Speciālisti: maksas ceļi problēmu neatrisinās

Apollo
0 komentāru

Latvijas ceļu stāvoklis ir tik katastrofāls, ka jāmeklē daudz radikālāki līdzekļi par maksas ceļu ieviešanu, uzskata ceļu speciālisti.

Kaut gan pēc vispārpieņemtā uzskata Lietuvas ceļu stāvoklis ir ievērojami labāks nekā mūsējais, mūsu dienvidu kaimiņi izgudrojuši interesantu savu ceļu problēmas risinājuma variantu.

«Neatkarīgā» jau rakstīja, ka no 31. maija par braukšanu ar kravas automobiļiem pa Lietuvas augstākās kategorijas ceļiem būs jāmaksā. «Latvijas valsts ceļu» Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins šo Lietuvas soli skaidro ar Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz noteikt braukšanas maksu pa ātrgaitas ceļiem automašīnām ar svaru virs 12 tonnām.

«Latvijā praktiski tādu ceļu nav, un uz mums šī direktīva neattiecas. Arī tās ekonomiskais efekts ir apšaubāms. Lai atrisinātu Latvijas ceļu samilzušās problēmas, jāmeklē daudz radikālāki risinājumi,» uzskata V. Laukšteins.

Šobrīd uzkrātais Latvijas ceļu neveikto aprūpes darbu apjoms ir sasniedzis 2, 508 miljardus latu. Galvenie Latvijas ceļi vēl tiek daudzmaz remontēti un atsevišķos iecirkņos pat būvēti no jauna, bet situācija tālāk no galvenajām maģistrālēm ir gluži kritiska un ar katru gadu kļūst arvien sliktāka. Kā «Neatkarīgajai» pastāstīja «Latvijas valsts ceļu» Uzturēšanas pārvaldes direktors Vladislavs Nartišs, ik gadu ceļu aprūpei valsts piešķir aptuveni tikai trešo daļu no vajadzīgās summas. Šogad tie ir 34% no minimāli nepieciešamās summas. Proti, bedrīšu aizlāpīšanai.

Kā norāda V. Nartišs, sevišķi bēdīga situācija ir izveidojusies uz grants segumu ceļiem, kuriem pēc normatīviem ik gadu grants klājums nodilst par 1 centimetru. «Pēdējo astoņu gadu laikā nevienam grants ceļam klājums nav atjaunots, tikai nogreiderēts,» informē V. Nartišs. «Tas, ko darāt jūs, ir avārijas metode, kas novedīs pie katastrofas,» V. Nartišam stāstījis franču kolēģis. Viņš pavēstījis, ka līdzīga situācija Francijā bijusi līdz 1965. gadam, kad ceļi kļuvuši neizbraucami. Mašīnas braukušas pa laukiem, bet tur, kur kādreiz bijuši ceļi, auguši koki. Tikai nonākot šādā situācijā, valdība ķērusies pie problēmas risinājuma. Vispirms valdība atbrīvojusi ceļu darbus no pievienotās vērtības viedokļa, kas uzreiz ļāva palielināt finansējumu par 20%. Ceļi nodoti koncesijā, bankas tos finansējušas, un valsts vēlāk no bankām šos ceļus 25 gadu laikā atpirkušas.

Arī Latvijā pavīdēja ideja ceļus nodot koncesijā privātuzņēmējiem, taču šis risinājums neatrada politisku atbalstu. V. Nartišs par vienu no smagākajām kļūdām uzskata Valsts autoceļu fonda likvidāciju. Atgādināsim, ka Repšes valdības laikā tika likvidēti visi speciālie budžeti, ieskaitot autoceļu fondu, kura finansējums bija tieši atkarīgs no akcīzes nodokļa iemaksām. «Tagad akcīzes nodokļa ieņēmumi strauji pieaug, jo ir pieaugusi šā nodokļa likme, kā arī būtiski pieaugusi degvielas cena, no kuras šis nodoklis aprēķināts, taču finansējums ceļiem no tā jau nepalielinās» uzskata V. Nartišs. Arī V. Laukšteins, runājot par Latvijas ceļu stāvokli, neslēpj sarūgtinājumu, ka «pirms diviem gadiem autoceļu fonds tika veiksmīgi nogremdēts. Mums solīja, ka finansējums nebūs mazāks, taču praksē tas samazinās.» Šogad Latvijas ceļu nozarei atvēlēti 174 miljoni latu, kas ir par 75 miljoniem vairāk nekā pērn. Tomēr šis finansējuma pieaugums ir nācis no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Taču, kā atzīmē V. Laukšteins, šobrīd visvairāk līdzekļu nepieciešams ceļu neatliekamai aprūpei, kam ES naudu nedod. Latvijā slikto ceļu dēļ tiešie zaudējumi pārsniedz 200 miljonus latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv