ST nerosinās lietu pēc pieteikuma pret eiro ieviešanu

Apollo
7 komentāri

Satversmes tiesa (ST) neierosinās lietu pēc pieteikuma par Eiro ieviešanas kārtības likuma atbilstību Satversmei, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

ST nerosinās lietu pēc pieteikuma pret eiro ieviešanu

Foto: Lita Krone/LETA

Kovalevska norādīja, ka ST bija saņemti divi pieteikumi par Eiro ieviešanas kārtības likumu un abi bija no fiziskajām personām. Tomēr tiesa atteicās ierosināt lietas, jo pieteikumi neatbilda Satversmes tiesas likuma prasībām.

Kā ziņots, ar vienu no pieteikumiem ST vērsās biedrības «Antiglobālisti» valdes priekšsēdētājs Andris Orols. Orols ST bija apstrīdējis Eiro ieviešanas kārtības likuma atbilstību Satversmes 1., 2. un 89.pantam. Likums tiek apstrīdēts pilnā apjomā.

Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika. Kā norāda pieteicējs, ja izpildvara ievieš eiro, kamēr ir iespējama, bet nav notikusi tautas nobalsošana, tad tas ir nedemokrātiski attiecībā pret citu Latvijas pilsoņu, kā arī viņa tiesībām un interesēm.

Satversmes 2.pants nosaka, ka vara valstī pieder tautai. Orols vēlas īstenot savas tiesības uz varu jautājumā par eiro ieviešanu, bet šāda iespēja viņam tiek liegta. «Tas nozīmē, ka Latvijas izpildvara ir uzurpējusi suverēno varu, kas pieder visai tautai, nevis tikai tās daļai,» norāda Orols.

Tikmēr Satversmes 89.pants nosaka, ka valsts aizsargā pamattiesības. «Man kā Latvijas pilsonim ir tiesības demokrātiskā veidā - izmantojot tautas nobalsošanu - lemt ar eiro ieviešanu saistītos jautājumus, bet šīs tiesības man tiek liegtas. Atbilstoši Satversmei manās pamattiesībās ietilpst arī suverēnas varas īstenošana un dzīvošana demokrātiskā republikā,» secinājis pieteicējs.

Pēc sūdzības iesniedzēja domām, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus tiek īstenoti sagatavošanas darbi eiro ieviešanai, viņš lūdz ST apturēt Eiro ieviešanas kārtības likuma darbību, kā arī apturēt visus ar eiro ieviešanu saistītos procesus līdz brīdim, kamēr notiks referendums, kuru ir rosinājusi biedrība «Latvija par latu».

Orols vērš uzmanību uz to, ka biedrības rosinātā parakstu vākšana tika reģistrēta ātrāk, nekā Eiro ieviešanas kārtības likums un citi ar to saistītie dokumenti ir stājušies spēkā.

Jau ziņots, ka ST martā ierosināja lietu par likuma «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu» normu atbilstību Satversmei. Augstākās tiesas (AT) Senāts pieteikumā pauda viedokli, ka apstrīdētās normas ir pretrunā ar varas dalīšanu principu, proti, gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), gan AT Senāta kompetence esot pārāk plaša. Saskaņā ar apstrīdētajām normām CVK esot jāpārbauda iesniegtā likumprojekta konstitucionalitāte.

Savukārt tiesai, pārbaudot CVK lēmuma tiesiskumu, esot jāveic likumdošanas iniciatīvas saturiskā kontrole, kas citkārt būtu jādara Saeimai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.12.2017
Ienākt apollo.lv