu un formu, ka pat gribēdami nav spējīgi neko vērtīgu ne skolēniem, ne skolotājiem, ne direktoriem, ne vecākiem, ne arī visai sabiedrībai kopumā ilgtermiņā piedāvāt. Viņi, neizejot no ministrijas mūru neizprotamā labirinta, rada nekompetentus, pilnībā atrautus no reālās situācijas izglītības attīstības konceptus, kam bez ierunām jāpakļaujas labi izglītotiem, pieredzējušiem, erudītiem pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem. Pērnā gada rudenī plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka pēdējo triju gadu laikā IZM darbinieku skaits pieaudzis par 70%. Ar ko šis apjomīgais aparāts nodarbojas? Šķiet, ka šābrīža vienīgā aktualitāte ir izmantot krīzes situāciju, lai īstenotu jau sen perināto ideju par skolu tīkla optimizāciju.

20. februārī IZM interneta vietnes pirmajā lapā redzam, viņuprāt, pašu svarīgāko — divus rakstus par «Ēnu dienu», informāciju par apbalvojumiem un pieejamām stipendijām. Tas vairāk atgādina totalitārisma laiku ideoloģijas paņēmienus, kad laimīgos padomju ļaudis attēlojošo plakātu un transparentu aizsegā notika genocīds pret tautu.

Aizvien biežāk plašas sabiedrības redzeslokā nonāk informācija, kā skolēni ņirgājas par saviem skolotājiem. Šādai bērnu un jauniešu attieksmei pret pedagogiem paraugu rāda IZM ar gadiem piekopto politiku, kad skolotājiem var maksāt nožēlojamu algu, kad nemitīgi tiek apšaubīts skolotāju godīgums, izglītība, kompetence utt. Pedagogi tiek padarīti bērnu acīs par noziedzniekiem un varmākām.

Latvija ir maza valsts ar milzīgu — uzblīdušu, korumpētu un no galvas pūstošu — pārvaldes aparātu, kas tā vietā, lai radītu konkrētu rīcības programmu reģionu atpalicības novēršanai, nodrošinot ekonomisko, kultūras un sabiedrisko procesu decentralizāciju, plāno spert izšķirošu soli pretī lauku teritoriju attīrīšanai no pamatiedzīvotājiem — skolu likvidāciju. Bet skolotāji, lai tikai būtu iespēja izglābt savas skolas, ir gatavi, ka viņiem samazina algas. Vai tā nav totālā garīgā un fiziskā verdzībā iedzīta cilvēka reakcija?

Kolēģi, skolotāji, mums ir skaļi jārunā un jārīkojas, ja mēs gribam dzīvot un strādāt savā zemē, ja mēs gribam, lai Latvijā pēc 10, 20 un 50 gadiem būtu izglītota, radoša, tikumiska un veselīga jaunā paaudze, kas spētu radīt plaša spektra produktus ar augstu pievienoto vērtību. Ir jāprasa valdībai un ministrijai nekavējoties veikt pasākumus, kas novērstu straujo izglītības sistēmas pagrimumu, ko radījuši nepārtrauktie eksperimenti gan ar izglītības saturu, gan vērtēšanu, gan skolēnu tiesībām un pienākumiem u. c. Lai šis ledus izkustētos, pirmkārt, ir jāpanāk skolotāja profesijas prestiža celšanās; otrkārt, jānodrošina vienlīdz kvalitatīvas izglītības pieejamība gan pilsētā, gan laukos, izstrādājot īpašu atbalsta sistēmu augsti kvalificētiem pedagogiem, kas strādā lauku skolās. Nepieļaut darba samaksas samazināšanu pedagogiem, bet gan pieprasīt 2010. un 2011. gada budžeta plānos algu paaugstinājumu.

Latvijas skolēni, viņu vecāki, skolotāji, pasniedzēji, bērnudārzu audzinātāji, skolu vadītāji un galu galā arī visa sabiedrība pēc daudziem gadiem ir pelnījuši tādu izglītības nozares vadību, kas ciena savu valsti un kam rūp tās nākotne.
 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv