Šovakar, visticamāk, gaidāma smaga cīņa par ES prezidenta amatu

Apollo
0 komentāru

Eiropas Savienības (ES) līderus ceturtdienas vakarā gaida smaga cīņa, izvēloties bloka jauno amatu kandidātus, it īpaši pēc tam, kad atklātībā nonākusi informācija, ka Francija un Vācija uz ES Padomes prezidenta posteni vienojušās virzīt par favorītu uzskatīto Beļģijas premjerministru Hermanu Van Rompeju, trešdien vēsta laikraksts «The Telegraph».

Vaira Vīķe - Freiberga

Vaira Vīķe - Freiberga.

Foto: Scanpix/Reuters

Abu Eiropas lielvaru vienošanās saniknojusi Lielbritāniju, Spāniju, Itāliju, Poliju, kā arī vēl vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Un tas nozīmē, ka prezidenta izraudzīšana būs smags process.

Ziņas par Parīzes un Berlīnes norunu trešdien apstiprināja Vācijas kanclere Angela Merkele: «Vācija un Francija šajā jautājumā būs vienotas un savstarpēji viena otrai neiebildīs.»

Tomēr aizkulišu sarunu patiesos apmērus atklāja Vācijas vēstnieks Briselē Reinhards Becūge, kurš trešdien pārkāpa nerakstīto klusēšanas likumu saistībā ar bloka vadītāja amatu. Par pārsteigumu Vācijas valdības vadītājai viņš publiski atklāja, ka Berlīne ceturtdien atbalstīs Van Rompeju.

«Vācija uzskata, ka Beļģijas premjerministrs ir labs kandidāts ES prezidenta [amatam]. Kanclere Angela Merkele un viņas valdība atbalsta Van Rompeju,» viņš pavēstīja beļģu laikrakstam «De Morgen». «Vācijas valdība iestājas par premjerministru Van Rompeju, un, ja viņa kandidatūra negūs atbalstu, tas nebūs Berlīnes dēļ.»

Pēc Becūges negaidītā paziņojuma Berlīne uzstāja, ka žurnālisti viņa sacīto pārpratuši, taču pēcāk faktu atzina, tomēr uzsverot, ka vēstnieks nav izteicies valdības vārdā.

Saskaņā ar Parīzes un Berlīnes noslēgto vienošanos par 27 valstu bloka vadītāju būtu jākļūst centriski labējam kandidātam, savukārt otru prestižo amatu - ES ārlietu dienesta vadītāja posteni - būtu jāieņem centriski kreisam pretendentam. Par reālāko kandidātu uz ES vadītāja krēslu tiek minēts Van Rompejs, savukārt sacensībā par ES ārpolitikas un drošības politikas augstā pārstāvja posteni priekšplānā izvirzījies pašreizējais Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss.

Tomēr Francijas un Vācijas alianse nebūt nepriecē pārējās ES dalībvalstis.

«Tās dienas, kad Francija un Vācija varēja lietas izlemt savā mazajā klubiņā, ir sen pagājušas, un labi vien, ka tā,» uzskata kāds vārdā neminēts Eiropas diplomāts.

Pēdējo reizi, kad abas valstis vienojās atbalstīt vienu kandidātu, tās piedzīvoja neveiksmi, jo par Eiropas Komisijas (EK) prezidentu 2004.gadā nekļuva viņu atbalstītais bijušais Beļģijas valdības vadītājs Gijs Verhofstads.

Eiropas valstu nesaskaņas varētu apdraudēt pašreizējā ES prezidenta amata favorīta Van Rompeja izredzes, līdz ar to lielākas iespējas pavērtos citiem kandidātiem, kuru vidū ir kādreizējais Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende un bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Londona uzskata, ka tas palielinātu arī bijušā Lielbritānijas valdības vadītāja Tonija Blēra izredzes.

Tomēr vairāki diplomāti norādījuši, ka, lai gan Berlīnei un Parīzei, iespējams, neizdosies realizēt savu ieceri, tās varētu panākt, ka augstais amats netiek Blēram.

Savukārt ārkārtas samita priekšvakarā Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts, kura pārstāvētā valsts šobrīd pilda ES rotējošās prezidentūras pienākumus, brīdināja, ja bloka dalībvalstīm neizdosies izvēlēt kandidātus, ceturtdienas vakariņas var pārtapt par piektdienas brokastīm.

«Man, protams, nepieciešama manu kolēģu sadarbība, lai mēģinātu to dabūt cauri,» sacīja Reinfelts, piebilstot, ka sanāksme «var prasīt dažas stundas, taču tā var ilgt visu nakti».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.08.2017
Ienākt apollo.lv