SPRK: Tiesa jau iepriekš atzina OIK apstiprināšanu par tiesisku

Apollo
16 komentāri

Tiesā jau iepriekš tika iesniegta sūdzība par obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas bija spēkā no 2011.gada aprīļa, - Augstākās tiesas (AT) Senāts negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atzina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu OIK apstiprināšanai par tiesisku.

Elektrības skaitītājs

Foto: Lita Krone/LETA

Kā ziņots, vairākas fiziskas un juridiskas personas, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējuši SPRK lēmumu par apstiprināto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no šī gada 1.aprīļa.

SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane aģentūrai LETA pastāstīja, ka sākotnēji apgabaltiesa ar pērnā gada 13.marta spriedumu noraidīja pieteicēja pieteikumu par SPRK 2011.gada 9.februāra lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru apstiprinātas OIK.

Apgabaltiesa toreiz atzina, ka SPRK nav tiesību vērtēt, vai OIK pieaugumu nav iespējams aizstāt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tai stingri jāvadās pēc metodikā noteiktiem OIK noteikšanas kritērijiem, kuru pamatā ir objektīvi dati un matemātiskie aprēķini. SPRK nav tiesīga patvaļīgi mainīt šos datus un aprēķinu kārtību, lai pēc saviem ieskatiem samazinātu OIK.

Tāpat apgabaltiesa secināja, ka «OIK nav tarifs, bet gan komponente, kura sedz publiskā tirgotāja papildu izdevumus, kas tam radušies obligātā iepirkuma rezultātā un kas ir jākompensē saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumā nostiprināto kompensācijas mehānismu. Tas nozīmē, ka uz OIK nav attiecināms tiesiskais regulējums, kas ir attiecināms uz tarifiem, tostarp par tarifu noteikšanas kārtību un tarifu atklātību».

Savukārt AT Senāts šī gada 23.janvārī ir pieņēmis spriedumu, ar kuru tika noraidīta pieteicēja kasācijas sūdzība un atstāts negrozīts apgabaltiesas spriedums. Kā norādīja Senāts, apgabaltiesa ir noskaidrojusi visus lietā būtiskos apstākļus un pareizi tos juridiski novērtējusi, rezultātā nonākot pie secinājuma, ka SPRK lēmums par OIK apstiprināšanu bija pieņemts tiesiski. Līdz ar to spriedumā ietvertā motivācija ir pareiza, pilnīga, un Senāts tai pievienojās.

Attiecībā uz jaunajiem pieteikumiem tiesā Reihmane norādīja, ka SPRK ir pārbaudījusi visus elektroenerģijas obligātā iepirkuma aprēķinus un apstiprinājusi OIK saskaņā ar tiesību aktos noteikto kārtību, precīzi ievērojot metodiku.

LETA jau ziņoja, ka pieteikumos tiesai prasītāji norādījuši, ka nepārbaudītu aprēķinu dēļ vairākiem lielajiem elektroenerģijas ražotājiem pērn nepamatoti izmaksāta obligātā iepirkuma maksa 15,64 miljonu latu apmērā, kas rada ietekmi uz šī gada OIK apmēru. Šī iemesla dēļ pieteicēji lūdz tiesu atcelt SPRK lēmumu un likt tai pārrēķināt OIK komponentes.

Tāpat prasības pieteikumos tiek skaidrots, ka SPRK nav konstatējusi, ka AS «Latvenergo» 2012.gadā nepamatoti izmaksājusi 15 636 274 latus četriem elektroenerģijas ražotājiem, kuru koģenerācijas elektrostaciju uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW: SIA «Juglas jauda», AS «Rīgas siltums» un «Latvenergo» Rīgas TEC-1 un TEC-2.

Šī summa minētajiem ražotājiem izmaksāta kā jaudas komponente mēnešos, kuros ražotāji publiskajam elektroenerģijas tirgotājam «Latvenergo» nav pārdevuši elektroenerģiju. Saskaņā ar piemērojamiem Ministru kabineta noteikumiem enerģijas ražotāji ir tiesīgi saņemt obligātā iepirkuma enerģijas un jaudas komponentes tikai tajos mēnešos, kuros tie ir faktiski pārdevuši elektrību «Latvenergo».

«Elektroenerģijas galalietotājiem ir ar likumu noteikts pienākums segt publiskajam tirgotājam tikai tā reālos un pamatotos izdevumus, kas saistīti ar obligātā iepirkuma īstenošanu. Taču tiem nav pienākums segt publiskā tirgotāja pieļautās kļūdas vai citu iemeslu dēļ nepamatoti veiktas izmaksas jebkuram elektroenerģijas ražotājam,» norādīja zvērināta advokāte Dace Cīrule.

«Prettiesiski izmaksātā jaudas komponente ir ceturtā daļa no kopējās summas, ko šie četri uzņēmumi pērn saņēmuši OIK ietvaros virs tirgus cenas, bet šī atšķirība no šī gada 1.aprīļa būs jāsedz elektroenerģijas galalietotājiem. Tādēļ SPRK ar steigu ir jāpārrēķina obligātā iepirkuma komponentes šim gadam, lai nepieļautu situāciju, kurā patērētājiem ir bez tiesiska pamatojuma jāmaksā par SPRK kļūdām,» piebilda Bērtaitis.

Pēc pieteicēju domām, nepietiekami izvērtējot «Latvenergo» iesniegtos aprēķinus un dokumentus, SPRK nav izpildījusi savu funkciju nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu lietotāju interešu aizstāvību, kā to paredz likums «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem».

Viņi apgabaltiesai lūdz atcelt SPRK 2013.gada 20.februāra lēmumu «Par obligātā iepirkuma komponentēm un elektroenerģijas tirdzniecības vidējo tarifu saistītajiem lietotājiem no 2013.gada 1.aprīļa» daļā, kā arī uzdot SPRK atceltā administratīvā akta vietā izdot jaunu, ņemot vērā tiesas nolēmumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus.

Tiesai arī lūgts piemērot lietā pagaidu aizsardzību līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim un noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties, ja tiesa pilnībā vai daļēji apmierinās pieteikumus.

Kā aģentūrai LETA norādīja «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere, uzņēmuma ieskatā, šis ir kārtējais nekompetentais prasījums, kas «ačgārnā gaismā parāda gan obligātā enerģijas iepirkuma realizāciju, gan tā ietekmi uz maksājumiem par elektroenerģiju», jo prasības iesniedzēji, iespējams, nav līdz galam iepazinušies un izvērtējuši spēkā esošos normatīvos dokumentus, kas nosaka obligāto iepirkumu no koģenerācijas stacijām virs 4 MW.

«Latvenergo» jaudas maksājumus ir veicis pamatoti un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» paredz, ka obligāto iepirkumu no koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4 MW īsteno pēc divdaļīgiem iepirkumu tarifiem - atsevišķi maksa par enerģiju un atsevišķi maksa par jaudu.

Šo noteikumu 52.2.punkts paredz, ka jaudas komponenti nosaka kā gada maksājumu par katru koģenerācijas stacijā uzstādīto MW, bet maksājumu veic reizi mēnesī, dalot gada maksājumu 12 daļās. Arī tad, ja elektroenerģijas iepirkums konkrētajā mēnesī nav noticis, jaudas maksājuma viena divpadsmitdaļa tiek veikta. «Latvenergo» maksājumus veic atbilstoši minētajiem noteikumiem.

Bidere piebilda, ka gadījumā, ja lielo koģenerācijas staciju devums elektroenerģijas ražošanā būtu aizstāts ar biomasas spēkstacijām, tad atbilstoši noteiktajam subsīdiju lielumam sabiedrībai obligātā iepirkuma maksājuma veidā nāktos piemaksāt vēl ap 70 miljoniem latu un OIK sasniegtu nepilnus trīs santīmus par vienu kilovatstundu.

Pieteikumu iesniedzēji ir Poikāns un Aldis Pauliņš, kokapstrādes uzņēmums AS «Saldus mežrūpniecība», kā arī divi uzņēmumi, kas ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem: SIA «Zemgales enerģijas parks» un SIA «Strelēcija».

Apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa apliecināja, ka 22.martā reģistrēts Poikāna pieteikums, savukārt šodien, 25.martā, «Strelēcija» sūdzība. Savukārt pārējie prasības pieteikumi tiesā vēl nav saņemti.

Par lietas ierosināšanu apgabaltiesa lems septiņu dienu laikā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv