Stādām vīnogas paši!

Apollo
0 komentāru

Gardās, dekoratīvās, veselīgās vīnogas - stādām paši, aicina Andrejs Vītoliņš, Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs!

http://www.flickr.com/photos/apothecary/

http://www.flickr.com/photos/apothecary/

Foto: http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/deed.en

Šķiet, ka pasaulē nav otras tādas ogas, par kuras sulu būtu sacerēts vēl vairāk dziesmu, dzejoļu, stāstu un ap kuru vītos mīti un leģendas, kā vīnogu sula un, protams, no tās iegūstamais vīns. Vīnogu ķekari un vīna koks ir attēloti neskaitāmos mākslas darbos, šo ogu ienākšanas vēsture cilvēku virtuvēs ir mērāma gadu tūkstošos. Taču tāpat kā pirms diviem, trim un četriem tūkstošiem gadu, tā arī mūsdienās vīnogas nav zaudējušas savu nozīmi - bez tam šim plašajam sarakstam var pievienot vēl kādu vīnogu «plusu» - dārzā tās var konkurēt pat ar košumaugiem, jo to bagātīgā lapotne un sulīgie ogu ķekari, kā arī košie lapu toņi rudenī rūpējas arī par vizuālu baudījumu.

Vīnogulājs ir viens no vecākajiem kultūraugiem cilvēces vēsturē. Jau 5000 pr. Kr. ēģiptieši nodarbojās ar vīnogu kultivēšanu un dzēra to raudzēto sulu. Iespējams, ka vīnogulāji pastāvēja jau vēlīnā akmens laikmetā, vismaz tādas liecības ir atrastas fosilijās Āfrikā. Vīnoga ir īpaša oga arī tādēļ, ka tā ir baudāma dažādās stadijās - gatava tā ēdama svaiga, žāvētas vīnogas mēs pazīstam ar rozīnes vārdu, bet to sula baudāma gan svaiga, gan raudzēta - pārtapusi par vīnu, vienu no pieprasītākajiem dzērieniem pasaulē.

Mūsdienās zināmas apmēram 16 000 dažādas vīnogu sugas - ogu krāsa variē no baltas līdz sarkanai, tās sastopamas gan lielas, gan mazas, gan ar kauliņiem un bez tiem. Vīnogu «lielvalsts», protams, ir Itālija, tai seko Francija, ASV un Spānija. Izrādās, ka 80% no visām audzētajām vīnogām tiek pārstrādātas vīna ražošanai.

Vīnogas ir neticami gardas - dārzā nogrieztie vīnogu ķekari šķiet iekonservējuši sevī visu vasaras sauli un siltumu, ar to piepildot savu ēdāju mutes un ielejot arī sirdīs nedaudz vasaras skurbumu, taču tas vēl nav viss - izrādās, ka šīs ogas ir arī ļoti veselīgas. Vīnogas satur daudz ūdeni, kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi un C vitamīnu. Turklāt šīs ogas ir arī spēcīgs antioksidants - tātad labvēlīgi iedarbojas arī uz sirds - asinsvadu sistēmu un palīdz ilgāk saglabāt jaunību.

Kaut arī Latvijas klimats nav tik silts, lai šeit varētu iekopt tādus vīnogu laukus kā Itālijā vai Francijā, tomēr arī pie mums savām vajadzībām ir iespējams piemājas dārzā izaudzēt vīnogulājus. Svarīgākais, kas jāņem vērā, lai no iedēstītā kociņa varētu sagaidīt arī ogas, ir pareizā vietas izvēle. Vīnogas ir īstas saules mīles, tām ir nepieciešama gaisma un siltums, tādēļ vispiemērotākās vietas vīnogu audzēšanai ir vēja pasargāta vietiņa pie mājas sienas vai mūra. Tāpat vīnogām nepieciešams balsts, lai tās varētu pēc sirds patikas kāpt un ložņāt. Vīnogulāji nav īpaši prasīgi attiecībā pret augsni - galvenais, lai tā būtu viegla, gaisa un ūdens caurlaidīga, bet nebūtu pārāk mitra un kaļķaina. Optimālā pH vērtība ir 6-7.

Latvijā vispiemērotākais vīnogulāju stādīšanai laiks ir jūnijs, kad visas pavasara salnas jau ir aiz muguras. Kā to pareizi izdarīt? Vadieties pēc šīm norādēm:

1. Izrociet apmēram 60 cm dziļu bedri un piepildiet to ar auglīgās augsnes slāni (trūdzemi, kūdru, kā arī, ja tie ir pieejami, ar zemi samaisītus satrūdējušus kūtsmēslus). Ja augsne ir ar sliktu ūdens caurlaidību, tad bedri rok dziļāku un apakšā paber oļus, lai sekmētu drenāžu.

2. Ar substrātu piepildīto bedri aplej ar 4-5 litriem ūdens. Augu stāda tik dziļi, lai potējuma vieta atrastos apmēram 2 cm virs augsnes virskārtas, virsū uzber izraktās augsnes auglīgo slāni.

3. Ja tiek stādīti vairāki kociņi, tad attālumam starp tiem jābūt 1,5 - 2 metriem.

Vīnogām nepieciešamas ļoti daudz minerālvielas, tādēļ pavasarī augu var pabarot ar kāliju un slāpekli saturošiem mēslojumiem, bet rudenī ap augu izkārtot labi satrūdējušu kompostu.

Pēc iestādīšanas galvenais un nozīmīgākais darbs ir vīnogulāju apgriešana. To veic vienreiz gadā, kā arī gatavojot augus ziemai, augusta beigās nokniebj jaunajiem dzinumiem galotnītes.

Lai izvairītos no augu pūšanas, vienmēr ir jālikvidē slimi dzinumi un pārmērīgs lapojums, īpaši, ja tas aizsedz ogu ķekarus.

Bez tam, vai jūs zinājāt, ka:

• Neskaitot ūdeni, vīns ir viens no vecākajiem dzērieniem cilvēces vēsturē?

• Pirmās vīnogas Eiropā nokļuva no Grieķijas.

• Vīnogas un vīns ir pieminētas gan Bībelē, gan arī citu reliģiju svētajos rakstos.

• Vīnogas «polārie vīnkopji» audzē arī Skandināvijā un tālajos ziemeļu apgabalos.

Vai jau sajutāt mutē saulē sasilušu tumšo vīnogu garšas buķeti? Varbūt tomēr gardākas ir zaļās ogas, kurām caur miziņu jau var redzēt sēkliņas, kuras ir dzidras un pārpilnas ar vasaras pielietu siltumu, pēc mitoloģiskiem nostāstiem - gluži kā dievu asaras. Vai iestādīsim tās arī savā dārzā? www.darznica.lv

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

23

2014. gada 23. augusts

Vārda dienas

Vitālijs, Valgudis, RalfsRalda, Vitāls, Vitālis, Vitālija, Vitars, Vitaliss, Vitalisa, Vitalis, Vitalina, Vitalijs, Vitalija, Rolita, Rolijs, Rolfs, Raldis, Sprīdītis

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mazmākoņains, neliels lietus
Rīga pašreiz +16 ℃
Mazmākoņains, neliels lietus

Vējš: 4 m/s

Saule lec: 06:08
Saule riet: 20:44
Dienas ilgums: 14:36

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

23.08.2014
Ienākt apollo.lv