«Stariņš» — latviešu pirmskola Čikāgā

Apollo
0 komentāru

«Tas nav tā, kā vasarā aizbraukt uz nometni — te latviešu valoda ir ik dienu. «Stariņš» dod kultūras un valodas pamatus, ko es pati varbūt nespētu iedot, » pirmo pilna laika latviešu pirmskolu Čikāgā, ASV, vērtē Alda Līcis, Zigurda ( 4 gadi) un Nikolaja(2 gadi) māmiņa.

«Stariņš» tāds nosaukums dots latviešu pirmskolai Čikāgā. «Stariņš» iespīdējis un apgaismojis luterāņu baznīcas ēkas kreiso spārnu 6201 West Peterson ielā. Tas vēris durvis 7. martā. Pastāvīgi to apmeklē 15 bērni no latviešu un jauktām ģimenēm. 2. aprīlī, Atvērto durvju dienā, pirmskolu apmeklēja daudzi esošo un topošo audzēkņu vecāki, starp tiem — jaunie tēvi, kuriem rūp savu atvašu latviskums un labsajūta.

Pirmskolā jeb kā cilvēkiem ierastāks — bērnudārzā — ir krāsaina, spilgta, bērniem draudzīga vide, smaidīgas audzinātājas. Telpas piemērotas bērnu attīstībai un vajadzībām, gaišas un mīlīgas, iekārtotas pēc pēdējās pirmsskolas pedagoģijas modes — bērniem ir gan laiks būt vieniem, gan ērti spēlēties, gan apgūt savam vecumam piemērotas prasmes, zināšanas attīstošu rotaļu un spēļu gaisotnē.

Skolas direktore Aija Kīns ir profesionāla pedagoģe un cilvēks, kas ļoti mīl bērnus un savu darbu. Viņa ieguvusi bakalaura grādu pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijā ASV, maģistra grādu skolvadībā, ASV un Spānijā. Aijai ir 7 gadu darba pieredze Latvijā, kur viņa strādājusi Starptautiskajā skolā: International Playgroup of Riga (pirmskolā), International School of Latvia, kur mācījusi 2. klases skolēnus, kā arī vadījusi pedagoģijas programmu IBPYP (International Baccalaureate Primary Years Program / Starptautiskā Bakalaura sākumskolas izglītības programmu) , kā arī Starptautiskajā pirmskolā un sākumskolā (International Pre and Primary School of Riga)  Ķīpsalā.  Jau 7 gadus Aija ir konsultante un semināru vadītāja Starptautiskajā Bakalaura programmā daudzās pasaules valstīs — ASV, Peru, Kanādā, Vācijā, Turcijā, Kazahstānā un citur.

Programmas izglītības filosofijas ietvaros bērnu uztver kā veselumu, audzināšana ir vērsta uz bērna attīstību gan pirmsskolas gan ārpusskolas vidē. Pedagoģiskās stratēģijas adresētas bērna daudzveidīgo vajadzību apmierināšanai — tās ietver gan sociālās, gan akadēmiskās, fiziskās, emocionālās un kultūras vajadzības. Mācība šajā programmā organizētas kā strukturēta tematiska pasaules izpēte: uzdodot būtiskus, pamatjēdzienos sakņotus jautājumus par pasauli un sevi, bērni mācās un apgūst dzīves prasmes.

Pirmsskolas programma ir atvērta arī citām inovatīvām idejām. «Es uzskatu, ka var pielietot daudzas idejas no vairākām programmām, atkarībā no bērnu vajadzībām, attīstības, interesēm, utt. Piemēram, viena mūsu skolotāja ir strādājusi Latvijā Valdorfa skolā un viņa dalās ar mums domās un idejās. Montessori izglītības iestādes gatavo brīnišķīgus koka materiālus, kurus mēs ar prieku izmantojam», turpina «Stariņa » direktore. Skolā strādā skolotāja Andārte Phillips ir vairākus gadus strādājusi ASV pirmskolās un šobrīd turpina savu izglītību šajā jomā.

Pirmskolas pedagogiem nav viegls uzdevums — radīt spēcīgu pamatu runātai un rakstītai latviešu valodai amerikāniskā ikdienas vidē.

«Stariņā bērni nāk no jauktām ģimenēm vai arī no ģimenēm, kuras kopj savu latvisko identitāti amerikāniskā vidē. Pie mums nāk bērni no ģimenēm, kurās vai nu abi vecāki ir latvieši, vai tēvs vai māte — viens no vecākiem — ir latvietis. Ir arī lietuviešu — latviešu ģimenes, un bērns iegūst tajās trīs kultūras: pirmskolā viņi apgūst latviešu valodu, ārpus skolas bērns apgūst angļu un lietuviešu valodu.

Pie mums audzinātājas runā tikai latviski. Tiem bērniem, kuri varbūt kaut ko nesaprot, — mums ir maz bērnu, kuri nesaprot — atkārtojam teikto angliski.

Pārsvarā audzinām runājoties, ar rotaļām, — tas viss ir latviešu valodā. Tā ir imersija ( iegremdēšanās valodā — mācību stratēģija bilingvālajā izglītībā — L.O.).

Bērni pie mums atrodas latviešu valodas vidē, ļoti ātri iemācās runāt. Bērni, kas iepriekš nav bijuši latviešu vidē, jūt, ka šajā vidē — latviešu pirmskolā — viss notiks latviski. Mēs arī necenšamies kaut kā disciplinēt bērnus, ja viņi runā angliski. Drīkst izteikties angliski, pēc vajadzības, jo tomēr tā vienam otram bērnam ir mātes vai tēva valoda. Nav tā, ka viena valoda ir slikta un otra — laba. Mēs mudinām lietot latviešu valodu, un tie bērni, kas runā latviski, palīdz draugiem, kas varbūt tik labi latviski vēl nerunā.»

Pirmskola tapusi un attīstās pateicoties pastāvīgai sadarbībai ar audzēkņu vecākiem.

«Es uzskatu, ka, lai skola būtu veiksmīga, ir ļoti svarīgi izveidot ļoti stipras un labas attiecības ar bērnu vecākiem. Jau kopš «Stariņa» dibināšanas (tad kad vēl skoliņa nepastāvēja) vecāki bija ļoti iesaistīti skolas darbībā un arī skolas dibināšanā. Viņus pastāvīgi informējam ar e — pastu un vēstuļu starpniecību. Skolai ir sava vecāku rokasgrāmata, un vecāki var jebkurā laikā sazvanīt skolas direktori un skolotājas. Skoliņas tīmekļu lapu www.starins.org izveidoja viena mūsu audzēkņu māmiņa.

Skolas vecāki ir ļoti atsaucīgi un ir ļoti izpalīdzējusi visos skolas jautājumos. Tie palīdz sagādāt skolas materiālus. Skolas valdē strādā bērnu vecāki, viņi palīdz arī kā aizvietot skolotājas.

Gūstu arī iespēju parunāties ar audzēkņu vecākiem.

Alda Līcis, divu dēlu — Zigurda ( 4 gadi) un Nikolaja(2 gadi) māmiņa uzskata, ka ««Stariņš» ir īpašs kā vienīgais pilna laika latviešu bērnu dārzs. Un tur bērns var pavadīt visu dienu latviešu valodas vidē. Izvēlējos savus bērnus laist «Stariņā», jo gribu, lai viņiem būtu stingrāks pamats latviešu valodā un kultūrā. Tagad mans dēls nāk mājās un viņš dzied latviešu tautas dziesmas, viņš jau ir iemācījies kādas piecas latviešu tautas dziesmas. Tas nav tā, kā vasarā aizbraukt uz nometni — te latviešu valoda ir ik dienu. «Stariņš» dod kultūras un valodas pamatus, ko es pati varbūt nespētu iedot.

Es pati uzaugu šeit, Amerikā. Abi vecāki man ir no Latvijas, un es latviski runāju tikai mājās, bet negāju latviešu skolā. Dzīvojām laukos un mani vecāki brauca uz pilsētu strādāt. Un tagad man gramatika latviešu valodā nav tik, laba, kā es vēlētos. Sākumā es nemaz negribēju piedalīties latviešu sabiedrībā. Starp draugiem arī man nebija latviešu. Bet 14 gadu vecumā es aizbraucu uz Gaŗezeru un tur es satiku citus mana vecuma latviešus. Sapratu, ka mums ir daudz kopīga. Tagad es vēlos, lai mani dēli to saprastu agrāk. Ja būs draugi un sabiedrība, tad viņi turpinās latvietību.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv