Spānija esot saņēmusi informāciju par Snoudena atrašanos Bolīvijas prezidenta lidmašīnā

Apollo
34 komentāri

Spānija piektdien pavēstīja, ka tā esot saņēmusi informāciju par bēguļojošā bijušā amerikāņu spiega Edvarda Snoudena atrašanos Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa lidmašīnā.

Spānija esot saņēmusi informāciju par Snoudena atrašanos Bolīvijas prezidenta lidmašīnā

Foto: Reuters/Scanpix

Kā uzsvēra Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo, Spānijai nav par ko atvainoties, tomēr viņš noliedza izskanējušo informāciju, ka Madride būtu liegusi Bolīvijas prezidenta lidaparātam pārlidot Spānijas gaisa telpu.

Margaljo gan neatklāja, no kā tikusi saņemta, kā pēcāk izrādījās, kļūdainā izlūkinformācija par Snoudena atrašanos prezidenta lidmašīnā.

«Es strādāju ar to informāciju, ko viņi man atklāj. Viņi mums pateica, ka viņš neapšaubāmi ir lidmašīnā,» intervijā Spānijas sabiedriskajai televīzijai skaidroja ārlietu ministrs. «Visu to Eiropas valstu reakcija, kas veica pareizus vai nepareizus pasākumus, bija saskaņā ar mums sniegto informāciju, ka tas notiks.»

«Brīdī, kad viņi man to pasaka, es nevaru pārbaudīt, vai tā ir vai nav patiesība - ir jārīkojas nekavējoties,» piebilda Margaljo.

Vienlaikus ministrs noliedza, ka Spānija būtu liegusi Bolīvijas prezidenta lidmašīnai izmantot tās gaisa telpu, norādot, ka Madride uzticējusies Bolīvijas rakstiski sniegtajām garantijām, ka Snoudens neatrodas lidmašīnā.

LETA jau ziņoja, ka Bolīvijas prezidents Evo Moraless ceturtdien piedraudēja slēgt ASV vēstniecību, jo Vašingtona esot piespiedusi vairākas Eiropas valstis liegt viņa lidmašīnai ielidot to gaisa telpā, pastāvot aizdomām, ka tajā atrodas Snoudens.

Moraless norādīja, ka «nepieciešamības gadījumā izsvērs ASV vēstniecības slēgšanu Bolīvijā».

«Mums nav vajadzīga ASV vēstniecība Bolīvijā,» sacīja prezidents. «Man nedrebēs roka slēgt ASV vēstniecību. Mums ir pašcieņa, suverenitāte. No politiskā, no demokrātijas viedokļa bez Savienotajām Valstīm mums ir labāk.»

Lai izrādītu Moralesam atbalstu, Bolīvijā ieradušies vairāku citu Latīņamerikas valstu līderi, tostarp Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, Argentīnas valsts galva Kristīna Fernandesa Kirhnere un viņu Ekvadoras kolēģis Rafaels Korrea.

Mītiņā, kas notika pirms tikšanās ar Moralesu, Maduro paziņoja, ka rīkojumu Francijai, Portugālei, Itālijai un Spānijai slēgt savu gaisa telpu Bolīvijas prezidenta lidmašīnai esot devusi ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIP).

Maduro piebilda, ka to esot apstiprinājis kādas Eiropas valsts ministrs, sakot, ka viņi gatavojas atvainoties.

Pēc tikšanās Latīņamerikas valstu līderi izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā Eiropas valstis aicinātas publiski atvainoties. Moraless gan iepriekš izteicās, ka ar atvainošanos vien būs par maz.

Kā LETA jau ziņoja, pastāvot aizdomām, ka lidaparātā varētu atrasties Snoudens, Bolīvijas prezidenta lidmašīna otrdien bija spiesta veikt piespiedu nosēšanos Vīnē. Moraless Bolīvijā atgriezās dienu vēlāk. Savu situāciju viņš salīdzināja ar 13 stundas ilgu nolaupīšanu.

Prezidenta lidmašīna bija spiesta mainīt savu kursu pāris stundas pēc tam, kad Moraless Maskavā paziņoja, ka būtu gatavs apsvērt Snoudena lūgumu pēc patvēruma.

Snoudens pašreiz atrodas Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā, un drošības analītiķi uzskata, ka Moraless nebūtu varējis uzņemt Snoudenu savā lidmašīnā, pat ja to vēlētos, jo Snoudenam liegta piekļuve tai lidostas daļai, kas ir aiz pasu kontroles. Turklāt Moralesa lidmašīna no Maskavas izlidoja no pavisam citas lidostas - Vnukovas.

Francija jau atvainojusies Bolīvijai par šo incidentu, skaidrojot, ka pārpratumu izraisījusi «konfliktējoša informācija».

Šis incidents saniknoja daudzus Latīņamerikas līderus, kuri uzskata, ka šādi pazemota ne tikai Bolīvija, bet viss Dienvidamerikas kontinents.

Ekvadoras prezidents Korrea norādīja, ka reģiona līderi «pieņems lēmumus un parādīs, ka mēs nesamierināsimies ar šāda veida pazemojumu ne pret vienu no Latīņamerikas valstīm».

«Iedomājieties, ja tas būtu noticis ar Eiropas valsts vadītāju, ja tas būtu noticis ar Savienoto Valstu prezidentu. Tas droši vien būtu «casus belli», kara iemesls,» norādīja Korrea.

«Viņi domā, ka var uzbrukt, satriekt, iznīcināt starptautiskās tiesības,» viņš piebilda.

Korrea bija ierosinājis noorganizēt plašāku Dienvidamerikas Nāciju savienības (UNASUR) sanāksmi, lai apspriestu šo incidentu. Tomēr tas nebija iespējams, jo Brazīlijas, Kolumbijas, Čīles un Peru prezidenti Bolīvijā neieradās, kaut gan arī ir nosodījuši šo incidentu.

«Ja notikušais neattaisno mūsu Dienvidamerikas valstu vadītāju tikšanos, kas attaisno?» netieši kritizējot šos savus kolēģus, retoriski vaicāja Korrea.

Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss pauda atbalstu Moralesam, bet tviterī brīdināja nepārvērst šo incidentu diplomātiskā krīzē starp Latīņameriku un Eiropas Savienību (ES).

Bolīvijas valdība ir iesniegusi sūdzību ANO un plāno vērsties arī ANO Cilvēktiesību padomē.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv