ST apstrīd normu, kas atļauj telefonsarunu noklausīšanos bez tiesas akcepta

Apollo
0 komentāru

Zvērināta advokāta Saulveža Vārpiņa birojs kāda sava kukuļošanas noziegumos apsūdzēta klienta interesēs sagatavojis konstitucionālo sūdzību, apstrīdot Operatīvās darbības likuma normu, kas atļauj īpašos gadījumos veikt telefonsarunu noklausīšanos bez tiesneša akcepta.

ST apstrīd normu, kas atļauj telefonsarunu noklausīšanos bez tiesas akcepta

Foto: Lita Krone/LETA

Minēto sūdzību parakstījis pats apsūdzētais un šonedēļ tā iesniegta Satversmes tiesā (ST), aģentūru LETA informēja zvērināta advokāta palīgs Andrejs Elksniņš.

«Mums izveidojās viena ļoti interesanta juridiska lieta, kuras laikā mēs konstatējām, ka cilvēka sarunas tika noklausītas bez tiesneša akcepta,» pastāstīja Elksniņš.

Operatīvās darbības likuma 7.panta 5.daļa noteic: «Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta. Par to 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Pretējā gadījumā operatīvās darbības pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.» Kā viena no Operatīvās darbības likuma 7.panta 4.daļā paredzētajām operatīvajām darbībām ir nepublisku sarunu slepena noklausīšanās, tostarp arī telefonsarunu noklausīšanās.

Kā pastāstīja Elksniņš, pamatojoties uz minēto normu konkrētajā gadījumā nepilnas trīs dienas tikušas noklausītas konstitucionālās sūdzības iesniedzēja telefonsarunas un šādai rīcībai nav prasīts tiesneša akcepts. «Mēs nonākam pie secinājuma, ka ikvienu Latvijas iedzīvotāju var noklausīties ar termiņu līdz trim dienām un par to tiesai pat nevajadzētu ziņot vispār,» norādīja Elksniņš. «Tā norma nav pietiekami lielā mērā skaidra un pieļauj patvaļu no valsts amatpersonu puses, jo viņi uzskata, ka, ja viņi klausās [kādas personas telefonsarunas] līdz trīs dienām, tad viņiem pie tiesneša pat nav jāiet.«

Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Operatīvās darbības likuma 7.panta 5.daļa neatbilst Satversmes 89. un 96.pantam, kā arī Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 8. un 13.pantam.

Satversmes 89.pants noteic, ka «valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem». Satversmes 96.panā ir minēts, ka «ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību».

Konvencijas 8.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību un valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

Konvencijas13.pantā ir minēts, ka ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā konvencijā, tiek pārkāptas, ir nodrošināta efektīva aizsardzība valsts institūcijās, kaut arī pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot dienesta pienākumus.

Elksniņš uzsvēra, ka neskaidrības raisa arī apstrīdētajā Operatīvās darbības likuma 7.panta 5.daļā lietotais vārds «novērstu». Ja runa ir par demokrātisku sabiedrību, arī normatīvajam regulējumam esot jābūt pietiekami skaidram un precīzam. «Piemēram, šajā apstrīdētajā normā teikts «lai novērstu noziedzīgu nodarījumu». Ja mēs runājam, piemēram, par operatīvo eksperimentu, tā taču nav nekāda novēršana, ja tiesībsargājošā iestāde pati modelē to situāciju, pati principā netieši veicina šī noziedzīgā nodarījuma realizēšanu. Te ne par kādu novēršanu nevar būt ne runas,» pārliecināts Elksniņš.

Ar konstitucionālo sūdzību tiek apstrīdēts arī Operatīvās darbības likuma 35.panta 1.daļas pirmais un otrais teikums, kas paredz, ka «uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori» un «veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā».

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka minētie teikumi Operatīvās darbības likuma 35.panta 1.daļā neatbilst Satversmes 89.pantam un 92.panta pirmajam teikumam, kā arī Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.daļai un 13.pantam.

Satversmes 92.panta pirmais teikums paredz, ka «ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā». Konvencijas 6.panta 1.daļā ir minēts, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.

«Sanāk absurda situācija. No vienas puses, prokuratūra pati uzrauga visu operatīvo darbību, pēc tam prokuratūra [..] sankcionē trīs dienu noklausīšanos un pēc tam pati prokuratūra, iespējams, tā paša prokurora personā, kurš gan uzraudzīja, gan sankcionēja, vēl arī izvērtē personas sūdzības par to, vai tur ir notikuši kaut kādi pārkāpumi saistībā ar operatīvo lietu vai nav,» par Operatīvās darbības likuma 35.panta 1.daļu sašutis Elksniņš.

Krimināllieta, kurā konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir apsūdzēts, patlaban tiek izskatīta apelācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā. Pagaidām lietas izskatīšanā pasludināts pārtraukums līdz rudenim, bet apsūdzētais un advokātu birojs šo pārtraukumu izmantojuši konstitucionālās sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai ST.

«Konkrētā lieta ir kā lakmusa papīriņš visai problēmai, jo visās citās iepriekšējās lietās mums nebija izdevies atrast tādu tiesību aizskārumu, lai šīs normas varētu apstrīdēt,» aģentūrai LETA norādīja Elksniņš.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv