Stāstu konkurss: Kā gribu, tā braucu, kad gribu, tad braucu...

Apollo
0 komentāru

Notikums, par kuru vēlos pastāstīt, ir pavisam nesens– tas risinājās 2010. gada 11. janvārī.

Stāstu konkurss: Kā gribu, tā braucu, kad gribu, tad braucu...

Foto: Evija Trifanova/LETA

Uz jubilejas svinībām sapulcējās tuvākie radi un draugi. Pārsvarā bijām sievietes vien, tikai viens stiprā dzimuma pārstāvis. Protams, garlaicīgi, ja nav kompānijas, ar ko iedzert uz jubilāres veselību, it īpaši, ja gaviļniece pēc pusnakts nolemj pasvinēt nevis kopā ar lūgtajiem viesiem, bet dodas uz kafejnīcu. Tas nokaitināja vienīgo kompānijā esošo vīrieti, un viņš, neskatoties uz iebildēm no palicēju puses, nolēma doties mājās. «Lieciet mani mierā! Kad gribu, tad braucu!» lielīgi noteica paziņa un, ar elkoņiem atbrīvodams sev ceļu, devās uz izeju. Pirms tam pats izmērīja promiles. Alkometrs rādīja 0,4. Pulkstenis vēstīja nakts otro stundu.

Skaidrību ieviesa rīta devītā stunda, kad, izgulējis dzērumu, paziņa atsūtīja  SMS: «Lūdzu, palīdzi! Mani apturēja policija, mašīna noņemta, tiesības arī, gaidāma tiesa.» Sapratu tikai to, ka steidzami vajadzīga nauda, lai izpirktu mašīnu, jo par katru dienu jāmaksā soda nauda pie jau tā prāvās summas. Kopā sanāca gandrīz 600 lati. Apturēšanas brīdī 0,4 promiļu vietā bija jau 0.6. Kas zina, kādas būtu bijušas beigas, ja policija negadītos ceļā? Varbūt 11. janvāris ir otra dzimšanas diena pārgalvīgajam braucējam, kuru policija apturēja apdzīvotā vietā par ātruma pārsniegšanu?

Ir pagājis pusgads. Mašīna stāv pagalmā, darba nav, jo lielībnieks strādāja par šoferi. Ģimenes budžetā pamatīgs robs. Brīva laika gan daudz, tāpēc tiek atkārtoti ceļu satiksmes noteikumi, jo priekšā vēl eksāmens, lai atgūtu tiesības.

Vai kas mainīsies pēc šī notikuma? Diez vai...Bēdas par saņemto sodu tiek slīcinātas pudelē. Kad tiesības būs atgūtas, tad būs iemesls nosvinēt šo notikumu, un tā atkal viss turpināsies pa apli.

Esmu pārliecināta, ka dzērājšoferus nekādi sodi nespēj mainīt. Arī jaunie noteikumi, kas paredz sodu jau no 0, 2 promilēm, neatturēs no braukšanas reibuma stāvoklī.

Pati katru dienu braucu ar auto. Esmu laimīgs cilvēks, jo man alkohols ir absolūti vienaldzīgs arī tad, kad zinu, ka nekur nav jābrauc. Tomēr mani uztrauc kas cits – dzērājšoferi, kuru skaits nemazinās, bet otrādi– pieaug. Cik droša es, nedzērāja, varu justies uz ceļa? Kur ir policija, kad pa priekšu brauc piedzēries vadītājs, kura mašīna «staigā» pa visu braucamo daļu? Kur ir policija, kad, braucot pa galveno ceļu, man sprīža attālumā priekšā izlien apreibis vadītājs, lai pēc 20 metriem bez pagrieziena signāla nogrieztos pa kreisi?

Saprotu, ka policija nevar visur būt klāt, un tieši tāpēc esmu par to, ka dzērājšoferiem  jāatņem gan tiesības, gan mašīna. Jārīko atņemto mašīnu izsole, un nauda jāatdod «Paēdušai Latvijai!».

Tie, kas ir alkohola vergi, ir pelnījuši, lai ar viņiem tā arī apietos.

Lasi konkursa noteikumus un sūti savus stāstus uz e-pastu redakcija@apollo.lv    

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Komentētākie raksti

Satiksmes ierobežojumi

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv