Sprūds: dažu vēstniecību slēgšana negrautu Latvijas tēlu

Apollo
0 komentāru

Latvijai būtu dažas vēstniecības, kuras varētu slēgt, un valdībai būtu jāizvērtē pārstāvniecību efektivitāte, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Sprūds: dažu vēstniecību slēgšana negrautu Latvijas tēlu

Foto: Lita Krone/LETA

«Ārlietu ministrijai vēstniecību slēgšana ir tabu tēma, taču es uzskatu, ka tā nav tabu tēma, un ir jāatzīst, ka ir trūkumi. Varbūt ir jāslēdz mazākas vēstniecības.. kas pēc visiem samazinājumiem nevar būt pārāk efektīvas,» sarunā ar aģentūru BNS pauda Sprūds.

Viņš arī uzskata, ka dažu vēstniecību optimizēšana nenozīmētu Latvijas tēla vai ārpolitikas graušanu.

LĀI vadītājs atzina, ka Ārlietu ministrija (ĀM) «aizstāvēs savus cilvēkus», tāpēc būtu neracionāli, ja ĀM šo jautājumu aktualizētu. Tomēr plašākai diskusijai valdībā, pēc eksperta vārdiem, būtu jānotiek.

«Iespējams, vēstniecībām jāparāda savs devums. Ja tāda nav, tad atvainojiet. Valdībai būtu jāizvērtē vēstniecību atdeve, efektivitāte,» Sprūds norādīja.

Runājot par iespējamo vēstniecību slēgšanu, Sprūds minēja Igaunijas piemēru - kaimiņvalstij nav vēstniecības Slovēnijā, Ēģiptē, Izraēlā, Azerbaidžānā, Uzbekistānā un Kazahstānā.

«Vai Igaunija ir bijusi neveiksmīga savas valsts tēla veidošanā tādēļ? Diez vai. Mūsdienās vairs nav klasiskās diplomātijas, ka jāsēž vēstniecībā, tagad ir arī citi veidi, ka veidot kontaktus,» Sprūds klāstīja.

Viņš pastāstīja, ka Latvijai viennozīmīgi vajadzīgas vēstniecības lielajās valstīs, piemēram, Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, lielajās Eiropas valstīs, bet «par atsevišķām vēstniecībām var rasties jautājums».

«Racionāli skatoties, ir vēstniecības, kas ir pirmšķirīgas, bet ir vēstniecības, kas ir mazāk svarīgas,» eksperts uzsvēra.

Viņš gan atzinīgi novērtēja ārlietu ministra Māra Riekstiņa (Tautas partija) taktiku, izvirzot jautājumu tieši par konsulātu slēgšanu finansējuma samazinājuma dēļ.

«Riekstiņam bija vairāki varianti - pirmais bija atlaist darbiniekus, otrais slēgt vēstniecības, bet trešais slēgt konsulātus. Viņš politiski izvēlējās to, kas bija vissāpīgākais,» Sprūds sacīja un piebilda, ka, paziņojot par konsulātu likvidēšanu, ministrs mobilizējis interešu grupas un atsevišķus uzņēmumus.

Jau vēstīts, ka valdība pagājušajā piektdienā slēgtajā sēdē vienojusies, ka ĀM nākamā gada budžetu samazinās par 1,9 miljoniem latu mazāk, nekā iepriekš plānots, līdz ar to ĀM nevajadzēs slēgt nevienu Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs.

Ziņots arī, ka ĀM nākamā gada budžets bija plānots 23 miljonu latu apmērā, kas nozīmē, ka būtu jāslēdz visi četri Latvijas konsulāti un, iespējams, līdz pat desmit pārstāvniecību.

Pašlaik ĀM budžets ir 29 miljoni latu. Savukārt diplomātiskajām misijām nākamgad bija plānots atvēlēt par trīs miljoniem mazāk - pašreizējo 17 miljonu latu vietā nākamgad plānotais izdevumu apmērs bija 14 miljoni latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv